Katram pasākumam – savu smeķi

2019. gada 21. novembris 07:00

878

Daiga Tihomirova pēc vairāku gadu darba Vaiņodes internātpamatskolā, kas izglītības reformu dēļ tika likvidēta, nokļuvusi, pēc viņas vārdiem, salīdzinoši mierīgākā darbā. Viņa ir Vaiņodes novada kultūras pasākumu vadītāja.
“No 28. septembra man ir beidzies pārbaudes laiks, tagad esmu pastāvīgā darbā kā Vaiņodes kultūras nama pasākumu vadītāja,” paskaidro D. Tihomirova. Novadnieku kultūras dzīve tagad ir viņas atbildībā, bet jaunā kultūras darba veicēja uzsver, ka viņai darbā ir liels atbalsts no kultūras iestādē strādājošajiem kolēģiem. “Kamēr es rakstu un drukāju scenāriju, tikmēr citi mani kultūras nama kolēģi rotā zāli.”

Piesaista personvārdam
Šogad vairākiem pasākumiem Vaiņodē doti nosaukumi, kas piesaistīti kādam personvārdam. Vasarā tā bija Birutas kundzes cūkpupu balle jeb pasākums dzelzceļa piketa atcerei, ko rīko vietējā iedzīvotāja Biruta Serdjuka. Līdz ar to no apkārtējiem bijusi daudz lielāka interese par pasākumu.
“Pasākuma nosaukums tika piesaistīts reālam cilvēkam, kurš to rīko un ieviesis kā tradīciju. Kamēr Birutas kundze to rīkos, tikmēr arī pasākums būs – kas saistās tikai ar viņas vārdu.”
Līdzīga apsvēruma dēļ tapis Irmiņas rudens gadatirgus, kas notika 13. oktobrī. “Tajā datumā vārda dienu svin Valfrīdi. Sapratām, ka Valfrīda tirgus nebūs īstais variants, pārāk labi neskanēs. 14. oktobrī kalendārā rakstīts – Irma, un pie tā arī palikām. Irmiņa labi skan! Ja nepiedod kādu smeķi, tad nav interesanti, jo tirgus jau ir katru sestdienu. Kad izdomājām šādu nosaukumu, zvana lietuvieši un prasa – kas tā par Irmiņu?” smaidot stāsta D. Tihomirova.
Ir pasākumi, kas izvērtušies par ilggadēju tradīciju – cilvēki tos gaida un interesējas. Un tirgus ir viens no tiem. Irmiņas tirgus diena esot bijusi diezgan lietaina, taču tie, kuri gribējuši lustēties, to arī darījuši.

Izmaiņas kolektīvos
D. Tihomirova ir gandarīta, ka sadarbība izveidojusies ar vietējo sporta metodiķi Aināru Pāvilu. “Viņš ir ar lielām darbspējām, izliek savu izdomu pēc pilnas programmas.” Patlaban A. Pāvils īsteno ideju par deju kolektīvu. “Vietējie jaunie cilvēki izdomāja, ka vēlas dejot, grib savu deju kolektīvu. Ainārs atsaucās šai idejai. Viņi pagaidām vēl nav sapratuši kolektīva formātu un ko vēlas dejot – tautas vai modernās dejas. Taču nosaukums ir “Vaiņodes dancātāji”.”
Pirmo priekšnesumu – tautas deju – viņi sagatavojuši uz Valsts svētku pasākumu. “Pārsteidzoši, ka tāda atsaucība! Iesaistījušies pat tādi iedzīvotāji, kuri līdz šim radīja iespaidu, ka viņi nedejo. Labs bariņš nolasījies! Ja pēc Valsts svētkiem gribēs dejot vēl, tad mums būs vēl viens pašdarbības kolektīvs,” norāda novada kultūras kūrētāja.
Vēl D. Tihomirovai ir vēlme Vaiņodes novadā izveidot tradicionālās kultūras kolektīvu, piemēram, folkloras kopu. “Esam meklējumos, bet grūti ir atrast vadītāju, kurš būtu ar mieru braukt uz Vaiņodi vismaz reizi nedēļā.”
Vaiņodes kultūras namā turpina darboties koris diriģentes Ilzes Balodes vadībā. “Nav vairs mums jauktais koris, jo nav dziedošu vīriešu pietiekamā skaitā. Ar grupas “Baltie lāči” solistu Andri Baltaci runājām, ka Latgalē pretēja situācija – dzied katrs trešais vīrietis, bet dziedošo sievu maz. Smējāmies, ka bārters jātaisa.”
Plānots, ka nākamā gada pavasarī Vaiņodes koris aicinās ciemos korus no tuvākas un tālākas apkārtnes – tāds plašāks koru salidojums varētu sanākt. Tāpat kultūras namā darbu turpina Leldes Saulītes vadītais bērnu un pusaudžu vokālais ansamblis “Ūbelītes” un amatierteātris “Kuratieši”. D. Tihomirova slavē gan Vaiņodes, gan arī Embūtes pagasta aktīvos pensionārus: uz viņiem varot paļauties un saņemt atbalstu. Uz radošajām nodarbībām vienmēr atsaucoties Evija Apermane.

Dzelzs plānus nekals
Kultūras organizatore ir gandarīta, ka viņai apkārt ir radoši un atsaucīgi cilvēki. “Darba kolēģi ir mans lielais atbalsts. Man ļoti patīk kultūras darbs. Ar jauniešiem skolā strādāt bija forši, visu laiku biji notikumu epicentrā un kustībā, tādēļ salīdzinoši, lai arī jārisina dažādas situācijas, šis darbs ir daudz vieglāk plānojams,” viņa secinājusi .
Šogad jāplāno nākamā gada kultūras iestādes budžets. “Lielus dzelzs plānus nekalsim, jāskatās, kādas ir reālās vajadzības un finansiālās iespējas. Piemēram, plānojam sakārtot iestādes tehnisko aprīkojumu, kas ir morāli, estētiski un fiziski nokalpojis.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Katram pasākumam – savu smeķi

Kategorijas