Muižas parku veido skatiem un sajūtām bagātu

2019. gada 5. decembris 07:00

319

Muižas parku veido skatiem un sajūtām bagātu

Kā lielā daļā pašvaldību, arī Kazdangā tiek izmantota iespēja piedalīties jau par tradīciju kļuvušajās Meža dienās. “Nav tā, ka mēs neizmantotu šo iespēju. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka mums šeit ir muižas parks,” norāda Kazdangas tūrisma informācijas punkta (TIP) vadītāja Kristīne Vītola.
Šajā gadā par piešķirto finansējumu atjaunoti apstādījumi pils tuvumā, balstoties uz vēsturisko parku ainavas speciālistes Ilzes Māras Janelis ieteikumiem. Stādīšanas darbi parkā veikti no 20. septembra līdz 20. oktobrim.

Piedzīvo pārmaiņas
Jau 2015. gadā I.M. Janelis veica Kazdangas muižas parka izpēti un tās laikā nonākusi pie vairākām gana skarbām atziņām. Kā atklāj Kazdangas TIP vadītāja, katram parka īpašniekam savulaik nācies pieņemt lēmumu – vai to saglabāt kā parku vai atvēlēt vien meža platībām. Līdz ar to teritorija piedzīvojusi vairākus pārmaiņu laikus un mainījusi savas aprises.
K. Vītola spriež, ka ir bijuši gan parka kopšanas, gan nekopšanas periodi. Kā piemēru parku apsaimniekošanā viņa min Anglijas labo praksi – tur ir daudz īpaši iekoptu parku ar glīti pļautu mauriņu, ainaviskiem skatiem un atsegtām laucēm. “Viss veidots ar tādu domu, lai kādā brīdī būtu pārsteiguma efekts. Ļoti iecienīti ir dīķi, kas kā spogulītis ik pa brīdim atklājas un piesaista skatu. Viss uz baudīšanu,” angļu centienus parku iekopšanā raksturo K. Vītola.
Viņasprāt, Kazdangas muižas parks kādā brīdī pazaudējis savu vēsturisko krāšņumu un bagātību. “Cik gadu ir parkam, cik paaudžu, cik režīmu ir gājuši pāri – katram savā laikā sava domas, sava vīzija.” Iespējams, tehnikuma laikā teritorijas uzturēšana nav bijusi tik nozīmīga. Bijis to vērtīgāk uzturēt kā mežu, ne parku. Taču parks, par spīti visam, ticis rūpīgi sargāts no postījumiem. Par to gādājis Jānis Mežsēta, kuru vietējie savulaik pat mīļi iesaukuši par Kazdangas parka dieviņu. “Ja viņa nebūtu, varbūt arī parka nebūtu,” secina K. Vītola.

Cer atgūt spozmi
Balstoties uz speciālistes ieteikumiem, tika gādāts par vēsturiskā muižas parka atjaunošanu un papildināšanu, ieturot 19. gadsimta ainavu parku koncepciju. Par Meža dienās saņemto finansējumu – 750 eiro – veikts darbs ieceru īstenošanā. Parkā iestādītas trīs Krimas liepas, hortenzijas, fizokarpi, aktinīdijas, vītoli, zaļā duglāzija. “Mēs to parasti par egli saucam, bet tā iestādīta tieši pēc speciālistes ieteikuma, ka kultūras nama priekšā tā ļoti labi iederētos, jo ir mazliet pilnīgāka nekā mūsu parastā egle. Ar domu – saudzējam dabu, necērtam egli katru gadu. Iestādām savu, kura izaug liela un maģiska,” skaidro TIP vadītāja.
Kā vienus no interesantākajiem stādiem, kas nu nonākuši parkā, viņa nosauc krēslas amorfas. Tās vizuāli atgādina krūmu ar pirkstveida zariem, kuru galos ir koši violetas vālītes. K. Vītola pieļauj, ka ziedēšanas laikā tās piesaistīs ikviena garāmgājēja acu skatu.
Šajā gadā izveidoto apstādījumu pamatdoma bijusi: ko nevajag – apsegt, aizsegt; ko vajag – atsegt skatam. “Mums tagad ir arī pašiem savs barons – fizokarps ‘Red baron’,” par stādu aristokrātiskajiem nosaukumiem smejot saka tūrisma speciāliste.
Darbu ietvaros tika atjaunots arī 2015. gadā stādītais spireju labirints, jo daļa no stādījumiem laika gaitā izsalusi. “Protams, ar dārzkopjiem konsultējāmies, kā labirintu padarīt interesantāku – ko stādīt, cik augstu gribam, lai būtu krāsas – pāreja no gaišāki zaļa uz tumšāki zaļu. Apjoms ir ļoti liels izdarīts un samērā ātrā laikā,” vērtē K. Vītola. Tagad vien atliekot gaidīt, lai redzētu, kā stādījumi iedzīvosies.

Vēlas īpašu aizsardzību
1993. gadā tapušajā Kazdangas parka kartē veikts skrupulozs darbs – katram kokam ir sava, īpaša atzīme.
Lai gan sākotnēji dažbrīd bijusi pretestība ainavu speciālistes izteiktajiem spriedumiem, beigās nācies secināt, ka izpētes laikā izdarītie ieteikumi bijuši pamatoti. Piemēram, neatņemama parka sastāvdaļa ir kapi. Uz turieni bieži dodas tūristu grupas, tādēļ tur novietots informācijas stends. Speciāliste norādījusi, ka stends no kapavietas jāatdala vismaz ar vizuālu šķērsli. Tādēļ konkrētajā vietā iestādīti filadelfi, ko vairāk pazīstam kā jasmīnus. Tiem būšot saldu zemeņu smarža. Līdz ar to katrā vietā apstādījumi būs ne tikai vizuāls baudījums, bet arī uzburs īpašu atmosfēru.
Ikdienas parka uzkopšanas un uzturēšanas darbus paveic gan paši pils darbinieki, gan lielākos darbos talkā tiek aicināti tā sauktie simtlatnieki, kurus darbam norīko pašvaldības pārstāve Guntra Tilgale. Viņa labi pārzina parka teritoriju un tajā esošos augu eksemplārus, tādēļ var dalīties ar savu vīziju un redzējumu.
K. Vītola atgādina, ka Kazdangas muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un var lepoties ar dendroloģisko bagātību – koku un krūmu sugu daudzveidību. Drīzumā parks varētu saņemt dabas aizsardzības pieminekļa statusu. Līdz šim Dabas aizsardzības pārvalde šādu statusu nav piešķīrusi, to pamatojot ar faktu, ka Kazdangas parks tiek kopts un aizsargāts ar kultūrvēsturiskā mantojuma statusu un tādēļ atsevišķa aizsardzība tam neesot nepieciešama. “Šobrīd esam uzskaitē kā potenciālais,” par pavirzīšanos soli tuvāk statusa iegūšanai saka K. Vītola.
Eksperti no SIA “Labie koki”, kas nodarbojas ar ainavu arhitektūru, savas viesošanās laikā Kazdangā novērtējuši jaunos stādījumus un pauduši izbrīnu par to, ka līdz šim parks nav ticis pie dabas aizsardzības pieminekļa statusa.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Muižas parku veido skatiem un sajūtām bagātu

Kategorijas