Ļauj Liepāju ieraudzīt citām acīm

2019. gada 14. novembris 07:00

Ar dziesmu “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, ko izpildīja visi folkloras centrā “Namīns” sanākušie, Lāčplēša dienas priekšvakarā Liepājā tika ieskandināti režisora, dramaturga un rakstnieka Andreja Miglas grāmatas “Brīvības stars” atvēršanas svētki.

“Brīvības stars” ir turpinājums A. Miglas vēsturiskajam romānam “Dzintara stars”, kas klajā nāca pirms gada – 2018. gada nogalē. Abās grāmatās autors ļauj lasītājiem nonākt 100 gadus tālā senatnē, kad tapa Latvijas valsts: “Dzintara stars” aptver laika posmu no 1918. gada aprīļa līdz 1919. gada martam, savukārt “Brīvības stara” sižets sākas 1919. gada jūnijā un beidzas 1919. gada novembra vidū, kad cīņa par brīvu Latviju vēl ne tuvu nav galā. Tas rosina domāt, ka varētu sekot vēl kāds turpinājums.

Rūdās tieši vēju pilsētā
Abu romānu darbība risinās lielākoties Liepājā, kas pagājušā gadsimta otrajā desmitgadē uz laiku bija kļuvusi par Latvijas galvaspilsētu un kurā tika izcīnītas izšķirīgas kaujas (ne tikai ar ieročiem) ceļā uz suverenitātes saglabāšanu. Kā uzsver pats autors, tieši Liepājā brīvības cīnītāji rūdījās, lai jau kā spēcīga Zemgales divīzija tālāk pa Lejaskurzemi dotos atbrīvošanās cīņās uz Latgali.
Rakstot šos romānus, A. Migla daudz laika pavadījis bibliotēkās un arhīvos, kā arī kopā ar vēsturniekiem un aculiecinieku pēctečiem dzinis pēdas tālaika notikumiem, lai nozīmīgos pavērsienus mūsu valsts sākotnē atspoguļotu ar skrupulozu precizitāti. Lasītāji ar romānu starpniecību var ne tikai iepazīt leģendāras vietēja un starptautiska mēroga personības, bet arī pabūt klāt gan Latvijas armijas vienību formēšanās brīžos, gan piedalīties Vācijas ķeizara Vilhelma II pieminekļa gāšanā Kūrmājas prospekta galā, gan ostā sagaidīt Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdību nokāpjam no kuģa “Saratov”, gan kopā ar Liepājas aizstāvjiem novembra spelgonī izturēt aplenkumu Dienvidus fortā. Patiesības labad jāprecizē, ka īstais Dienvidus forts atrodas nevis pie Liepājas robežas ar Nīcas pagastu, kā pieņemts uzskatīt, bet gan Liepājas ezera ziemeļu galā pie Melnupītes. Šo neprecizitāti rakstnieks ar vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu konstatējuši, dodoties ekspedīcijā pa fortiem, lai atrastu īsto, kas paglāba Liepājas aizstāvjus no nāves zem vāciešu lodēm. To apliecina arī jaunākajā “Ilustrētās Pasaules Vēstures” numurā pie raksta “Bermontieši izlauž zobus pret Liepājas fortiem” publicētā fotogrāfija, par kuras eksistenci abi vēstures entuziasti nav pat nojautuši līdz žurnāla iznākšanai, kas notika pēc grāmatas nodošanas tipogrāfijai.
Grāmatu papildina fotogrāfijas, kurās tverti romānā aprakstītie personāži, gan vēsturiskās vietas, kur darbība risinājusies, radot vēl lielāku klātbūtnes sajūtu. Teju ikviena romānā pieminētā vieta ir katram liepājniekam zināma un atrodama, ja arī dabā vairs neeksistē. Lasot romānu, var atsvaidzināt ne tikai vēstures zināšanas, bet arī atklāt maz zināmas vai pat nezināmas vēstures lapaspuses, kas ļauj vēju pilsētu ieraudzīt citām acīm.

Bez mīlestības neiztikt
“Kas gan būtu grāmata bez mīlas stāsta?!” atklāšanas pasākumā retoriski izsaucās rakstnieks. Un tādu mīlas stāstu “Brīvības starā” ir pat vairāki: liepājnieks Jānis un rucavniece Anniņa, mēmelieši jeb klaipēdnieki Jēkabs un Vilhelmīne, revolucionāri noskaņotais bandīts Fredis un viņa Dacīte, krievu zaldāts Aleksandrs un viņa glābēja Uļjana, un tie nebūt nav visi. Šie ikdienišķie attiecību stāsti, kas caurvij vēsturiski nozīmīgos notikumus, ļauj tvert Latvijas vēsturi caur parasto ļaužu personības prizmu un sajust to, ka ikviens ir daļa pasaules un veido tās vēsturi...
Īpaši saviļņojošs brīdis grāmatas atklāšanas pasākumā bija publikas kopdziedātā Meitenītes dziesma kritušajam Liepājas aizstāvim Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Alfrēdam Klestrovam, kuras tekstu A. Migla bija pielāgojis dziesmas “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” ritmam. Savulaik šīs smeldzīgās rindas dziedātas, par pamatu ņemot vairāku krievu romanču melodijas, tomēr autors vēlējies, lai taptu īsteni latviska dziesma, tamdēļ vērsies pie komponista Imanta Kalniņa, kurš solījis skaņdarbu uztapināt.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ļauj Liepāju ieraudzīt citām acīm

Kategorijas