Sibīrijas dienasgrāmata. Tomska – 1. daļa

2019. gada 28. novembris 07:00

1480

Sibīrijas dienasgrāmata. Tomska – 1. daļa

Nodibinājuma “Fonds Sibīrijas bērni” ekspedīcijas laikā 2019. gada augustā apmeklējām divas lielas Rietumsibīrijas pilsētas. Par redzēto un piedzīvoto Novosibirskā lasītājiem jau vēstījām, tāpēc šajā reizē uzmanības centrā būs vieta, kas tēlaini tiek dēvēta par vārtiem uz Sibīriju. Protams, runa būs par vienu no senākajiem un slavenākajiem izglītības un zinātnes centriem Krievijas Federācijā – Tomsku.
Mūsdienās pilsētā pie Tomas, Obas upes pietekas, atrodas deviņas augstākās izglītības iestādes. No vēstures materiāliem zināms, ka šeit skolojušies vairāki izcili latvieši – ārsts internists Jānis Miķelsons, gleznotājs Eduards Kalniņš, vācu valodas tulkotājs Ģirts Bļodnieks un citi. Kādus no viņiem uz Tomskas apgabalu atvedušas bēgļu gaitas Pirmā pasaules kara laikā, taču absolūti lielākajā daļā gadījumu tas bijis izsūtījums, kā dēļ latvieši nokļuvuši šajā Rietumsibīrijas austrumu pilsētā vai tās apgabalā.

Baismīgākais nams
Tomskā nokļuvām otrās ekspedīcijas dienas pievakarē, mērojot ceļu ar mikroautobusu no Novosibirskas aptuveni četru stundu garumā. Tikko ieradušies viesnīcā “Слобода”, kas atrodas Maksima Gorkija ielā – pavisam tuvu pilsētas centram, un nolikuši ceļasomas, jau steidzām uz Ļeņina prospektu – galveno ielu, kur sarunāta tikšanās ar Tomskas politisko represiju vēstures memoriālā muzeja “NKVD izmeklēšanas cietums” vadītāju Vasiliju Haneviču.
Šoreiz pirmie iespaidi par pilsētu radās lielā steigā, turklāt tie nebija īpaši jauki. Piemēram, nezāles dobju vietā M. Gorkija ielā, senie koka arhitektūras divstāvu nami ar plastmasas logiem, kas ļoti bojā ēku kopskatu, bedrainas ielas un vairākas padomju laikā tapušas mājas. Kaut muzejā ieradāmies ar nelielu nokavēšanos, mūs ļoti laipni sagaidīja ne tikai tā vadītājs, bet arī Tomskas Televīzijas grupa, ar kuru nākamās pāris dienas ceļojām kopā.
Muzejs atrodas tieši pretī Tomskas valdes namam – Ļeņina prospektā 44. Šī 1896. gadā celtā sarkano ķieģeļu divstāvu ēka piedzīvojusi tik daudz dīvaina un traģiska, ka par tās vēsturi būtu iespējams uzrakstīt nevis vienu, bet vairākus romānus. V. Hanevičs, izvadājot pa muzeja telpām, paguva mūs iepazīstināt arī ar pašas ēkas vēsturi. Aptuveni 120 pastāvēšanas gados šis nams saimniekus un darbības virzienus mainījis pat pārāk bieži.
Divstāvu ķieģeļu ēka Tomskas centrā celta pēc arhitekta Viktora Habarova projekta ar mērķi tajā atvērt mācību iestādi pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem (tajā skaitā skolotājiem). Traģiski notikumi, kuru analīze nepakļaujas nekādai loģikai, te risinājušies jau krietnu laiku pirms 1917. gada revolūcijas. 1909. gadā divi baznīcas skolas audzēkņi nogalinājuši savu skolotāju, pareizticīgo garīdznieku un mācību iestādes direktoru. Savukārt pēc revolūcijas nams tika nodots NKVD rīcībā, tajā ierīkoja kameras, kur tika īstenotas zvērības pret daudziem nevainīgiem cilvēkiem. Vēl joprojām drausmīgi ir apzināties, ka viens no Lielā terora ideologiem, organizatoriem un īstenotājiem Rietumsibīrijā bija latvietis Roberts Eihe, ar kura ziņu represēja 34 827 cilvēkus. Ja kāds šajā briesmīgajā Tomskas namā tika ievests, viņš pazuda bez pēdām un uz visiem laikiem. Un ievesti te tika ļoti daudzi, tostarp baltieši…
Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās nams tika remontēts un to sāka apdzīvot cilvēki: NKVD darbinieki un viņu bērni, Tomskas augstāko mācību iestāžu docētāji, vienīgās atļautās partijas darboņi, kā arī pavisam vienkārši ļaudis. Varbūt tas nebūtu nekas pārsteidzošs, taču mūsu acis iepletās no nepatīkama pārsteiguma, V. Hanevičam pieminot faktu, ka šajās pašās sienās ticis iekārtots un darbojies arī pilsētas bērnu klubs.

Muzeja darbība mūsdienās
Baismīgākais no Tomskas namiem – tā laikam varētu dēvēt šo divstāvu ķieģeļu ēku, tiklīdz uzzināta tās vēsture. Muzejs savu darbību sācis 1989. gadā, un to vēl aizvien var uzskatīt par vienīgo šāda veida kultūras centru Krievijas Federācijā. Kāds no ekspedīcijas grupas ieminas par GULAG muzeju Maskavā, taču uzreiz atskan iebilde, ka šie abi nav salīdzināmi, jo galvaspilsētas līdzinieks vairāk gan esot veidots ar mērķi izrādīties, taču Tomskas muzejs ir autentisks, tajā vēsturiskie notikumi atklāti pēc būtības un bez izskaistinājuma. V. Haneviča stāstījumā, ko klausāmies, apskatīdami telpas, izskan tik daudz šausmu un ciešanu, ka brīžam gribas aizspiest ausis un izskriet ārā. Secinājums ir viens – Lielā terora organizētājus un izpildītājus interesēja ļaudis, kuri savā dzīvē kaut ko bija sasnieguši, kuri bija personības. Jāatzīst gan, ka ne tikai viņi, taču galvenokārt šajos gados cieta tieši inteliģences pārstāvji.
Var tikai apbrīnot muzeja vadītāja entuziasmu, pat degsmi, ar kādu tiek veidotas jaunas ekspozīcijas, rakstīti projekti, vākti materiāli, uzklausītas un dokumentētas liecinieku liecības. Daļa no tā visa brīvi pieejama muzeja mājaslapā http://nkvd.tomsk.ru. Īsi pirms tikšanās ar V. Haneviču mūsu ekspedīcijas vadītāja Dzintra Geka noteica: “Viņš ir mūsu draugs.”
Muzeja pagalmā atrodas rūpīgu roku iekārtots plašs laukums jeb piemiņas skvērs padomju represiju upuriem. Laukumā uzstādīti no Latvijas, Igaunijas, Polijas, kā arī Kalmikijas vesti piemiņas akmeņi izsūtītajiem, kuri tika deportēti uz Tomskas apgabalu un izsūtījuma gados gājuši bojā. Laukakmeni no Latvijas paša spēkiem šurp atvedis Kārlis Bērziņš, kurš uz Tomskas apgabalu kā bērns deportēts 1949. gada 25. martā. Piemiņas skvērs iekārtots un akmeņi uzstādīti laikā no 1992. līdz 2011. gadam.
Piemiņas skvērs Tomskas centrā iekārtots ar mērķi, lai šeit varētu atnākt mirušo represēto piederīgie, nolikt ziedus un pakavēties atmiņās, jo Sibīrijā izzudušas daudzas apdzīvotas vietas, kur tika nometināti izsūtītie baltieši, un līdz ar tām arī kapsētas.
Turpmāk vēl.

Raksta autore pateicas Jūrmalas pilsētas domei par iespēju strādāt Dubultu Rakstnieku namā, kur tapusi šī publikācija, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātei, īpaši dekānei Marinai Platonovai. Bez RTU atbalsta doties ekspedīcijā nebūtu iespējams.

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sibīrijas dienasgrāmata. Tomska – 1. daļa

Kategorijas