Katrā mājoklī – vismaz vienu dūmu detektoru!

2020. gada 3. janvāris 07:00

255

Katrā mājoklī – vismaz vienu dūmu detektoru!

Ik gadu ugunsgrēkos cieš vairāki simti, bet bojā aiziet vairāki desmiti cilvēku. Tādēļ šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ugunsdrošības noteikumos, kas paredz, ka iedzīvotājiem savas dzīvesvietas – dzīvokļi vai mājas – jāaprīko ar vismaz vienu dūmu detektoru.
“Lēts un vienkāršs risinājums jūsu drošībai,” komentē ugunsdrošības speciāliste Agnese Finka. Savukārt tiem, kuri dzīvo privātmājās, tikai un vienīgi savas un citu drošības dēļ jāsagādā arī viens ugunsdzēšamais aparāts.

Brīdina ar spalgu skaņu
2017. gadā ugunsgrēkos bojā gājuši 79 cilvēki, bet gadu vēlāk ugunsgrēks bija nāves iemesls 81 cilvēkam. Līdz 2019. gada decembrim ugunsgrēkos bojā bija gājuši 90 Latvijas iedzīvotāji, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.
Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru esamība var samazināt bojāgājušo skaitu par 75%. Viens no piemēriem ir Igaunija, kur dūmu detektori ir obligāta prasība jau teju desmit gadus. “Dūmu detektora uzdevums ir konstatēt piedūmojumu un ar spalgu skaņas signālu brīdināt,” piezīmē A. Finka.
Kā tad īsti darbojas dūmu detektors? Tam ir sensors, pa atveri tajā iekļūstot piedūmojumam, tiek lauzts gaismas stars, un detektors sāk pīkstēt. “Tas, ka, dūmu detektoram skanot, tiek izsaukts VUGD, ir mīts. Tikai publiskās, sabiedriskās ēkās detektori ir pieslēgti pie drošības pults, ko uzrauga apsardzes firma,” norāda ugunsdrošības speciāliste. Viņa skaidro, ka iedzīvotāji, protams, var arī mājās veidot šādu drošības sistēmu, bet, pirmkārt, ierīkošanai jātaisa atsevišķs projekts, kas prasa papildu izmaksas, otrkārt, ierīces ir dārgas, un, treškārt, iekārtai jāveic regulāra apkope.

Jāatbilst prasībām
Dūmu detektorus var iegādāties nu jau teju jebkurā veikalā, arī pārtikas preču un pat benzīntankos, kā arī internetā. Cenu amplitūda ir no pāris līdz padsmit eiro. Esot atrodams arī detektors, kas maksā vairāk nekā 200 eiro. Tas bijis itāļu dizaina darbs – taurenis dažādās krāsās. Redzēts arī mušas formā. Ugunsdrošības speciāliste gan brīdina, ka ar šādiem detektoriem jābūt uzmanīgiem – citāda izskata dēļ nekā standarta ierīcei tiem var būt izmainīta reaģēšanas spēja.
Lai būtu pārliecība, ka ir iegādāts atbilstošs dūmu detektors, kas pilnvērtīgi pildīs savu funkciju, jāseko līdzi vairākiem parametriem. Pirmkārt, vai ir CE marķējums, kas apliecina, ka ierīce ir sertificēta. Ja pasūta detektoru no ārvalstīm, izmantojot interneta veikalu, šāda marķējuma var arī nebūt. Otrkārt, detektora iepakojuma kastītē ir jābūt pievienotai instrukcijai valsts valodā.
Dzīvoklī jābūt vienam dūmu detektoram, bet privātmājā – pa ietaisei katrā stāvā. Detektoru atrašanās vietu var noteikt katrs mitekļa saimnieks pats, taču nav ieteicams tos likt virtuvē un vannasistabā. Laba vieta detektora novietošanai esot koridors vai kāda telpa, kas “saved kopā” pārējās dzīvokļa telpas, piemēram, halle, koridors. Bieži cilvēki, izvietojot vienu ierīci, tomēr izlemj, ka detektors vajadzīgs vēl kādā telpā, piemēram, guļamistabā, kas atrodas vairākistabu dzīvokļa vai mājas tālākajā stūrī.
“Gādājot dūmu detektoru, tomēr ir vēlams saglabāt čeku. Var gadīties kādas tehniskas ķibeles,” atgādina A. Finka. Čeks garantēs iespēju aparātu samainīt vai atgūt naudu par nekvalitatīvu preci. Ilgstoši stāvot, dūmu detektorā var uzkrāties putekļi, kas var būt arī iemesls, ka ierīce nostrādā “ne par tēmu”. Tādēļ ieteicams laiku pa laikam atveri iztīrīt ar putekļu sūcēju.

Vispareizāk –
pie griestiem
Tāpat jāpievērš uzmanība, ka detektora darbība tiek nodrošināta ar baterijām – pēc laika tās var būt izlādējušās tukšas un ierīce līdz ar to var nedarboties. Detektora darbības pārbaudi var veikt, nospiežot tajā iestrādāto testa pogu.
Dūmu detektoram vislabākā atrašanās vieta ir pie griestiem – to var gan pielīmēt, gan pieskrūvēt. Dūmi ceļas uz augšu, un, tiklīdz tie uziet telpas augšpusē, ierīce nostrādā. Liekot pie sienas, jāņem vērā, ka sensors tik ātri nereaģēs, jo piedūmojums krāsies ilgāku laiku, līdz atskanēs brīdinājums. Atsevišķs stāsts ir par tādām ēkām un telpām kā pirts. Dūmu detektors šādai vietai nav piemērots karstuma un tvaika dēļ – tā korpuss ir no plastmasas, kas var sakust, bet tvaiks liks tam skanēt visu laiku. Vidusceļš ir ugunsdzēšamais aparāts.
Ir arī iespēja dzīvesvietas telpas aprīkot ar karstuma un tvana gāzes detektoriem, kas īpaši aktuāli būtu lauku ļaudīm.

Var aprīkot papildus
Ugunsdzēšamais aparāts ir obligāta prasība viensētām un cita veida viendzīvokļa mājām – arī vasarnīcām, lauku un dārza mājām. Taču ugunsdrošības speciālisti uzsver, ka šādu aparātu kā papildu drošības līdzekli var uzstādīt arī dzīvokļu saimnieki. Ugunsdzēšamais aparāts jāizvēlas tāds, kuram virsū rakstīta dzēstspējas klase “21A–113B”. A, B un C burti nozīmē, ka tas ir aparāts, kurā uzpildīts dzēšanas pulveris. Ūdens putu aparāts būs lietderīgs metāla dzēšanai, ogļskābās gāzes aparāts būs derīgs elektrotehnikas aizdegšanās gadījumā, bet F klases aparāti ir nepieciešami vietās, kur notiek darbs ar vismaz četriem litriem eļļas, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu virtuvēs.
“Nav noteiktas prasības, kur konkrēti aparātam ir jāatrodas mājā – tas ir pēc saimnieka ieskatiem,” piebilst A. Finka. Ja cilvēks vēlas, viņš arī savu virtuvi var arī aprīkot ar F klases aparātu un arī ogļskābās gāzes ugunsdzēšanas ierīci, ja mājās vai garāžā ir daudz sadzīves tehnikas. Jāņem vērā, ka, dzēšot elektrotehniku ar pulveri, tā tiks neatgriezeniski sabojāta.
Ugunsdzēšamajiem aparātiem jāveic tehniskā apkope tik bieži, kā to noteicis ražotājs, bet ne retāk kā reizi piecos gados. Otrkārt, regulāri jānovērtē arī balona vizuālais stāvoklis – vai nav acīmredzamu bojājumu, kas var ietekmēt aparāta darbību.
Vēl kā papildu drošības līdzekli var izmantot ugunsdzēšamo pārklāju. Tas būs parocīgs virtuvēs, kur notiek darbs ar uguni, kā arī telpās, kur, piemēram, ir malkas plītis vai bieži tiek dedzinātas sveces.

Vai ugunsdzēsēji pārbaudīs?
“Pārbaudes notiks pēc pieprasījuma vai sūdzībām. Obligātai apsekošanai tiks pakļautas mājas vai dzīvokļi, kur būs noticis ugunsgrēks. Bet bez brīdinājuma ne ugunsdzēsēji, ne arī citi dienesti nebrauks veikt pārbaudes, vai iedzīvotāju dzīvesvietas ir aprīkotas ar drošības iekārtām,” mierina A. Finka.
Jāpievērš uzmanība, ka arī apdrošinātāji turpmāk varētu veikt izmaiņas līgumos un vērtēt atlīdzības izmaksas apmēru ugunsnelaimes gadījumā. Taču dūmu detektora esamības noteikšanu varētu apgrūtināt apstāklis, ja ēka vai dzīvoklis izdeg pilnībā.
Lai novērstu ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, protams, jāatceras par dūmvadu tīrīšanu. Privātmājas saimnieks pats var tīrīt skursteni, bet reizi piecos gados ir jāveic tehniskā stāvokļa pārbaude, ko var darīt tikai skursteņslauķis. Savukārt reizi desmit gados mājvietās jāpārbauda elektroinstalācija.
VUGD speciālisti atgādina, ka jebkurā gadījumā joprojām ir jāatceras glābšanas dienesta telefona numurs 112, uz kuru zvanīt, lai izsauktu ugunsdzēsējus un glābējus, kā arī nepieciešamības gadījumā informācija operatīvi tiktu nodota citiem palīdzības dienestiem. “112 un citus operatīvos dienestus var izsaukt arī no telefona, kuram nav ievietota SIM karte. Tas ir ārkārtas zvana numurs,” atgādina A. Finka. “Bet, ja noticis ugunsgrēks, protams, svarīgākais ir izsaukt glābējus, evakuēties un palīdzēt glābties citiem nekā riskēt un mesties bīstamajā situācijā un dzēst uguni pašam.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Katrā mājoklī – vismaz vienu dūmu detektoru!

Kategorijas