Priekules slimnīca nosvin 60. jubileju

2019. gada 14. novembris 07:00

2008

Priekules kultūras namā 9. novembra pēcpusdienā cits pēc cita ieradās bijušie un esošie Priekules slimnīcas darbinieki, sadarbības partneri un kapitāldaļu turētāji, lai būtu klāt svinīgajā 60. jubilejas pasākumā.
Acīs dzirkstīja atkalsatikšanās prieks, un kultūras namu pieskandināja priecīgas čalas un smiekli. Viesi steidza ieņemt vietas, lai atskatītos uz slimnīcas vēsturi un baudītu svinīgo sarīkojumu.

Vada spēcīgs “kapteinis”
“Noskaņojums ir ļoti labs. Ir neliels uztraukums, jo gribas, lai viss izdodas, lai visiem patīk, visi satiekas un lai mums arī uz priekšu viss izdodas kā līdz šim,” pirms pasākuma savās sajūtās dalījās Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde. Viņa priecājās, ka šajā dienā klāt būs slimnīcas darbības pirmsākumus pieredzējušie ārsti un māsas, tagadējie darbinieki un arī sadarbības partneri no Lietuvas.
Ar Skodas slimnīcu priekulniekiem izveidojusies cieša saikne, kopīgi rakstīti projekti, piesaistot finansējumu moderna aprīkojuma iegādei.
T. Ešenvalde ir gandarīta par to, ka slimnīcas darbs norit veiksmīgi. Izmantot Priekulē pieejamos medicīnas pakalpojumus vēlas ne tikai vietējie, bet arī tuvāku un tālāku novadu un pilsētu iedzīvotāji. “Mums ir dienas stacionārs, daudz operējam, daudz darām – cilvēki ir apmierināti, pie mums brauc gan no Liepājas, gan Ventspils, Rīgas un Saldus.”
Daudzi jo daudzi sanākušie atzina, ka tieši T. Ešenvaldes neatlaidība, darba spējas un darba mīlestība ļāvusi Priekules slimnīcai sagaidīt 60. jubileju. Slimnīcas galvenajai ārstei svinīgajā vakarā tika veltīts daudz uzslavu un pateicības vārdu. Viņas darbs slimnīcas vadībā tika pielīdzināts kuģa kapteiņa veikumam, savukārt darbā ar pacientiem viņa izpelnījusies pat sargeņģeļa vārdu. Arī ilggadēja Priekules slimnīcas ģimenes ārste Maija Retējuma pārliecināta: “Bez Ešenvaldes nekas nenotiktu. Paldies viņai, ka darbiniekiem ir, kur strādāt!”

Pa vēstures dzīlēm
Svinīgais pasākums iesākās, fonā skanot dziesmai “Dzīvības zvaigzne”, kas ir pagājušajā gadā tapis veltījums medicīnas darbiniekiem visā Latvijā. Skanot skaistajai melodijai ar zīmīgajiem vārdiem, ikviens ekrānā varēja vērot fotogrāfijas, kurās dažādos laikos redzama Priekules slimnīca un tās darbinieki. Pamanot savus bijušos un esošos kolēģus, sanākušie priecīgi iesaucās un veltīja viņiem aplausus.
Lai priecētu sanākušos ar muzikāliem priekšnesumiem, uz skatuves kāpa Priekules bērnu vokālais ansamblis “Pipari”, savukārt no skatuves sanākušos uzrunāja un ar interesantiem vēstures faktiem iepazīstināja Rigonda Džeriņa un Inese Rozentāle.
Pamatīgāku ieskatu slimnīcas tapšanā Priekulē sniedza T. Ešenvalde, kura, iepazīstinot ar svarīgiem pieturpunktiem vēstures līkločos, ļāva ikvienam atminēties, cik liels darbs ticis ieguldīts, lai šodien slimnīca Priekulē būtu. “Būšu jūsu ekskursijas vadītāja un parādīšu, cik ilgs ceļš kāpās bijis mūsu slimnīcai,” teica T. Ešenvalde. Viņa atzina, ka svarīgi atcerēties tos cilvēkus, kuri lika pamatus veselības aprūpes sistēmai Priekulē un kuru vairs nav mūsu vidū. Viņu godam un piemiņai zālē tika ieturēts klusuma brīdis.
T. Ešenvalde atklāja, ka vajadzība pēc slimnīcas izveides radusies pēckara gados. Šajā laikā Priekulē nav bijis nekā – ēkas kara laikā tikušas sagrautas, izpostītas, arī iedzīvotāju bijis maz, viņi Priekulē sākuši atgriezties vien pēc 20. gadsimta 50. gadiem. Kad iedzīvotāju kļuvis vairāk, radusies vajadzība pēc slimnīcas.
Veidojās Priekules rajons, Priekule bija tā centrs, līdz ar to tika apstiprināts plāns par slimnīcas būvniecību. Slimnīca tapusi pamazām – ķieģeli pa ķieģelim. No 1958. gada Priekulē strādāja ķirurgs Raimonds Ķikuts, kurš pats personīgi brauca uz Rīgu, meklēja aprīkojumu un kadrus, lai medicīnas iestādi izdotos izveidot. “Viņš bija ļoti aktīvs cilvēks. Par tādiem cilvēkiem saka – stipras gribas cilvēki un ūdenskritumi paši lauž sev ceļu. Viens no tiem bija dakteris Ķikuts,” atzina T. Ešenvalde.

Skaļas ovācijas savējiem
Dakteris Ķikuts bijis ārsts ar lielām ambīcijām – vēlējies Priekulē izveidot Lejaskurzemes neiroķirurģijas centru. Tas viņam neizdevās, jo neradās pietiekami daudz domubiedru, tādēļ tālākais profesionālais ceļš dakteri aizvedis uz Rīgu, bet vadības grožus pār slimnīcu, kas nupat nodota ekspluatācijā, 1959. gadā savās rokās ņēmis virsārsts Bruno Graudums. Viņš vadīja slimnīcu ar 80 gultasvietām un izveidoja ļoti labu kolektīvu.
T. Ešenvaldei pieminot B. Grauduma vārdu, sanākušie viņu, kurš arī bija klātesošo vidū, sumināja ar skaļām ovācijām. T. Ešenvalde norādīja, ka ir daudz nozīmīgu cilvēku, kuri pelnījuši vislielāko pateicību par slimnīcas tapšanu. Tomēr nosaukt visus iesaistītos ir teju neiespējami. Slimnīcas galvenā ārste pateicās bijušajiem un esošajiem kolēģiem par to, ka slimnīca šodien var veiksmīgi strādāt: “Varam priecāties par mūsu slimnīcu tādu, kāda tā ir tagad – skaista, izremontēta no iekšpuses un ārpuses, aprīkota ar liftu. Tā nebija vienmēr.”
Izveidot slimnīcu par modernu medicīnas iestādi, kāda tā ir šodien, izdevies ar neatlaidīgiem, strādīgiem un savu darbu mīlošiem cilvēkiem. Tieši tādēļ jubilejas reizē vislielākais paldies tika teikts ilggadējiem kolēģiem. Cildināta tika Priekules slimnīcas ilggadējā galvenā māsa, kura tajā strādājusi kopš atklāšanas un devusies pensijā vien šogad. Viņai tika veltīti skaļi aplausi, un T. Ešenvaldes dāvinātajiem ziediem pievienojās arī citu kolēģu dāvātie. “Es jūtos kā dzimšanas dienā!” savu prieku neslēpa I. Grāve.
Cita pēc citas apsveikuma ziedus un nesen tapušo slimnīcas vēstures apkopojumu “Priekules slimnīcai – 60” saņēma vairākas medicīnas māsas un dakteres, ikvienai no viņām tika veltīti sirsnīgi aplausi kā apliecinājums un cieņa par paveikto.

Piepilda darba mūžu
Svinēt slimnīcas 60. jubileju bija ieradušās arī abas šajā vasarā pensijā devušās ģimenes ārstes Maija Retējuma un Margarita Asriance. Abām šī bija īpaša tikšanās, jo pēdējoreiz viena otru redzējušas savā pēdējā darba dienā jūnija izskaņā. Aicinātas pastāstīt par savu laiku Priekules slimnīcā, dakteres norādīja, ka šī ir viņu pirmā un vienīgā darbavieta – viss darba mūžs pavadīts tieši Priekulē. Te medicīnas darbinieces satikušas savas otrās pusītes, izveidojušas ģimeni, sagaidījušas pasaulē bērnus un mazbērnus. Līdz ar to Priekulei un tās slimnīcai vienmēr abu dakteru sirdīs būs īpaša vieta.
M. Retējuma īpaši uzteica brīnišķīgo darba atmosfēru: “Vislabākais kolektīvs no bijušā Liepājas rajona medicīnas iestādēm!” Sākumā bijusi doma, ka pēc trīs gadiem, kas slimnīcā bija jāaizvada obligātā kārtā, savu ārstes ceļu turpinās citā medicīnas iestādē, taču iestrādājoties tapis skaidrs, ka savas darba gaitas labprāt šeit arī turpinātu.
Kolēģes teiktajam pievienojās M. Asriance. Viņa atminējās arī kuriozus brīžus, piemēram, ka savulaik pacienti jaukuši abas ģimenes ārstes: “Nāk pie manis, bungo pie durvīm un prasa: “Jūs esat tā Retējuma?” Atbildēju: “Īsti ne.”” Abas ilggadējās kolēģes norādīja, ka šajā vakarā vēlējušās būt kopā ar savējiem un jauki pavadīt laiku.
No 1987. gada līdz šai dienai Priekules slimnīcā strādā Marita Rukute. Arī viņai ar slimnīcu saistīts viss darba mūžs – Priekules slimnīca ir pirmā un vienīgā darbavieta. M. Rukute strādā Sociālās aprūpes nodaļā, kur jāgādā par teju 60 cilvēku veselību un labsajūtu: “Darba ļoti daudz.” Taču ar to ir iespējams tikt galā, ja darbs patiesi patīk. Daudz dod arī fakts, ka ir iespēja strādāt tuvu mājām – “tas ir jānovērtē”. Slimnīcas darbiniece svētku reizē novēlēja: “Lai viss risinās uz priekšu! Lai valsts novērtē, ka lauku slimnīcas ir vajadzīgas! Tas ir pats svarīgākais.”

Neskopojas ar labiem vārdiem
Jubilejas reizē savus laba vēlējumus un pateicības vārdus slimnīcas kolektīvam bija ieradušies teikt arī kapitāldaļu turētāji – vairāku pašvaldību vadītāji. Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits uzrunā atklāja, kā mainījusies situācija laika gaitā – kad Priekulē vēl nav bijis slimnīcas, tāda bijusi Rucavā un tajā dzimis arī pats, savukārt viņa bērni dzimuši laikā, kad Rucavā slimnīcas vairs nav bijis, un viņi pasaulē nākuši Priekulē. J. Veits vēlēja visam slimnīcas kolektīvam veselību, saticību, profesionalitāti, uzsverot: “Protams – zinoši, varoši, griboši un daroši!”
Vaiņodes novada pašvaldības vadītājs Visvaldis Jansons sveicienus slimnīcas kolektīvam nesa no visiem novada iedzīvotājiem – vaiņodniekiem un embūtniekiem: “Lai jūsu spēki neizdeg!” Lai šo vēlējumu īstenotu, Vaiņodes pašvaldība slimnīcas kolektīvam dāvināja atslodzes pasākumu – iespēju apmeklēt Liepājas teātra izrādi “Paldies tev, draudziņ!”.
Durbes novadu pārstāvēja pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Viņš, uzrunājot klātesošos, atzina, ka slimnīcas vēstures atspoguļojumā tapis skaidrs, ka šo vietu radījuši cilvēki ar lielo burtu. Nu ir svarīgi par šo vietu pastāvēt, un to ļoti labi dara T. Ešenvalde. Tieši tādēļ īpašs paldies tika veltīts tieši viņai: “Paldies visam kolektīvam un it īpaši jums, dakteres kundze, par to, ka jūs cīnāties par šo iestādi un par visu mūsu veselību!”
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols savā runā bija lakonisks, uzsverot galveno: “Lai priecīgi svētki, labas atmiņas! Es ceru, ka nākotnē varēs vēl ilgi, ilgi pie jums ārstēties!”
Paldies novada cilvēkiem par darbu slimnīcas un iedzīvotāju veselības labā teica arī Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, kura atzina, ka labākās zāles ir dakteris un māsiņa. Tieši tādēļ pašvaldības vadītāja teica lielu paldies “visiem tiem, kuri ar savu pieskārienu, darbu un esību ir bijuši Priekules slimnīcā”. No Priekules novada domes slimnīcas kolektīvs saņēma Cildinājuma rakstu un 500 eiro lielu balvu.
Kādu vārdu vēlējās teikt arī Skodas slimnīcas galvenā ārste Ramute Bereniene (Ramutė Berenienė), jo ar Skodu Priekulei veidojusies ilga un laba sadarbība. R. Bereniene uzsvēra, ka 60 gadi – tas ir tikai briedums. “Prieks, ka neesat salauzti un apstādināti. Esiet veseli un priecīgi saviem pacientiem!” Savu runu kaimiņvalsts viešņa noslēdza ar sirsnīgu suminājumu – lietuviešu valodā skandinot: “Daudz laimes!”

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekules slimnīca nosvin 60. jubileju

Kategorijas