Visa pamatā gadiem krāta pieredze, atbalsta dienesti un īpašs režīms
Vīrs, kurš svētkos paspēj pabūt teju visur, apciemojot lielus un mazus un sniedzot tiem Ziemassvētku prieku un visbiežāk – arī pa kādai dāvanai –, ir Ziemassvētku vecītis. Mūspusē un nu jau teju visā pasaulē ievērību iemantojis Rūķupes Ziemassvētku vecītis, kurš svētku ieskandināšanu kopā ar Rūķupes rūķiem sāk jau decembra sākumā. Lai gan darba svētku mēnesī neapsīkt ne mirkli, vecītis atlicināja laiku sarunai ar “Kursas Laiku”.
Kā Rūķupes Ziemassvētku vecītis gatavojas saspringtajam svētku maratonam – vai ir izveidojies kāds īpašs rituāls, režīms?
Protams, ka vecītis krāj spēkus – kad palicis mēnesis līdz svētkiem, tad jau ir uzkrātas pamatīgas rezerves. Tiek ievērota piparkūku diēta – lai rodas spēks, ir enerģija un intensīvajā laikā var darboties. Daudz tiek dzerta piparmētru tēja – imunitāte ir jāstiprina, jo vecītim klēpī sēdēs tūkstošiem bērnu. Varētu jau arī ķiplokus ēst, bet bērni laikam nesapratīs (smejas). Protams, ka pirms svētkiem vecītis arī īpaši piegatavojas. Skatās, kāda bērniem bijusi uzvedība. Uzrauga visus rūķus – kā dāvanas tiek gatavotas, saiņotas.
Cik daudz palīgu nepieciešami, lai svētku laikā paspētu visus apciemot un sveikt?
Parasti ir tā, ka rūķi jau visu ir saorganizējuši – komunikācijas ir savilktas, darbi savā starpā sarunāti. Vecītis tikai ierodas, kad viss ir noorganizēts. Protams, jau laikus tiek organizētas kopīgas darba sapulces – Ziemassvētku vecītis Rūķupē ir jau vasarā. Tad kopā ar rūķiem kaļam idejas, breinstormojam jeb rīkojam prāta vētras, lai svētku laikā visiem viss jau būtu skaidrs.
Kāda ir vecīša ikdiena? Ar ko viņš nodarbojas atlikušos 11 gada mēnešus?
Ziemupes vecītis iesaistās arī akcijā “Piepildīsim lielo dāvanu maisu!”. Šīs akcijas ietvaros kopā ar rūķiem vēl janvārī un februārī apciemojam ģimenes, lai nogādātu viņiem saziedotās dāvaniņas, lai visiem ir kāds prieciņš. Tad arī paši uz tādas pozitīvas nots beidzam gadu, lai atkal varētu spēkus krāt. Pavasarī dzeram daudz bērzu sulu. Protams, šai laikā ir mazliet brīvāks režīms –veltām vairāk laika paši sev. Reizēm jau ir arī ar sevi jāaprunājas. Ja apkārt kliedz, tad ar sevi īsti nevar sarunāties. Pavasaris, vasara ir tas brīdis, kad varam to darīt. Patiesībā jau laika ir, tikai mēs ne vienmēr to tērējam tā, kā vajadzētu. Cik daudz laika bija simts gadus iepriekš, tik ir arī tagad. Mums, Rūķupē, ir uzstādījums, ka uzdrīkstamies arī kādreiz pateikt: “Nē.” Jo, ja tev nav laika pašam priekš sevis, tad tu arī citiem nevari veltīt to tik kvalitatīvi.
Kādi ir vecīša hobiji? Kā viņš sevi lutina, iepriecina?
Vecītis vasarā daudz burā, labprāt peldas, ķer un kūpina zivtiņas – bauda tās iespējas, ko sniedz jūras tuvums. Tas notiek tā lēni, nesteidzīgi. Tā, lai sirsniņā ir miers. Un tas miers nepazūd līdz pat Ziemassvētku laikam. Mūsu, Rūķupes iemītnieku, iekšējais miers piepalīdz cilvēkiem mierīgāk svētkus sagaidīt.
Kādi kuriozi vecītim jāpiedzīvo svētku laikā?
Kuriozs parasti ir bērnu pārsteigums – viņi brīnās, kā vecītis par viņiem visu tik labi zina. Kā vecītis ir tik labi informēts. Tas ir patiess pārsteigums viņiem. Bērni domā, ka vecītis neko nesaprot, bet vecītis zina visu par niķiem, stiķiem, mīļākajām spēlītēm.
Bet kā vecītis zina tos, kuri konkrētajā gadā uzvedušies labi un tos, kuriem sanācis pa kādam nedarbam?
Tur vecītim talkā nāk lielā pieredze – jau paskatoties vien uz bērnu, var pateikt, kāda bijusi viņa uzvedība, kādi labie, kādi sliktie darbi bijuši. Mums jau vēl strādā arī zīlīšu dienests, kurš pienes ziņas, lai nodemonstrētu, ka arī viņas visu redz un ziņas var aiznest vecītim. Nu, protams, nākamais līmenis, kas vecītim nāk talkā to noskaidrot – rūķi. Arī rūķu dienests šai jautājumā nostrādā. Ja ir pavisam traki, nu – ļoti, ļoti, ļoti traki, tad tiek izsaukts arī Ziemassvētku vecītis uz pārrunām. Ikvienam ir iespēja svētku laikā laboties, jo Ziemassvētku laikā jebkurš labais darbiņš ir reiz divi. Šai laikā labais darbiņš ir divas reizes spēcīgāks. Tad vajag tā kārtīgi saņemties un tad jau uz Ziemassvētkiem varam atkal draudzīgi pasēdēt, parunāties un piparkūkas ēst.
Kā vecītis atvelk elpu pēcsvētku laikā?
Tuvojoties svētku laikam, ir mazliet jāiespringst, tiesa, bet vienmēr cenšamies, lai šis periods paietu mierīgi. Tad jau pēc saspringtā svētku laika vakari paliek brīvāki, pasēžam pie ugunskura, parunājamies, kā nu kuram ir veicies. Tad arī apspriežam idejas, ko varētu darīt nākamajā gadā.
Vecītis mūsdienu tehnoloģiju laikmetā vēl joprojām ir viens no tiem, kurš ik gadu saņem ar roku rakstītas vēstules. Kādas sajūtas tās raisa?
Ik gadu Rūķupē saņemam ļoti daudz vēstuļu. Esam zināmi visā pasaulē, mums ir atbalsta biedrības ikvienā vietā. Vēstules nāk no malu malām – arī Brazīlijas. Ir ļoti patīkami vēstules saņemt, tās lasīt. Cenšamies, cik tas mūsu spēkos, uz tām arī atbildēt.
Kāds būtu vecīša novēlējums Jaunajā gadā?
Novēlējums visiem cilvēkiem būtu tāds – lai viņiem ir vairāk laika. Lai var veltīt laiku gan sev, gan savai ģimenei. Cilvēki tagad ir pieraduši kaut kur skriet. Bieži vien viņiem pazūd mērķis, viņi nesaprot, kāpēc ir jāskrien. Visi skrien, un kaut kā citi sāk skriet līdzi. Es teiktu – mierīgi! Galu galā lielākā dāvana, ko citiem varam dot, ir kopā pavadītais laiks. Laiks ir visdārgākais, to par nekādu naudu nevar nopirkt.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām