Ziedo gan pieredzējuši, gan pirmreizēji donori

2019. gada 12. decembris 07:00

129

Ziedo gan pieredzējuši, gan pirmreizēji donori

Ikvienam bija iespēja paveikt labu darbu, piedaloties Liepājas reģionālās slimnīcas (LRS) Asins sagatavošanas nodaļas organizētajā Donoru dienā 4. decembrī Priekules slimnīcā. Cilvēkiem, kuriem brauciens uz nodaļu Liepājā ir apgrūtinošs, tā ir lieliska iespēja nodot asinis tuvāk dzīves vai darbavietai un sev ērtākā laikā. To šajā dienā izmantoja ne viens vien donors.

Adatas un asinis nebiedē
Uz Donoru dienu Priekulē bija ieradusies vaiņodniece Solveiga Butaite. Viņa asinis nodod regulāri kopš brīža, kad apritējuši 18 gadi un varējusi oficiāli kļūt par donori. Pirmoreiz nodot asinis viņu aizvedusi mamma, ierādot to kā labu darbu, ko paveikt citu labā. Kā novērojusi S. Butaite, asins nodošana ir ne tikai labs darbs priekš citiem, bet arī pašai priekš sevis: “Veselībā pēcāk redzami uzlabojumi, mazāk slimoju.”
Tomēr galvenais pamudinājums kļūt par regulāru donoru ir šī darba sniegtais gandarījums. No svara ir arī darbinieku attieksme – vienmēr viss tiekot izdarīts ar lielu rūpību, domājot par katra donora veselību un pašsajūtu. Vaiņodniece teic, ka pats asins noņemšanas process nevienu brīdi neesot licies biedējošs vai satraucošs – arī pirmajā reizē ne. Ne adatas dūriens, ne asinis jauno sievieti nebiedē.
Viņa rēķina, ka līdz šim asinis nodevusi jau 17 reižu. “Pēdējos gados neesmu izlaidusi.” Tā kā sieviete ir pastāvīga donore, tad par Priekulē rīkoto Donoru dienu informēta ar īsziņas starpniecību.
Tādā pašā veidā informēts arī durbenieks Valdis Stasis. Tā kā viņš strādā Priekules novadā, nolēmis, ka varētu izbrīvēt laiku. Vīrietis atklāj, ka asinis nodod devīto reizi, un kā galveno pamudinājumu to darīt min iespēju palīdzēt citiem un uzlabot savu pašsajūtu. Pirmoreiz, nododot asinis, bijis neliels satraukums par pašu procedūru un procesu, ar laiku tas izzudis. “Ja jau būtu tik traki, tad to regulāri nedarītu.”
Aicinot citus iesaistīties Donoru dienās, vīrietis uzsver: “Dzīvē daudz kas var notikt. Tikpat labi pašam kādreiz var būt vajadzīga asins pārliešana. Ar savu devumu ir iespēja palīdzēt kādam, kuram konkrētajā brīdī tas nepieciešams visvairāk.”

Klasesbiedru saliedēšana
Lielāka rinda un drūzmēšanās Priekules slimnīcas trešajā stāvā izveidojās tad, kad ieradās kupls skaits Priekules vidusskolas 12. klases skolēnu. Izrādās, ka viena no skolniecēm – Anna Šilina – samusinājusi klasesbiedrus izdarīt labu darbu un kopīgi, atbalstot citam citu, doties nodot asinis. Lielākā daļa šādu pieredzi piedzīvoja pirmoreiz, tādēļ klasesbiedru atbalsts noteikti nāca talkā, pārvarot neziņu un bažas.
Par savu iniciatīvu A. Šilina saka: “Man liekas, ka tas ir tāds foršs klases saliedēšanas pasākums un reizē mēs izdarām labu darbu.” Jauniete nav varējusi sagaidīt brīdi, kad kļūs 18 gadus veca un varēs nodot asinis, lai palīdzētu citiem. Jau iepriekš mēģinājusi to darīt, bet līdz šim tas dažādu iemeslu dēļ nav izdevies. “Šī ir trešā reize, kad mēģinu. Ceru, ka sanāks. Trīs lietas – labas lietas,” smaidot teic priekulniece. Ja šajā reizē asinis izdotos nodot, tas noteikti kļūtu par regulāru paradumu.
Emīls Šeflers ir viens no 12. klases skolniekiem, kurš šajā dienā asinis nodeva pirmoreiz. Pirms procedūras, taujāts, vai nav satraukuma, puisis atzina, ka to nejūt, jo nav bail ne no adatām, ne asinīm.
Klasesbiedru motivācija bijusi dažāda: “Kāds varbūt gribēja pārbaudīt, kura viņam ir asinsgrupa, kāds – palīdzēt cilvēkiem.” Pats E. Šeflers saka: “Gribējās vienkārši palīdzēt, kādam varbūt manas asinis noderēs.” Vaicāts, vai pēc šīs dienas varētu kļūt par pastāvīgu donoru, priekulnieks atzina – pirms procedūras pāragri spriest. Ja tā noritēšot veiksmīgi, tad noteikti.

Vēro paaudžu maiņu
LRS Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Guna Zeme atzīst, ka izbraucieni ārpus Liepājas nodaļai ir jau ierasti. Tie tiek organizēti uz Priekuli, Nīcu, Cīravu un citviet. “Liepājas rajonu apbraukājam, lai nodot asinis nav tikai pilsētnieku privilēģija,” norāda G. Zeme.
Uz Priekules slimnīcu nodaļas pārstāvji brauc vismaz trīs reizes gadā. Donori te esot gana aktīvi, izveidojusies laba un veiksmīga sadarbība. Lai aktivitāte būtu jūtama katru reizi, nodaļas darbinieki pastāvīgajiem donoriem sūta atgādinājuma īsziņu par konkrēto dienu. Kuras grupas asinis konkrētajā brīdī trūkst visvairāk, esot grūti noteikt, jo situācija arvien ir mainīga, tādēļ tiek gaidīti visu asinsgrupu donori. “Mēs strādājam, lai būtu visu grupu asinis. Kad mums ir par daudz, tad sūtām uz Rīgu. Tur gandrīz vienmēr trūkst.”
G. Zeme vērtē, ka donoru skaits gadu gaitā kļuvis diezgan stabils. Priecē fakts, ka donoru rindām pievienojas arvien vairāk jauniešu. “Notiek paaudžu maiņa. Nāk arī ģimenes. Reizēm bērni atved vecākus, un ir arī otrādi.”
Labi būtu, ja donoru centienus palīdzēt citiem vairāk atbalstītu darba devēji. Kā secina G. Zeme, ne visi ir gatavi piešķirt asins nodošanas gadījumā paredzēto brīvdienu. Daži darba devēji darbiniekam piešķir brīvu tikai pusi dienas. Ja nepiešķir brīvdienu nemaz un donoram jāstrādā no pulksten 8 rītā līdz 17 vakarā, tad asinis nodot nemaz nav iespējams.
Nodaļas vadītāja norāda, ka ir arī darba devēji, kuri izrāda iniciatīvu un izvēlas organizēt Donoru dienas pie sevis, lai pēc iespējas lielākai daļai interesentu būtu iespēja asinis nodot.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ziedo gan pieredzējuši, gan pirmreizēji donori

Kategorijas