Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputē piemin Bravkovu

ULDIS DOBELIS

2019. gada 28. novembris 07:00

170
Aizputē piemin Bravkovu

Aizputē devīto reizi notika Kārļa Bravkova piemiņas kausa izcīņa novusā; katru reizi ir bijis cits uzvarētājs.

Šoreiz pagājušajā sestdienā pirmo reizi par uzvarētāju kļuva rucavnieks Artūrs Laugalis, otrais necerēti bija priekulnieks Pēteris Svars, bet trešo vietu ieguva durbenieks Jānis Tapiņš, kurš deviņu gadu laikā pirmo reizi tika trijniekā. Labāko sešniekā vēl tika liepājnieks Arnis Jaunbrūns, baušķenieks Edvards Lauks un saldenieks Aivars Arājs.

Sākotnējais līderis “nolūst”
Sacensību tiesnesis Guntis Bucenieks stāsta, ka visus deviņus gadus turnīrā ir uzvarējis cits novusists. A. Laugalis ir piedalījies astoņās reizēs un līdz šim bija ieguvis divas trešās vietas, kā arī pa reizei ir bijis otrais, ceturtais, piektais, sestais un septītais.
Šoreiz līdz pat septītajai, astotajai kārtai līderis bija aizputnieks Normunds Zariņš, bet viņš dienas laikā “nolūza”, septītajā, astotajā un devītajā kārtā piedzīvojot zaudējumus un beigās paliekot 18. vietā. Labākais no vietējiem pārstāvjiem bija kalvenieks Jānis Ziobrovskis (16. vieta).
G. Bucenieks norāda, ka maksimālais dalībnieku skaits bija 32, bet šoreiz bija par diviem spēlētājiem vairāk, jo nepieteikušies ieradās Jaunpils kluba pārstāvji. Vīri bija mērojuši tālu ceļu, tāpēc tos negribējās dzīt mājās. “Nevar iestāstīt, ka ir priekšlaicīgi jāpiesakās un tad tik var braukt. Šoreiz bija jāgaida, kad atbrīvojas galds, un tad tik var izspēlēt spēli. Sacensības ievilkās,” stāsta tiesnesis.
Piedalījās novusisti no Ventspils, Kuldīgas, Priekules, Durbes, Liepājas, Rucavas, Aizputes, Jelgavas, Bauskas un citām vietām.

Atceras kā spēcīgu spēlētāju
“Kārlis bija labs organizētājs un pats spēlēja. Tajā laikā viņš bija republikas piecdesmitniekā. Ilgus gadus viņš organizēja “Kurzemes atslēgas” komandu, vienu brīdi arī sieviešu komandu. Ir bijis Latvijā veterānos čempions,” atminas G. Bucenieks. A. Laugalis papildina, ka atmiņu ir daudz un visādas, bet brīžiem liekas, ka pietrūkst Kārļa balss turnīra telpā. Viņš ilgu laiku bijis tas, kurš Liepājas rajonu “vilka” novusā. Vēlāk “Kurzemes atslēgas” komandu A. Laugalis turpināja zem nosaukuma “Lejaskurzemes sports”. “Kārlis manī redzēja perspektīvu, kad es vēl biju students Sporta akadēmijā, uzaicināja sastāvā. Mēs padsmit gadus braucām, cīnījāmies, mūsu virsotne bija trešā vieta Latvijā. Lepojāmies, ka mūsu komanda bija tikai ar vietējiem spēlētājiem. Īstenībā ļoti daudz no viņa varēja mācīties. Viņš bija tehnisks un ļoti precīzs spēlētājs. Lai gan pēdējos mūža gados viņš sevi komandā pozicionēja kā rezervistu, es zināju, ka par tādu rezervistu katra komanda varēja tikai sapņot, tik tehnisku un atbildīgu. Viņam bija sajūta, ka viņš ir sliktāks, lai gan tāds nebija. Viņam bija neticība sev. Kaut kad bija kļūdījies un to ļoti ņēma pie sirds. Daudziem tieši neticība aplauž spārnus,” uzskata A. Laugalis. Viņam pašam šajā turnīrā nav bijis tik svarīgs rezultāts, būtiskāk – te būt un piedalīties. “Es bez uztraukuma spēlēju. Šo turnīru neesmu uzvarējis un nezinu, vai šodien tas izdosies, bet man tas nav galvenais, es šajā turnīrā esmu atmiņās,” atklāj rucavnieks.

Iziet no bezcerīgām situācijām
“Kopā mēs kādreiz esam spēlējuši. Kārlis bija humora pilns cilvēks. Sliktu es neko nevaru pateikt par viņu. Protams, katram mums ir sava uts, bet cepuri nost Kārļa priekšā, ko viņš izdarīja novusa attīstībā Aizputē. Tika piesaistīti daudzi spēlētāji. Kādreiz Aizputē varēja izveidot divas vīru komandas. Tagad mēs vienu nevaram salasīt,” stāsta Aizputes novusists Ilgonis Indrāns, kurš turnīros piedalās reti un šoreiz, kā pats atzīst, spēlēja savā līmenī, iegūstot 21. vietu.
“Viņš bija arī labs spēlētājs, ļoti labi mācēja iziet no bezcerīgām situācijām,” atminas I. Indrāns. Savukārt J. Tapiņam prātā, kā ar Kārli spēlējis ne tikai turnīros, bet arī kopā vienā komandā: “Viņam kā jebkuram bija savi gājieni un priekšrocības, savi sitieni.”