Piemin karotājus un sacenšas prāta cīņās

2019. gada 14. novembris 07:00

1409

Piemin karotājus un sacenšas prāta cīņās

Durbē lāpu gājiens šogad norisinās desmito gadu, rēķina kultūras nama vadītāja Daira Veilande. Pirms tam Durbes skolā un kultūras namā Lāčplēša diena tikusi atzīmēta ar svinīgiem pasākumiem, taču lāpu gājiens 11. novembra vakarā nav rīkots. Tagad tā jau vairākus gadus kļuvusi par stipru un pašsaprotamu tradīciju, ko daudzi gaida ar nepacietību.
Turklāt šogad pēc lāpu gājiena durbenieki sacentās erudīcijas spēlēs, rādot savas zināšanas par Latviju.

Svēts mirklis
Tadaiķu pagasta Aisteres iedzīvotāja Aiga Zommere šogad lāpu gājienā iet kopā ar sešgadīgo dēlu Danu. “Šis mums ir pirmais gads, kad dodamies lāpu gājienā. Manuprāt, dēls ir pietiekami liels, lai saprastu šā gājiena jēgu, nevis tikai noietu to gabalu. Turpmāk šādi – ejot lāpu gājienā – svinēsim Lāčplēša dienu. Pirms tam īpaši šo dienu neatzīmējām,” saka A. Zommere. Viņai Lāčplēša dienas lāpu gājiens ir patriotisks notikums. “Tādējādi mēs svinam kopābūšanas svētkus – esam kopā ar pārējiem novada iedzīvotājiem.” Valsts dzimšanas dienā –18. novembrī – ģimenei esot tradīcija svētkus atzīmēt ar svinīgām vakariņām.
Lāpu gājienam pulcējas pārsvarā skolu jaunatne un vidējā paaudze. Šķiet, ka lāpu aizdedzināšana un mirklis pirms došanās gājienā ir svēts, jo pierimst gan smiekli un jautras čalas, gan, šķiet, uz brīdi katrs vēlas paklusēt. Tās ir pārdomas un savu vērtību pārvērtēšana – gluži kā dodoties svētceļojumā.

Pateicība par brīvību
Lielākās pilsētās lāpu gājiens izceļas ar vērienīgumu, tomēr cilvēku daudzumam nav nozīmes. Noteicošā ir atmosfēra un izpratnes dziļums par šīs dienas nozīmīgumu ne tikai vēsturiskā kontekstā, kad norisinājās karadarbība un cilvēki bija gatavi atdot dzīvību Latvijas neatkarības vārdā, bet arī mūsdienu izpratnē – ko ikkatrs darām, lai būtu lepni par savu valsti, un ko mēs varam sasniegt.
Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics, uzrunājot lāpu gājiena dalībniekus, atgādināja, ka Brīvības cīņās pirms 100 gadiem devās un par savu valsti cīnījās tieši jauni cilvēki – ļoti daudz jauniešu vecumā no 14 līdz 20 gadiem atdeva savu spēku un daudzi no viņiem arī dzīvību. “Tādēļ mums jābūt pateicīgiem, ka mēs varam justies brīvi un runāt savā valodā,” viņš uzsver uzrunā, likdams ikkatram domāt par darbiem, ar kuriem var celt mīlestību un cieņu pret savu valsti.
Lāpu gājiens no kultūras nama ved gar Durbes pamatskolu līdz tai pretī esošajam namam Raiņa ielā. Pie tā ir piemiņas plāksne Kristapam Lejam. “1919. gada 11. novembra agrā rītā Rīgā Latvijas armijas kara skolas pirmās patruļas, pārejot pār Daugavas tiltu, sastapa tikai postažu. Sagrautas ēkas, ierakumi, krituši karavīri. Kaujas Rīgā ilga gandrīz veselu mēnesi. Tās bija atstājušas zīmes ne tikai ēku sienās, cilvēku miesās, bet arī cilvēku prātos. Šis notikums kļuva par simbolu, ar kuru turpmākajos gados identificēja Latvijas neatkarības dārgo cenu. Neilgi pēc kaujām 11. novembris ieguva Lāčplēša dienas nosaukumu un kļuva par otru būtiskāko tālaika Latvijas Republikas svētku dienu. Arī mūsdienās atzīmējam Lāčplēša dienu, tādējādi visi pieminot un godinot tos daudzos cilvēkus, kuri nosargāja jaunizveidoto Latviju. Šodien esam pie Kristapa Lejas piemiņas zīmes. Viņš bija Oskara Kalpaka bataljona karavīrs, kurš piedalījās cīņās pie Rudbāržiem un Airītēm un par šiem nopelniem saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni,” pastāsta D. Veilande.
Pēc tam uguns liesmiņu rinda dodas uz Durbes Priediena kapiem, lai pie piemiņas zīmes Durbes pretošanās kustības dalībniekiem un citu vēsturisku notikumu, kas bija mēģinājumi lauzt latviešu tautu un postīt Latvijas brīvību, upuriem.
Piemiņas vietā izskan patriotiska dzeja un dziesmas, kuras mierīgajā 11. novembra pievakarē, plīvojot siltu svecīšu liesmām, kļūst teju par lūgšanu. “Mēs būsim tik lieli, cik stipra būs mūsu griba,” saka D. Veilande, vēlot būt vienotiem savā ticībā, un aicina ikkatru šajā svētku laikā savu māju logos iedegt pa svecītei.

Patriotisms zināšanās
Pēc lāpu gājiena Durbes kultūras namā pirmo reizi notiek erudīcijas spēle par Latviju. Patriotismu taču var parādīt ar notikumu un faktu zināšanu par savu zemi, valsti un tautu, nemitīgi papildinot šo krājumu.
Savā starpā sacenšas četras komandas – Durbes pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolītis”, Durbes pamatskola, Durbes novada kultūras darbinieki un novada domes darbinieki. Komandām pašām jāizvēlas kāda Latvijas kultūrvēsturiskā novada nosaukums.
“Gribējām, lai ir interesanti pavadīts vakars,” pamato organizatore D. Veilande. Uz pasākumu sarodas līdzjutēji un interesenti, kuri grib pārbaudīt savas zināšanas. Satiekoties cits citu apsveic svētkos.
Pasākuma vadītājs Mārcis Grīnbarts, atklājot erudīcijas spēli, uzsver, ka Durbē būt ir patīkami, jo te ikviens ir savējais. “Šis vakars mūs saved kopā – lāpu gājiens, kur pieminam opjus un citus radus, kas cīnījās par Latviju, bet šeit mēs cīnīsimies ar prātu un intelektu.”
Durbenieki palepojas, ka šajā vakarā uz skatuves kāpj vietējo jauniešu mūzikas grupa, kurai dots vārds “Gaisā”. Tā rūpējas par muzikālo noformējumu un izpilda dziesmas, kurām var dziedāt līdzi.
Spēlē jāatbild uz jautājumiem par notikumiem, kas norisinājušies gan pirms Latvijas valsts dibināšanas, gan nesenā vēsturē un mūsdienās. Īpašu aizrautību izraisa latviešu dziesmu un pilsētu minēšanas spēle. Taču īsts pārbaudījums izrādās parādīt zināšanas par Latvijas iecienītāko filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” – jānosauc trīs vecākie varoņi un katras filmā atveidotās ģimenes locekļi.
Vislabāk spēlē veicas Durbes pamatskolas komandai “Zemgale”, otru vietu iegūst domes pārstāvji – “Latgales” komanda, bet par dalītās trešās vietas ieguvējiem kļūst novada kultūras darbinieku “Vidzemes” un pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāju “Kurzemes” komanda. “Tik daudz zinām, bet tikpat daudz ko arī nezinām par savu valsti,” spēles laikā secina kāda no durbeniecēm.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piemin karotājus un sacenšas prāta cīņās

Kategorijas