Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Smalkais, nomierinošais un azartiskais darbs – izšūšana

ZANE GVOZDE
Laikraksta arhīvs

2019. gada 12. decembris 07:00

1753
Smalkais, nomierinošais un azartiskais darbs – izšūšana

Kazdandzniece Mudīte Baula paralēli ikdienas darbam Kazdangas saieta namā un saimniekošanai pašas mājās atradusi nodarbi, ar ko īsināt drūmos rudens vakarus. Jau ilgu laiku viņas aizraušanās ir izšūšana. Lai gan savulaik roka iemēģināta dažādos radošos darbos, tajā skaitā tamborēšanā un adīšanā, izšūšana ņēmusi virsroku.
Nu kazdandznieces rokām top smalki, precīzi un glīti nostrādāti darbi, ko tajā atainoto skatu dēļ noteikti var dēvēt par izšūtām gleznām. Pati darinātāja gan ir pieticīga un norāda, ka savu darbošanos mākslai nepielīdzina – vien dara to, kas pašu aizrauj.

Dzimtā – rokdarbnieces
M. Baula prāto, ka pirmsākumi meklējami jau pamatskolas laikā. “Mana mamma un ome bija rokdarbnieces. Viņas vairāk nodarbojās ar adījumiem, tamborējumiem, bet arī izšuva dažādās tehnikās. Tad es sāku ar nelielām sedziņām, pēcāk pieķēros arvien lielākiem darbiem, piemēram, galdautiem.” Kaut arī M. Baulas mamma ir liela tamborētāja, šo prasmi veiksmīgi apgūt un izkopt līdz pilnībai pašai tā arī nav izdevies. Tādēļ plašajā rokdarbu klāstā meklēts savs ceļš un priekšroka dota tieši izšūšanai.
Ejot laikam, pieaugusi vēlme nodoties radošiem eksperimentiem. Darbu klāsts papildināts un prasmes spodrinātas, mēģinot pieveikt jau sarežģītākus uzdevumus. Piemēram, veidoti dekoratīvi spilveni ar izšūtiem skatiem.
Kad Kazdangā darbojies rokdarbnieku pulciņš, bijusi iespēja, mācoties no citiem, izmēģināt jaunus rokdarbu veidus. “Visu ko darījām – veidojām šalles, lakatus, izšuvām ar pērlītēm, tomēr izšūšana atkal un atkal vilka atpakaļ,” smaidot saka M. Baula.
Ar laiku, sarūkot interesei un cilvēku skaitam, rokdarbnieku pulciņa darbība apstājusies. Savas korekcijas ieviesis arī fakts, ka nav vairs nepieciešamības amata prasmes apgūt kāda zinoša cilvēka vadībā, nu soli pa solim pamācības atrodamas arī virtuālajā vidē. “Iespēju tagad ir daudz. Katram intereses arī savas. Tagad tik sameklē sev vajadzīgo internetā, sēdi un darbojies.” Esot gan vēl pāris interesentu, kuri laiku pa laikam plāno un organizē tikšanās, lai padalītos ar aktuālo savā nodarbē.

Smeļas no interneta
Kamēr Latvijā iznākuši žurnāli, kuros sīki un smalki aprakstīti dažādi izšūšanas veidi un tehnikas, idejas jauniem darbiem nereti smeltas tur, taču, kad rokdarbnieču lasāmvielās par izšūšanu parādījies arvien mazāk informācijas, nācies meklēt alternatīvus variantus. “Paldies, ka mums ir tas internets, kur dažādas idejas var rast, jo citur tās šobrīd nav, kur smelties. Žurnālu, kuri veltīti krustdūrieniem, mums nav. Vairāk ir par adījumiem un citiem rokdarbiem,” informācijas aprites maiņu raksturo M. Baula.
Tā kā interneta dzīlēs iespējams atrast bezgalīgi daudz ieteikumu un paraugu, tad nav problēmu uziet ko tādu, kas iepatiktos un ko gribētu izmēģināt. “Es sāku pievērsties glezniņām – izšuvu tos skatus, kas uzrunā.”
Vasarā rokdarbniece izšūšanai pieķeras reti – tad jānododas darbiem lauku saimniecībā. “Tad tam visam nav laika.” Garie un tumšie rudens vakari ir īstais brīdis, kad ļauties radošajām izpausmēm. Tad, lai gan paralēli tiek noadīts arī kāds zeķu pāris, roka atkal un atkal stiepjas pēc audekla un diegiem.
Daļa cilvēku, kuri aizraujas ar izšūšanu, izmantojot katras krāsas diegam savu adatu, tomēr kazdandzniece darbus darina ar vienu, mainot diegus pēc nepieciešamības. “Tā man jau līka palikusi no šūšanas,” smej rokdarbniece. Šūt ar vienu adatu, pēc viņas domām, ir vieglāk un drošāk – lielāks garants, ka izšuvums veidojas viendabīgs un nekas nenojūk. Amata prasmes nu jau slīpētas tik ilgi, ka problēmu ar to, ka kaut kas īsti neizdodas vai nojūk, neesot. Tomēr gadās reizes, kad domās iecerētais attēls neatbilst tam, kas top redzams uz audekla, un nākas iesākto ārdīt ārā, lai sāktu no jauna.

Nošuj nost stresu
“Sāku ar nieciņiem, mazām sedziņām, bet nu jau tas viss ir kļuvis nopietnāk,” par savu hobiju saka kazdandzniece. Aprēķināt katrā darbā ieguldīto laiku esot grūti, jo reti kurš top nepārtrauktā vairāku stundu un dienu darbā. Nereti gadās iesākt, tad uz kādu laiku pārtraukt, lai tam pieķertos klāt jau vēlāk. “Darbi top pamazām.”
M. Baula skaidro, ka izšūšanas darbs tiek sākts, sagatavojot audumu – tos jāapstrādā ar cauro vīli, lai pēcāk neirtu ārā. Lai paveiktu smalkos un rūpīgos darbus, nepieciešama gan labi trenēta roka, gan acs. “Izšūšana mani nomierina. Ja ir kādreiz kādas problēmas, tad es ieeju šajā darbā iekšā un no visa cita esmu prom. Te visu laiku jāskaita līdzi rūtiņas, jāmaina diedziņš.” M. Baula smejas, ka vīrs, redzot, ka sieva ņem rokās šuvekli, prasa: “Kas tad atkal?”
Izšūšanu sāk no viena auduma stūra, tādēļ nereti paiet ilgs laiks, līdz acīm paveras iecerētais kopskats. “Sākumā veidojas tāds raibs muškulis, bet, līdzko pamani, ka sāk veidoties tas, ko gribas, tad rodas azarts un gribas atkal un atkal sēsties klāt darbam, lai redzētu kopbildi.” Par tematiku darbos M. Baula saka: “Ir dzīvnieki, puķes, ir no visa kā. Pat nezinu, no kā tas atkarīgs, varbūt no noskaņojuma. Pēdējā laikā biežāk parādās klusā daba.”

Nebūt ne lēts hobijs
Kā atzīst M. Baula, izšūšana prasa ne vien laika, bet arī naudas resursus. Speciālais izšūšanas audums vien maksā no deviņiem eiro metrā. Arī mulinē diegi, kuri izšūšanā pazūd cits pēc cita, katrs maksā vairākus desmitus centu. Kazdandzniece sev nepieciešamo iegādājas lielākoties rokdarbu veikalā Kuldīgā vai arī pasūta kādā no interneta veikaliem. Tur iespējams tikt pie jau gatavas skices, lai darbus būtu vieglāk pēc parauga izgatavot, taču M. Baula labprātāk izvēlas pārskicēt no internetā atrodamajiem paraugiem.
“Pats sākums ir diezgan darbīgs – kamēr uzzīmē, piemēri audumu, pareizos diegus piemeklē.” Tā kā savus darbus rokdarbniece ierāmē, jādomā arī, kā pēc iespējas labāk to paveikt. Ne vienmēr der veikalos nopērkamie gatavie rāmji. Bieži nepieciešams nestandarta izmērs, tāpēc daļu koka rāmju gatavo M. Baulas vīrs.
Izšuvumus kazdandzniece nereti dāvina tuviem un mīļiem cilvēkiem. Varot aptuveni nojaust, kāda veida darbs un atainotais zīmējums dāvanas saņēmējam varētu patikt. Bet galvenais – lai darbi nonāktu pie cilvēkiem, kuri tos tiešām novērtē.
Savus darbus plašākai publikai kazdandzniece atrāda, kad tiek rīkotas rokdarbnieku izstādes. Tie bijuši skatāmi tepat, Kazdangā, kā arī Aizputē. “Nekur tālāk neesmu aizvedusi, neuzdrošinos. Neesmu jau nekāda māksliniece,” pieticīga ir rokdarbniece. Tā kā daļa darbu aizceļojuši uz citām mājām kā dāvinājumi, esot grūti pateikt, cik to kopsummā pa šiem gadiem radīts. M. Baula lēš, ka skaits jau varētu tuvoties simtam.

+ 5
Kategorijas

Kategorijas