Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Sportisko garu atrāda sacensībās un māca jaunajai paaudzei

ZANE GVOZDE
Laikraksta arhīvs

2020. gada 3. janvāris 07:00

102
Sportisko garu atrāda sacensībās un māca jaunajai paaudzei

Sporta biedrība “Kanu Atvars” no Priekules novada ar panākumiem vairākkārt startējusi gan Latvijas, gan ārvalstu sacensībās pajūgu braukšanā. Tā kā sacensība notiek, trasē dodoties ar kompanjonu, proti, zirgu, šajā sportā svarīga abpusēja saprašanās. Zirgam jāsaprot un jārespektē braucēja lēmumi, savukārt braucējam svarīgi apzināties zirga spējas un varēšanu, lai pienācīgi liktu tās lietā.
“Zirgam jāpiedod braucēja kļūdas un otrādi,” par veiksmes formulu braucēja un zirga savstarpējo attiecību veidošanā saka biedrības pārstāve Dzintra Blūma.

Ievelk zirgu sportā
Sākotnēji Dz. Blūmas aizraušanās bijusi laivu sports. Ilgstoši nodarbojusies ar airēšanas slalomu, ar šo sporta veidu iepazīstinājusi arī jauno paaudzi, apmācot un trenējot jaunos sportistus. Kopā ar domubiedriem savulaik pat izveidots uzņēmums ar nosaukumu “Atvars”, kurš nodarbojās ar kanoe laivu izgatavošanu. “Paši sev taisījām laivas un paši sev nodrošinājām sportu. Peļņa aizgāja nevis uzņēmuma attīstībai, kā tas tagad ierasts, bet gan tam, lai mēs varētu braukt – mums galvenais bija sportot. Neviens nedomāja, ka vajag kaut ko privatizēt,” par laiku pirms teju trīsdesmit gadiem saka Dz. Blūma.
Mainoties likumu prasībām un nepieciešamībai nodalīt darbošanās sfēras, lemts par sabiedriskas organizācijas izveidi, jo bijis skaidrs, ka treniņu organizēšana un jaunās sportistu paaudzes audzināšana neatbilst uzņēmējdarbībai. Kad bija jālemj par jaunu nosaukumu, vārdu spēles rezultātā izraudzīts “Kanu Atvars” – šis nosaukums plašākai publikai kļuva zināms 1993. gadā.
Kad 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē darbošanās kanoe airēšanas sportā izsīka, jo talantīgie un perspektīvie braucēji, Dz. Blūmas audzēkņi nolēma iesaistīties uzņēmējdarbībā un darboties biznesā, dzīve piespēlēja citu virzienu, kurā doties. Kopā ar vīru iegādāta saimniecība Virgas novada Paplakā, kur nolemts mierīgi pavadīt vecumdienas. Taču, mainoties situācijai ģimenes dzīvē, mainījušies arī plāni. Vīrs turpināja darbošanos ar “Atvaru” Liepājā, savukārt Dz. Blūma pārvākusies uz dzīvi laukos. Un tieši tur izdevies atrast jaunus domubiedrus un jaunu sporta veidu, kurā turpināt aktīvās sporta gaitas.
1996. gadā Dz. Blūma uzsākusi treniņus jāšanas sportā. “Es iepazinos ar Gunti Priedi, viņš bija saistīts ar zirgiem. Viņš mani pavilka, es viņu varbūt pastutēju, un mēs abi intensīvi braucām uz sacensībām,” stāsta aktīviste.

Apdzīvo stacijas ēku
Tagad Dz. Blūma nodarbojas ar zirgaudzēšanu saimniecībā “Stiebriņi”, apsaimnieko Paplakas stacijas ēku, kur tiek rīkoti dažādi bezpeļņas pasākumi – meistarklases, sporta aktīvistu tikšanās, kā arī pati nodarbojas ar zirgu sportu un tajā ieved arī citus. “Tur, kur kaut kas notiek, tur arī bērni rodas. Radās tie, kuri gribēja nākt uz treniņiem, jāt ar zirgu,” par to, kā savulaik aizsākusies jaunās paaudzes apmācība, saka Dz. Blūma. Pat viens no bijušajiem slaloma airēšanas audzēkņiem pārnācis uz treniņiem jāšanas sportā, un nu jau pie sportistes apgūt jāšanas sportu nāk bijušo audzēkņu bērni.
Dz. Blūma stāsta, ka kādu laiku nosaukums “Kanu Atvars” it kā “karājies gaisā”, bet nu ar šo nosaukumu tiek saistīti un ir zināmi Priekules puses zirgu sporta darboņi. Tomēr tas nemaina faktu, ka nosaukums radies pirms ceturtdaļgadsimta, tādēļ šķitis zīmīgi šo notikumu arī svinēt. “Aizpagājušogad šeit diezgan vērienīgi svinējām 25 gadu jubileju. Protams, te bija zirdzenieki,” par stacijas ēkas otro dzīvi saka Dz. Blūma.
“Šeit ir bijušas meistarklases, no Buenosairesas šeit ir bijuši vairāki Argentīnas tango dejotāji.” Dz. Blūma teic, ka interese par tango apmācību bijušajā stacijas ēkā ir liela, jo šeit papildus lieliskajai skaņas akustikai ir arī īpaša noskaņa. Aktīviste neslēpj, ka līdz pilnīgai telpu labiekārtošanai un atjaunošanai nepieciešams laiks un resursi, taču paveikts jau gana daudz. Sākotnēji te pavērusies aina, kas reti kuram būtu šķitusi pievilcīga, nav bijusi pat elektrība. “Kā pērlīte, oāze,” par ēkas atdzimšanu saka Dz. Blūma

Šķirne nenosaka uzvarētāju
Saimniecībā “Stiebriņi” šobrīd krietni samazināts esošo zirgu skaits. Agrāk to bijis ap 30, nu nepārsniedz 15. Dz. Blūma, atskatoties uz darbošanās sākumu, brīnās, kā savulaik kopā ar G. Priedi varējuši ar tik lielu zirgu saimi tikt galā. “Tad mēs bijām tā noskrējušies, ka ne rīts, ne vakars. Tie nav labie laiki, tie drīzāk ir sliktie laiki,” slodzes un prestiža samērību salīdzina sportiste.
Izvēloties šķirnes audzēšanai un dalībai sacensībās, noteicošā ir spēja sastrādāties. “Vai man vajag tādus, ar kuriem jāstrīdas? Jāskatās jau uz priekšu – man vajadzētu palikt mierīgākai un vajadzētu arī mierīgākus zirgus,” savu izvēli pamato Dz. Blūma. Sākotnēji viņa darbojusies konkūra jeb šķēršļu pārvarēšanas disciplīnās, kas prasa lēkšanu un lielu fizisku piepūli – tam nepieciešams labi sagatavots, spēcīgs ķermenis, kas ir labā fiziskā stāvoklī.
“Ar gadiem ķermenis noveco, paliek stīvāks, un tu sāc tam zirgam traucēt. Tad iekāp ratos. Tur ir jākontrolē tikai rokas un, protams, emocijas, sava enerģija. To vēl var,” par izvēli nodoties pajūgu braukšanas sportam saka Dz. Blūma. Viņa, piedaloties pajūgu sacensībās, “Kanu Atvaru” pārstāv ar izciliem rezultātiem, bieži sacensību noslēgumā Priekules novada pārstāve kāpj uz goda pjedestāla.
Dz. Blūma uzsver, ka šķirnei, izvēloties zirgu sacensībām, nav nozīmes. “Asinīgāks” zirgs esot gatavs jau piecos gados, taču latviešu šķirnes pārstāvji tikai septiņu astoņu gadu vecumā sāk pa īstam atvērties, sadarboties. Veiksmīgas sadarbības iespēju tas neizslēdz: “Ja viņam var iestāstīt, ka temps ir jātur, un viņš sapratīs, ka tas ir viņa darbs, var būt, ka veidosies sadarbība.”
Startos redzami dažādi braucēji ar ļoti dažādiem zirgiem un konkrētas šķirnes panākumi nav novēroti. “Domāju, ka tādas universālas šķirnes šim sporta veidam nav. Viss atkarīgs no braucēja un zirga sadarbības.” Sportiste skaidro, ka uzvara sacensībās un laba sadarbība ar zirgu iespējama, ja zirgs ir apveltīts ar vairākām svarīgām rakstura un šķirnes īpatnību iezīmēm. Zirgam jābūt ar plašu gaitu, manevrētspējīgam, jāpiemīt izturības īpašībām, labam starta ātrumam. “Viņš nedrīkst “uzkarst”, viņam nedrīkst “aizlipt” smadzenes. Tie zirgi, kuri ir “asinīgi”, “karsti” – viņiem prāts aizmiglojas brīžos, kad jābrauc ar prātu.”

Zirgs kā deju partneris
Katrai šķirnei, protams, ir savas labās īpatnības: vienām piemīt plats riksis, citām – liela izturība, bet atrast vienu zirgu, kurš apvieno tās visas, ir teju neiespējami. Tādēļ svarīgs ir kontakts ar zirgu, treniņu process un savstarpēja sadarbība.
Sacensību trase nereti ir ļoti gara. Piemēram, 18 kilometru nav nieks, tādēļ svarīgi apzināties, vai zirgs šo posmu izturēs. “Laikam airēšanas slaloms ir daudz vienkāršāks sporta veids. Kas tur – nometi laivu un aizgāji aiz dusmām, ka slikti nobrauci. Pēc tam atnāc un savāc. Te tā nevar. Zirgs ir dzīva būtne. Tas ir tavs deju partneris,” smejot teic Dz. Blūma.
Viņa salīdzina – ja deju sacensībās deju partneris uzkāpj uz kājas, nedrīkst to izrādīt un tiesneša klātbūtnē otru pārmācīt. Ir jāsmaida un jāpiedod vienam otra kļūdas. “Jautājums – vai zirgs ir piedodošs vai tāds, kurš spītē un dara pretim. Vienvārdsakot, ir interesanti,” raksturo sportiste. Ko pati darīs pēc aktīvās karjeras beigšanas pajūgu braukšanā, Dz. Blūma nezina: “To rādīs laiks.”
Prieku gan sagādā iespēja zināšanas nodot tālāk un ar šo nebūt ne vienkāršo sportu aizraut jauno paaudzi. Ja to ir iespējams paveikt, tad Dz. Blūma labprāt kā starpniece saved kopā jauno entuziastu ar, iespējams, viņam tuvāko sporta veidu. “Kad sakām “paralēlās pasaules”, tad nezin kāpēc domājam ar to citas galaktikas, kosmosu. Paralēlās pasaules ir šeit, tagad un visu laiku uz vietas,” par darbošanās profesionālajā sportā saka Dz. Blūma. Viņa uzsver, ka jebkurš profesionālis – basketbolists, balerīna vai jātnieks – dzīvo šim sportam un tā ir viņa, no citiem noslēgta pasaule. “Būtiskākais bērnam – vienalga, vai viņš spēlē hokeju vai jāj ar zirgu – iemācīt pasaules patiesību smilšu graudā, ka galvenais nav rezultāti, kausi un visas tās lietas, bet galvenais ir izziņas un sevis pilnveidošanas process.”

+ 2
Kategorijas

Kategorijas