Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tikties ar iedzīvotājiem ierodas tikai viena Saeimas deputāte

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 12. decembris 07:00

354
Tikties ar iedzīvotājiem ierodas tikai viena Saeimas deputāte

Nīcas novada domes novembra sēdē tika pieņemts lēmums par publiskās apspriešanas “Par Nīcas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu” rezultātiem. Tas paredz nelikvidēt un negrozīt Nīcas novada administratīvās teritorijas robežas un neatbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto administratīvi teritoriālās reformas likuma projektu par pašvaldību skaita samazināšanu. Lēmums tika nosūtīts ministrijai un Saeimas frakcijām.
6. decembrī Nīcas novada pašvaldība uz diskusiju ar iedzīvotājiem bija aicinājusi Saeimas deputātus no vairākiem sarakstiem, tomēr īsi pirms pasākuma norises tapa zināms, ka ieradīsies tikai viena Saeimas pārstāve – Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības.
Līdz 17. decembrim pašvaldība iesniegs VARAM savus ierosinājumus un priekšlikumus reformas realizācijā.

Neliekas ne zinis par tautu
“Ieradīsies tikai viens cilvēks no Saeimas? Tad jau skaidrs – iedzīvotāji vajadzīgi tikai uz vēlēšanām!” 6. decembra rītā “Kursas Laikam” pauž otaņķniece Ilze.
Kāda cita Nīcas novada iedzīvotāja, kura nevēlas atklāt savu vārdu, norāda, ka ir kultūras sfēras pārstāve. “Jāsaprot, kā jaunais formējums ietekmēs kultūras jomu – kur un kas būs. Bet no otras puses – kā būs, tā būs. Vienīgi nav saprotams – ja Nīca nebūs centrs, tad kas te būs?” iedzīvotāja ir nesaprašanā.
Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis teic, ka uz tikšanos ar iedzīvotājiem aicināti vairāki deputāti no septiņiem sarakstiem, un nevairās paust sašutumu, ka uz uzaicinājumu atbildējuši vien daži, bet vēl vairāki vispār nav likušies zinis – pašvaldības sūtīto vēstuli ielikuši atvilktnē.
Viņš norāda, ka bijis plānots ciemiņus no Saeimas sagaidīt Grobiņā, iesēdināt autobusā, izvizināt ekskursijā pa novadu, vispirms parādot ceļu, kas ved no Grobiņas, kas ir plānotais Lejaskurzemes novada centrs, uz Nīcu, lai iepazītos ar realitāti klātienē. Iedzīvotāji tikšanās laikā arī piezīmē, ka “Rīgā sēdošie ir tālu no tās saprašanas”. Ja nedzīvo ārpus Rīgas, nemaz nezina, kas notiek laukos, izskan apgalvojums.
“Cienīsim Indriksones kundzi, ka viņa ir atsaukusies un atbraukusi pie mums,” uzrunājot iedzīvotājus, aicina pašvaldības galva. “Varēsit veltīt asus vārdus, bet nerāsimies!” Uz to viens no aktīvākajiem iedzīvotājiem Aivars Tamužis iestarpina: “Neapsolu!”

Vēlas vienotu redzējumu
“Es ļoti pārdzīvoju to, ka neviens vairāk nav atsaucies,” atzīst I. Indriksone. Viņa uzsver, ka saprot iedzīvotāju bažas par reformas ietekmi. “Atbraucu, jo gribu dzirdēt jūsu viedokļus – vai tas, par ko tiek runāts un kādas ir izskanējušas domas, saskan ar jūsu domām.”
Deputāte teic, ka saprot cilvēku bažas un rūpes par gaidāmo: “Es saprotu, ka cilvēkiem, kuri dzīvo pagastos, patlaban ir baiļu un neziņas sajūta no gaidāmā.”
Viņa dalās pieredzē, ka pati pirms ievēlēšanas Saeimā ir strādājusi pašvaldībā, savukārt viņas dzīvesvieta ir ārpus Rīgas, tādēļ zina, kas aktuāls un rūp reģionu ļaudīm. Reformas mērķis ir teritorijas līdzsvarotas attīstības iespējas. “Ir jāsaprot, ko un kādus vēlamies redzēt reģionus. Esmu par to, ka visam jānotiek ir arī citur, ne tikai Rīgā un Pierīgā,” pauž I. Indriksone.
Lai šo mērķi sasniegtu, jābūt noteiktam reģionālās attīstības mērķim un scenārijam, skaidram un motivējošam pašvaldību finansēšanas modelim, norāda Saeimas deputāte. Kā vienu no reformas ieguvumiem viņa nosauc pašvaldības centienus veicināt uzņēmējdarbību reģionos.
Īstenojot reformu, būtu nepieciešama arī skaidrība par valsts un pašvaldību funkcijām, lai visas ministrijas saietu kopā un veidotu vienotu redzējumu, nevis katrs savā vietā kaut ko plānotu, rezumē I. Indriksone.
Tāpat tiekot diskutēts par to, ka vajag stabilus pašvaldību un pārvaldību līmeņus. Saeimas deputāte norāda, ka ir jābūt skaidrībai un redzējumam par nepieciešamību veidot 0. līmeņa pašvaldības, kas pašreizējā izpratnē ir pilsētas un pagasti. 1. līmeņa pašvaldības veidotu apriņķus, bet 2. līmeņa pašvaldības būtu apgabali – šāds nosaukums ir bijis pirmās Latvijas laikā. 2. līmenī būtu pašvaldības un valsts veidota kopīga iestāde/pārvaldība.
I. Indriksone atzīst, ka reformu var īstenot, ja ir skaidrs, kā tiks pašvaldības veidotas un kā tajās tiks ievēlēti cilvēki, lai viņiem būtu drošība, ka viņu viedokļi un lēmumi ir nozīmīgi un saistoši.

Novēl, lai kaķi apēd
Nīcas un Rucavas novads jau iepriekš izteikuši gatavību reformas galējas nepieciešamības gadījumā apvienoties un veidot atsevišķu pašvaldību. Viens no galvenajiem iemesliem – plānotais Lejaskurzemes novada centrs ir salīdzinoši grūtāk sasniedzams nekā citām pašreizējo novadu pašvaldībām, ko plāno iekļaut Lejaskurzemes novadā.
Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits pauž secinājumus, ka ir ļoti daudz neskaidrību, kādas pārmaiņas un ieguvumus reforma nesīs gan pašvaldībai un tās attīstībai, gan iedzīvotājiem. Prezentējot savu pašvaldību, viņš izceļ faktu, ka Rucavas novads nav saistāms tikai ar pierobežu jeb “valsts beigām”, kā tas parasti tiekot darīts, bet gan arī ar valsts sākumu.
I. Indriksone atgādina, ka pašvaldībām jau no 2010. gada bijusi iespēja apvienoties brīvprātīgi. “To nedarīja, jo nebija nepieciešamības!” izskan viens no iedzīvotāju komentāriem un argumenta: “Tāpēc, ka Nīcai tāpat bija labi – tā ir pašpietiekama pašvaldība!”
A. Tamužis, aktīvs Nīcas novada pašvaldības iedzīvotājs, nevairās paust savas domas bargā tonī: “Vai reforma nav kāds pasūtījums? Kurš šo pasūtījumu pilda?” Ministrs Juris Pūce, kurš ir teritoriālās reformas īstenotājs, saņem daudz pārmetumu: tiek nosaukts par Ķīnas ķeizaru, kuram tauta nav nekas. “Kāpēc atņem tautai varu? Ja Nīcas novadā iedzīvotāji nobalsoja, lai nemaina pašvaldības robežas, kāpēc tagad lecinās un precinās, ar ko grib, zīmēs pašvaldību karti, kā gribēs. Novada dome ir iespēja, kā realizēt manu varu,” teic A. Tamužis.
Pēcāk, joprojām paužot savu neapmierinātību par to, ka iedzīvotāju domas netiek ņemtas vērā un tautai tiek atņemta viedokļa paušanas un nostājas izteikšanas iespēja, A. Tamuža metafora, raksturojot paša un iedzīvotāju garastāvokli, visticamāk ieies vismaz vietējā folk­lorā: “Pūce ir jāizgāž no ligzdas, lai kaķi apēd!”
Pēc iedzīvotāju domām, ministram J. Pūcem esot ciniska un augstprātīga attieksme – sak, varat darīt un paust viedokli, bet tas nenozīmē, ka jūs ņems vērā, mēs izlemsim – ne tauta.
Rucavas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Ainars Jaunskalže nevairījās paust redzējumu, ka ministra rīcība ir piemērs, kā nevajag rīkoties. “Kā mēs dzīvosim pēc reformas? Manuprāt, reforma iet uz Rīgas un Pierīgas attīstīšanu. Ja nebūs reģionālās politikas, reforma nepalīdzēs. Reforma ir jāīsteno pamazām, pārdomātāk.”