Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas jāņem vērā, izīrējot dzīvokli?

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 19. decembris 07:00

121
Kas jāņem vērā, izīrējot dzīvokli?

“Ģimenes īpašumā ir dzīvoklis. Tā kā dzīvojam mājā, dzīvoklis ikdienā stāv tukšs, un mēs vēlētos to izīrēt citiem. Kas ir jāņem vērā, lai to varētu darīt pilnīgi legāli un oficiāli?” jautā “Kursas Laika” lasītājs.

Atbild Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Ja esat nolēmis izīrēt jeb iznomāt sev piederošu nekustamo īpašumu, atcerieties, ka īpašuma izīrēšana jeb iznomāšana ir saimnieciskā darbība un no attiecīgi gūtajiem ienākumiem ir jāmaksā nodokļi!
Fiziskajai personai, kura plāno izīrēt jeb iznomāt dzīvokli, ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējai. Tā attiecīgi var izvēlēties šādus nodokļu maksāšanas režīmus: maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā no saimnieciskās darbības ienākuma, ko nosaka kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību, vai maksāt mikrouzņēmumu nodokli.
Ja, gūstot ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas jeb iznomāšanas, nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, fiziskā persona jeb dzīvokļa īpašnieks var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs.

Jāreģistrē ienākumi un izdevumi
Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas jeb iznomāšanas ir: īres vai nomas maksa; īrnieka jeb nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu); īrnieka jeb nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu; nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto jeb iznomāto dzīvokļa īpašumu; nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Par ieņēmumiem neuzskata dzīvokļa īrnieka jeb nomnieka veiktos komunālos maksājumus šo pakalpojumu sniedzējiem.
Par ieņēmumiem uzskata dzīvokļa īrnieka jeb nomnieka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus neatkarīgi no tā, vai tos veic dzīvokļa īpašniekam, pašvaldībai vai namu apsaimniekotājam.
Savukārt izdevumi no dzīvokļa izīrēšanas jeb iznomāšanas ir: dzīvokļa īpašnieka veiktie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu; maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu; nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu.
Izdevumi ir arī dzīvokļa un citu pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru Kabineta noteikumos noteikto kārtību.
Dzīvokļa īpašniekam pamatlīdzeklis ir nekustamas vai kustamas mantas vienības, kas paredzētas izīrēšanai jeb iznomāšanai un kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro.
Fiziskajai personai, kura izīrē jeb iznomā dzīvokli un ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pienākums kārtot grāmatvedību, kurā uzskatāmi atspoguļo visus saimnieciskos darījumus.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to saistīto izdevumu starpību.

Mainās nodokļa likme
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 20%, ko piemēro gada ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro, savukārt, pārsniedzot iepriekšminēto summu, būs jāmaksā 31,4% nodoklis.
Fiziskai personai, kura izmanto tiesības nereģistrēties, ir pienākums piecu darbdienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas dienas informēt par to VID. Tādā gadījumā tai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek ieņēmumus, bet tā nav tiesīga uzrādīt izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Tad iedzīvotāja ienākuma nodokļa likme ir 10%.
Saimnieciskās darbības veicējam arī jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas dzīvokļa izīrētājs jeb iznomātājs, kas VID ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, veic kā pašnodarbināta persona. Obligātās iemaksas veic, ja ienākums mēnesī ir 430 eiro. Iemaksas nav jāveic, ja izīrētājs ir pensionārs vai viņam noteikta invaliditāte, vai izīrētāja dzīvesvieta nav Latvijā.
Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, papildus obligātajām iemaksām reizi ceturksnī ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5% apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai ir jāveic vismaz 5% apmērā. Iemaksas pensiju apdrošināšanai var neveikt, ja pašnodarbinātā ienākumi taksācijas gadā nesasniedz 50 eiro.
Savukārt, ja dzīvokli iznomā komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), iestādei, organizācijai, biedrībai vai citai fiziskai personai, kura ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur, piemērojot 10% likmi.