Pielāgojas jauniešiem, nepārkāpjot robežas

2019. gada 14. novembris 07:00

522

Pielāgojas jauniešiem, nepārkāpjot robežas

Apmēram pusgadu Otaņķu pagasta Rudes ciema meitene Madara Mihelsone vada Nīcas Jauniešu centru. Viņa savā amatā kā prioritāti izvirzījusi iestādes darbībā ieviest vairāk radošuma un pildīt tādus uzdevumus, lai jaunieši būtu ne tikai izklaidēti, bet viņiem būtu iespēja uzzināt un mācīties.

Liek lietā zināšanas
“Pagājis apmēram pusgads. Tagad varu teikt, ka esmu apradusi ar darba vidi – ko tā no manis prasa – un esmu kārtīgāk iepazinusies ar šejienes jauniešiem,” stāstījumu sāk Madara. Viņa nāk no Otaņķu pagasta Rudes, bilstot, ka “tā vide bija tuvāka”. Nīcā pabeigusi vidusskolu un pavisam nesen sākusi Nīcā arī dzīvot. “Dabūju šo darbu, vajadzēja iepazīties ar mazākiem un lielākiem nīceniekiem.”
Madara pēc vidusskolas absolvēšanas studējusi augstskolā un ieguvusi ekonomistes izglītību. “Nesanāca iegūtajā profesijā pastrādāt, taču izglītība noder vienmēr – tā paver plašākas karjeras iespējas. Arī esošajā darbā noder iegūtās zināšanas – papīri, dokumenti ir jākārto,” norāda jauniete.
Madarai jau no mazotnes patikušas radošas lietas un darbošanās. “Man ļoti patīk zīmēšana, pašai daudz ko veidot ar rokām – tas ir mans lauciņš. Skatījos video, un man iepatikās meikapa jeb grima veidošana. Atradu, ka tiek piedāvāti kursi. Mācījos vispirms uzkrāsot pati sevi, pēc tam pamazām ķēros pie citu krāsošanas. Sapratu, ka tas ir mans – sagādāt prieku citām sievietēm justies skaistām, sajusties sievišķīgām.”
Kursu vadītāja arī iepazīstinājusi ar Liepājas Modes un mākslas studijas vadītāju, tādējādi Madara nonākusi bērnu un jauniešu vidē. “Tā liktenis lēma, ka man jānonāk pie jauniešiem. Darbojoties sapratu, ka spēju ar viņiem rast kopīgu valodu,” smaidot piezīmē centra vadītāja. Viņa atzīst, ka iegūtās zināšanas skaistumkopšanas jomā, kā arī viņas īpašība – spēja iet līdzi laikam un sekot aktuālajām tendencēm – ļoti noder jaunajā darbā. “Pati varu uzrīkot meistarklases. Atbalstu jauniešu radošumu, esmu teikusi – ja ir vēlme, droši darbojieties!”

Rēķinās ar vecumu
Madara rēķinās, ka bērni ir bērni un tad viņi izaug un kļūst par jauniešiem. Daļa jauniešu, kuri darbojušies centrā, aiziet mācīties un dzīvot citur, to vietā nāk citi. Nemitīga kustība. Madara piekrīt, ka būt par jauniešu centra vadītāju nozīmē divas lietas – bērni un jaunieši, kas ir apkārt, mainās, bet vadītājs paliek arvien vecāks. Vadītāja apzinās, ka šajā amatā visu mūžu nenostrādās. “Man liekas, ka galvenais ir prast pielāgoties jauniešu ritmam. Esmu gana radoša, protu iet līdzi laikam. Jā, ir jārēķinās ar to, ka mana darba diena sākas tad, ka skolasbērniem beidzas mācības. Tā ir pēcpusdiena līdz pat vakaram – bērni un jaunieši šeit nāk pavadīt laiku pēc skolas. Man tas grūtības nesagādā.”
Lielākie bērni un pusaudži centrā uzturas līdz tā slēgšanai, bet mazākie to izmanto kā atpūtas vietu pēc stundām, lai īsinātu brīvo laiku vai sagaidītu autobusu, kas aizvedīs uz mājām.

Katru motivē atšķirīgi
Madara iecerējusi, ka rosība centrā turpmāk viss notiks pēc daudz konkrētāka plāna. “Gribētu ieviest tradīciju, ka vairāk atzīmē svētkus, kas ir kalendārā. Katros svētkos ceru sarīkot kādu pasākumu. Tāpat esam runājuši par nedēļas norisēm, lai saprastu, kurā dienā uz ko vairāk ir akcents. Gribu, lai jaunieši paši darbotos un iesaistītos,” uzsver Madara.
Šķiet, jaunieši novērtē savas vadītājas piešķirtās privilēģijas. “Priecē, ka iesaistās jaunieši arī no Rudes, no kurienes nāku es pati. Man ir svarīgi, lai bērni no Rudes spētu rast kopīgu valodu ar nīceniekiem, iepazītu viens otru ne tikai skolas dzīvē, bet arī ārpus tās. Šovasar devāmies kopīgā pārgājienā.”
Madara, salīdzinot sevi skolas laikā ar tagadējo jauniešu paaudzi, secinājusi, ka viņus ir daudz grūtāk ieinteresēt. “Kad pati biju pusaudze, skolotāji pateica, kas jādara, un visi arī darīja. Nebija tāds – nē, negribu, man nepatīk! Taču tagad jāatrod vairāki pieejas veidi, lai katru no viņiem uzrunātu.”
Viens no Madaras uzdevumiem ir motivēt jauniešus darboties un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, kā arī ļaut viņiem pašiem rīkot pasākumus. “Lai jaunieši saprot, ko viņi var un spēj, ka nav jākaunas no pašu uzrīkotajiem pasākumiem. Tāpat cenšamies iesaistīties domes Kultūras daļas rīkotajos pasākumos, pieredzi gūstam ar brīvprātīgā darba veikšanu.”
Kā veicas ar bērnu un jauniešu disciplinēšanu? Madara uzsver, ka jau no paša sākuma ir jāparāda, kādi būs noteikumi, kam būs jāseko līdzi. “Ir robežas, kam nedrīkst pārkāpt pāri. Mani viņi klausa – viss ir kārtībā.”

Lai izprastu atbildību
Madara secinājusi, ka bērni un jaunieši ārpus pilsētām un to plašajām iespējām ir daudz vairāk pasargāti no vilinājumiem, kas viņus var ievest bīstamās situācijās un atkarību problēmās. “Ārpus pilsētām jaunieši ir apņēmīgāki, vairāk grib nodarbināt sevi ar ko lietderīgu. Mēs kopā taisām sapulces, lieku viņiem pašiem domāt, ko viņi grib, lai prastu uzņemties atbildību.”
Nākamajā gadā Madara iecerējusi rīkot tematiskās lekcijas, aicinot ciemos dažādus speciālistus, kas jauniešiem saprotamā valodā stāstītu par aktuālām tēmām. “Bieži ir tā, ka lietas pieaugušajiem ir pašsaprotamas, bet jaunietis var par tām pat neaizdomāties. Esmu uzrunājusi lektorus, kuri varētu novadīt lekcijas. Vajag, lai jaunieši arī uzzinātu ko vērtīgu, ne tikai paši vien darbotos.” Viņa atgādina, ka kādreiz skolās bijusi veselības mācības stunda, kurā apspriesti daudzi vajadzīgi temati. Tagad tas ir lauciņš, kur izvērsties.
Centru ik dienas apmeklē apmēram 50 jauniešu, bet aktīvākais kodols, uz ko Madara vienmēr var paļauties, ir ap 30. Tas esot gana daudz. Jau patlaban notiekot darbs pie Nīcas Jauniešu dienas rīkošanas, kas notiks februārī, un darbu ir daudz. “Tā ir ļoti iemīļota tradīcija. Svētku programma mums ir gandrīz gatava, drīz pieslēgsimies dekorāciju taisīšanai. Gribu, lai viss notiek bez steigas.”
Tāpat Madara vēlas attīstīt pieredzes braucienus uz citiem jauniešu centriem. “Lai jaunieši un arī es pati redzu, kā šīs pašas lietas notiek citur. Tā ir galvas izvēdināšana, jauni iespaidi un pieredze.”
Jauniešu centrā plānots arī pārveidot ārvalstu brīvprātīgo jauniešu dalību apmaiņas projektos. “Mums ļāva izvērtēt, kā veikt brīvprātīgā darba organizēšanu. Līdz šim programma bija izsludināta uz vairākiem mēnešiem, taču pēdējās reizes izvērtās neveiksmīgas. Nolēmām pārtraukt projektu un domāt par jaunu kārtību. Ja ko arī turpmāk darīsim, tad visticamāk uz īsāku laika posmu – vasaras mēnešiem. Un ar mērķi, lai vietējie ko iegūst no brīvprātīgā viesošanās Nīcā. Ir bijušas lieliskas pieredzes, kad brīvprātīgie darbojas ar entuziasmu.”
Arī Nīcas jaunieši ar skolas starpniecību dodas pieredzes apmaiņās, taču tie ir īsi braucieni – nedēļu, divas. “Mūsu bērniem un jauniešiem patīk aizbraukt, bet viņi ātri grib mājās. Uz ilgāku laiku braukt nevēlas – negrib palikt vieni svešā zemē,” uzsver Madara.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pielāgojas jauniešiem, nepārkāpjot robežas

Kategorijas