Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pārmaiņas kā pārbaudījums

ILUTA DREIMANE

2020. gada 9. janvāris 07:00

81
Pārmaiņas kā pārbaudījums

Grobiņas autobusos ķīlnieku lomā jūtas gan pasažieri, gan šoferi

Gadumija parasti tiek saistīta ar jaunu sākumu un satraukumu par gaidāmo, cerot uz pozitīvām pārmaiņām. Autobusu pasažieri Grobiņas, Dubeņu un Cimdenieku maršrutos šīs sajūtas bauda pilnīgi pretējā noskaņā – viņiem gads sācies ar bezspēcību, neziņu, nedrošību, vilšanos.

Neziņa gada garumā
Līdz pērnā decembra beigām jo­projām nebija saprotams, kā praktiski notiks pasažieru pārvadājumi maršrutos Nr. 2, 904 un 912, jo Liepājas pašvaldība, kuras pārziņā bija to organizēšana vairāku gadu garumā, nolēmusi šo praksi pārtraukt. Publiski izskanējusī informācija, kas notiks tālāk, bija visai skopa. Kaut gan atbildīgās amatpersonas par izmaiņām spriedušas gada garumā, ar to ir bijis par maz, lai laikus nonāktu pie sakarīga lēmuma, kā nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ko paredz Latvijas likumdošana, un nepasliktinātu pakalpojuma kvalitāti.
2. janvāra rītā pasažieri, kuri Grobiņā sāka gaidīt autobusu pulksten 8 rītā, Liepājā nokļuva pēc stundas – pulksten 9. Aptuveni 15 kilometru garajam ceļa posmam tā kā par daudz, sprieda grobiņnieki. Pagājusi pirmā darba nedēļa pēc jaunās kārtības, taču autobusi jo­projām regulāri kavējas un neiekļaujas noteiktajos grafikos – no desmit minūtēm līdz pusstundai. Šoferi atzīst – esam tādi paši ķīlnieki kā pasažieri, kavējam visi.
Iepriekš varēja izmantot tos pašus talonus un abonementa biļetes, ko, braucot ar jebkuru citu Liepājas maršruta autobusu. No šā gada pirmās dienas jāiekāpj tikai pa priekšējām durvīm un jāiegādājas biļetes pie autobusa vadītāja par augstāku cenu, jo no pilsētas nozīmes maršrutiem Grobiņas virzienā pārtapuši par reģionālās nozīmes vietējiem maršrutiem. Arī līdzšinējā Liepājas maršrutu abonementa biļešu sistēma uz reģionālajiem maršrutiem vairs neattiecas. Par jauna veida abonementa biļešu iegādi pirmajās gada dienās vēl vispār nebija nekādas skaidrības, kaut pārvadātāji solīja, ka tādas būs.
Šīs nedēļas sākumā šoferu lielo darba apjomu sastrēgumstundās sākuši atslogot konduktori. Viena no darbiniecēm saka – “Liepājas Autobusu parkam” vajadzētu publicēt pateicību Grobiņas reisu pasažieriem. “Cik cilvēki ir savaldīgi un pacietīgi šajā haosā! Pārvadātājiem tas būtu ļoti jānovērtē.” Arī “Kursas Laiks” novērojis, ka pasažieri savstarpēji izpalīdzīgi dalās ar informāciju, jo publiski tā pieejama visai skopi. Kritiskos brīžos palīdz melnais humors un sarunas.

Liepājnieki ietiepjas
Pirms gada – 2019. gada janvārī – Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) informējusi valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD), kas valstī atbildīga par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu, par nodomu nepagarināt 2011. gada 18. maijā noslēgto Liepājas pilsētas pašvaldība vienošanos ar Kurzemes plānošanas reģionu, kurā tika noteikti vairāki Liepājas sabiedriskā transporta maršruta tīkla maršruti (Nr. 2, 904, 912, 912A, 912B), kas iziet ārpus pilsētas administratīvās teritorijas. Vienošanās paredzēja, ka Liepājas pilsētas maršrutu tīklā ir reisi, kas pasažierus ved uz un no Grobiņas, Iļģiem, Dubeņiem, Cimdeniekiem. Vienošanās termiņš bijis noteikts līdz 2019. gada 31. decembrim. 2019. gada pavasarī Liepājas pašvaldības aģentūra vērsusies ar oficiālu iesniegumu nepagarināt līguma darbības termiņu, skaidro LST direktors Uldis Zupa.
ATD pārstāvji apstiprina, ka 2019. gada sākumā saņemta ziņa no Liepājas pilsētas domes par ieceri atteikties no pasažieru pārvadājumu organizēšanas starp Liepājas pilsētu un Grobiņu. Pēc attiecīgās vēstules saņemšanas organizētas vairākas tikšanās ar Liepājas pilsētas domi, kuru laikā tai norādīts uz vairākiem riskiem, kas radīsies, mainot pārvadājumu organizēšanas kārtību. “Šie maršruti pilnībā loģiskāk atbilst pilsētas tipam nekā reģionālajam sabiedriskajam transportam. Te ir daudz pieturvietu, daudz pasažieru, bieža pasažieru mainība. Reģionālajā autobusā mums ir vidēji 20–30 cilvēki, šeit uz nelielo attālumu ir ap 100–150 pasažieru plūsma,” skaidro ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Meklēti situācijas risinājumi, sarunās iesaistīta arī Grobiņas pašvaldība, bet nav izskanējis piedāvājums pašvaldībām savstarpēji sadalīt pārvadājumu zaudējumu kompensācijas izmaksas, apliecina direkcijas vadītājs.
Attiecībā uz aicinājumu vēlreiz izvērtēt attiecīgo lēmumu Liepājas pašvaldības vadība savu nostāju nav mainījusi. “Nepameta sajūta, ka Liepājas dome par jebkādu cenu vispār grib atkratīties no šiem maršrutiem,” neslēpj K. Godiņš. Viņš to nosauc par netradicionālu pieeju, jo pārsvarā lielākās Latvijas pilsētas cenšoties paplašināt sabiedriskā transporta aptveramo teritoriju. ATD vadītājs nenoliedz, ka savā ziņā to var uzskatīt par tuvredzīgu politiku. “Diemžēl Liepājas dome neieklausījās mūsu argumentos, kā rezultātā nav ieguvēji nedz grobiņnieki, nedz arī liepājnieki. Diemžēl lēmums ir tāds, kāds ir. Mēs nevaram ar varu piespiest kādai no pilsētām noņemt vai nenoņemt maršrutu.”
Šāds lēmums pieņemts, lai nebūtu jāpalielina Liepājas pilsētas teritorijā esošo maršrutu braukšanas cenas, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas viedokli skaidro Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne. “Neveicot aktīvu izdevumu samazināšanu, to apjoms par pārvadājumiem pieaugtu ģeometriskā progresijā, kas tuvāko gadu laikā novestu pie situācijas, kurā būtu jāveic drastiskas maršruta tīkla izmaiņas vai ievērojama biļešu cenu celšana.”
Liepājas pašvaldības pārstāvji uzskata, ka, līdzīgi kā citās jomās, mainoties pakalpojuma sniedzējiem, iedzīvotājiem nevajadzētu piedzīvot kādas būtiskas neērtības. “Diemžēl, kā tas pašlaik tiek novērots reģionālajos maršrutos virzienā uz Grobiņu, informācijas pietiekamība, biļešu tirdzniecības kapacitāte un biļešu pieejamība nav bijusi atbilstoša. Ir izprotama iedzīvotāju neapmierinātība ar esošo situāciju, taču pie tā vainot Liepājas pašvaldību un Liepājas sabiedrisko transportu nav pamatoti.” Citas pārmaiņas Liepājas maršrutu tīklā šogad nav plānotas, darbs tiks koncentrēts uz pieturvietu un infrastruktūras sakārtošanu, informē LST direktors U. Zupa.

Skaita aizdomīgos
“Kursas Laiks” sazinājās ar pārvadātājiem, kas, līdzīgi kā līdz šim Liepājā, nodrošina maršrutus, savienojot pilsētas centra vai pilsētas daļu saistību ar tuvākajām apkārtējām teritorijām. Piemēram, Jelgavas pilsētas pašvaldība šobrīd neplāno atteikties no tādiem pilsētas sabiedriskā transporta maršrutiem, kas iziet ārpus pilsētas administratīvās teritorijas, un apkalpo visas Jelgavai piegulošās novadu teritorijas, informē SIA “Jelgavas Autobusu parks” valdes loceklis Gints Burks. Daudzi šo novadu teritoriju iedzīvotāji gan strādā, gan mācās Jelgavā, un izdevīgākais veids, kā nokļūt Jelgavā, ir, izmantojot ērtu pilsētas sabiedrisko transportu, viņš skaidro.
LST direktors U. Zupa norāda, ka katrā pilsētā situācija ir atšķirīga. Viņš min, ka Daugavpilī maršruti tiek organizēti tā, ka daļa ir peļņu nesoši, bet nerentablajos tiek izmantota valsts dotācija. Rīgā vispār esot cita situācija un darbības apjomi. Liepājnieks iesaka vienkāršoti nesalīdzināt.
Liepājas pašvaldība ar pārvadātājiem norēķinās atbilstoši sabiedrisko transportlīdzekļu nobrauktajam kilometru skaitam. LST vadītājs uzsver, ka regulāri visā sabiedriskā transporta tīklā notiek maršrutu optimizācija jeb kilometrāžas samazināšana. 2018. gadā samazinājums, salīdzinot ar 2017. gadu, bijis 198 tūkstoši kilometri, bet 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, – 156 tūkstoši km.
Kā notikusi izpēte, lai pieņemtu lēmumu par Grobiņas maršrutu slēgšanu? Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūrā esot bijušas aizdomas par Grobiņas maršrutu neefektivitāti, jo tās darbinieki nedzīvojot atrauti no realitātes, ikdienā vērojot, ka ne visi autobusi uz Grobiņu brauc ar lielu pasažieru skaitu, atklāj direktors. Vai pieticis tikai ar aizdomām? Nē, notikuši arī pasažieru plūsmas mērījumi ar īpašiem infrasarkanās gaismas skaitītājiem. Aģentūras rīcībā tādu esot četri. Uz jautājumu, vai citos pilsētas autobusu maršrutos arī veikti līdzīgi pasažieru plūsmas mērījumi, U. Zupa atbild, ka laiku pa laikam, ja rodas kādas aizdomas, mēra arī tos. Uz tramvaju gan tas neattiecoties – tur prakse esot pavisam cita. Lai nodrošinātu reisu regularitāti, tiek ņemta vērā pasaules pieredze un veselais saprāts, kā tramvajam būtu jākursē. Ministru Kabineta noteikumu, kas to regulētu, gan nav, pauž U. Zupa.
Pieņemot, ka katrs autobusā iekāpušais pasažieris būtu iegādājies braukšanas talonu par 70 centiem, aģentūrā aprēķināts, ka gada laikā maršrutos Nr. 2, 904, 912, 912A, 912B zaudējumi pašvaldībai rodas aptuveni 200 tūkstošu eiro apjomā. U. Zupa norāda – publiski pieejamie dati liecina, ka pērn pašvaldības dotācija par sabiedriskā transporta pārvadājumiem jeb zaudējumi Liepājā kopumā (attiecināms gan uz pārvadājumiem ar autobusu, gan tramvaju) bijuši 1 588 331 eiro. Tātad procentuāli zaudējumi, pēc LST pašu pieņemtās metodikas, maršrutos Nr. 2, 904, 912, 912A, 912B varētu būt bijuši 12–13%.
Jāatzīmē, ka gadu gaitā Grobiņas virziena maršrutu pasažieri samazinājumu un esošās situācijas pasliktināšanos jutuši regulāri. 2013. gadā maršrutu garums saīsināts, pārceļot galapunktu Liepājā no M. Ķempes ielas uz Siena tirgu. Savukārt 2018. gada martā mainīts kustības grafiks, samazinot vakara reisu skaitu.

Rēķina pa jaunam
ATD gan uzskata, ka pērnvasar, uzsākot darbu, lai no 2020. gada 1. janvāra pasažieru pārvadājumus Liepājas piepilsētas maršrutos Grobiņas virzienā organizētu valsts, ne pašu, ne Liepājas pilsētas domes rīcībā nav bijis precīzas informācijas par pasažieru skaitu minētajos maršrutos un katrā reisā atsevišķi, bet tikai pieņēmumi par to, cik iedzīvotāju tajos varētu braukt. Kopā ar Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem apsekoti maršruti, lai saprastu reālo pasažieru plūsmu. Pēc tam veikti finanšu aprēķini, lai noteiktu, cik lielu ietekmi uz valsts budžetu atstās pārvadājumu organizēšanas maiņa. Tiklīdz izstrādāts maršrutu tīkls – maršrutu un reisu skaits, kustības saraksti –, sagatavota visa nepieciešamā dokumentācija, lai Sabiedriskā transporta padome varētu pieņemt lēmumu par konkrēto maršrutu pārņemšanu valsts pārziņā un pakalpojumu sniedzēju, kas no 1. janvāra apkalpos attiecīgos maršrutus, skaidro ATD. Pārvadātājs, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus šajos maršrutos, bija zināms tikai novembra otrajā pusē, un uzreiz pēc tam direkcija par to informējusi plašsaziņas līdzekļus.
Jaunizveidotajos reģionālajos vietējas nozīmes maršrutos, kas nu tiek numurēti Nr. 6904 (Dubeņi), Nr. 6912 (Grobiņa) un Nr. 5301 (Cimdenieki), pasažieru pārvadājumus turpmāk nodrošinās AS “Liepājas Autobusu parks” (LAP). Autobusi gan vairs nav tādi paši, kā bija ierasts līdz šim. Uz Grobiņu un Dubeņiem brauc lielas ietilpības autobusi savukārt uz Cimdeniekiem kursē mazākas ietilpības autobusi.
“Iepazīstoties ar konkrētā iepirkuma tehnisko specifikāciju, bija skaidrs, ka LAP ir gan nepieciešamā pieredze, gan arī tehniskie resursi, lai nodrošinātu atbilstošo pakalpojumu pasūtītāja noteiktajā apmērā un kvalitātē. Tādēļ pieņēmām attiecīgo lēmumu par dalību publiskajā iepirkumā,” skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns. “Konkrētā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tika noteiktas pēc zemākās cenas. LAP kā iepirkuma dalībniekam ir jāvadās pēc pasūtītāja prasībām un jāievēro tehniskajā specifikācijā noteiktais. Lai apmierinātu pasūtītāja vajadzības, tika izraudzīti LAP rīcībā esošie ekonomiskākie autobusi.”
Biļešu cena nu ir mainījusies – no Liepājas līdz Grobiņai var aizbraukt par 90 centiem, līdz Iļģiem – par vienu eiro, bet līdz Dubeņiem – par 1,20 eiro. Visā valstī reģionālajos maršrutos no šā gada 15. janvāra plānots paaugstināt biļešu maksu par 10 centiem, taču grobiņniekus tas vairs neskars, jo tas jau ierēķināts, sākot jauno sistēmu, lai pēc pāris nedēļām lieki netracinātu cilvēkus ar kārtējām izmaiņām, skaidro Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere. Uz Grobiņas virzienu nu attiecināmas arī reģionālajos maršrutos noteiktās atlaides, ir īpašas abonementa biļetes, par ko sīkāku informāciju var atrast Grobiņas pašvaldības un LAP interneta mājaslapās.

Kaimiņiem nepārmet
Grobiņas pašvaldība nevar ietekmēt kaimiņu saimnieciskos lēmumus un viņiem ko pārmest, atzīst Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis. Situācija gadu gaitā ar pasažieru pārvadājumiem Grobiņas maršrutos bijusi mainīga – savulaik to nodrošinājuši privāti komersanti, vēlāk valsts visu ņēmusi savās rokās. Pieredzēts daudz, tomēr uz pašreizējo situāciju esot jāraugās ar rūgtumu. “Jā, sasēdāmies pie galda, runājām, bet likās, ka katrs to dara savā valodā. Tas ir trakums, ka mūsu valstī sabiedriskajā transportā esam nonākuši pie tā, ka atkal jāstrādā ar 60. gadu metodēm,” viņš nopūšas. “Ja maksā par kilometru, tad ko var prasīt? Visa sistēma ir ačgārna – esam turpat, kur ar medicīnu – lielā purvā.”
A. Galeckis izsaka nožēlu, ka no vienas puses tiek aicināts domāt zaļāk, vairāk izmantot sabiedrisko transportu, bet no otras puses tiek darīts tā, lai šo iespēju samazinātu. “Nevar braukt ar to, kā nav! Ja jūs dzīvotu Tāšos vai Mazgaviezē, būtu jau aizmirsuši, kā autobuss izskatās. Ko cilvēki dara? Sametas vairāki kopā un brauc ar auto – uz darbu taču jātiek. Paskatieties, kāda plūsma rītos un vakaros uz Priekules šosejas!” Grobiņas administrācijas pārstāvis cer, ka pasažieri vairāk izmantos abonementa biļetes – tas padarītu raitāku apkalpošanu. Viņš gan atgādina, ka Grobiņā biļetes piegādātas vēlāk, nekā solīts.
Pārejas procesā, mainoties pasažieru pārvadājumu veidam, kur tas no pilsētas statusa ir pārtapis par reģionālo pārvadājumu, īpaši vēl gada beigās, neskaidrības ar abonementa biļešu iegādi varēja rasties, nenoliedz LAP valdes priekšsēdētājs L. Krongorns. Šobrīd problēmas esot novērstas.

Konduktori – uz laiku
Tomēr joprojām autobusu kustība Grobiņas un Dubeņu maršrutos ir samērā neprognozējama. Ir reisi, kas kavējas pat par pusstundu. Kā galvenais iemels tam ir biļešu tirdzniecība lielam skaitam pasažieru īsā laika periodā, izmantojot kases aparātu. Tas jāpaveic autobusa vadītājam, ielaižot pasažierus tikai pa priekšējām durvīm. “Loģiski, ka šoferi nevar paspēt izsniegt visiem biļetes tik ātri, lai iekļautos grafikā, kāds ir bijis līdz šim,” secina K. Godiņš.
Pagaidu risinājums ir konduktoru nodarbināšana rīta un vakara reisos, kad pasažieru plūsma ir vislielākā, informē LAP valdes priekšsēdētājs L. Krongorns. “Tomēr tas nav ilglaicīgs risinājums, jo nav iekļauts iepirkuma specifikācijā,” viņš skaidro. Atbildot uz jautājumu, vai šoferi saņem lielāku atlīdzību nekā maršrutos, kur pasažieru plūsma nav tik intensīva,
L. Krongorns pauž: “LAP saviem šoferiem maksā konkurētspējīgu atalgojumu, pamatojoties uz darba samaksas nolikumu. Piemaksas tiek noteiktas pēc pārvadājumu veidiem, bet par šo konkrēto pārvadājumu izpildi piemaksas ir noteiktas augstākā apmērā nekā reģionālajos pārvadājumos.”
ATD vadība piekrīt, ka konduktoru nodarbināšana ir īstermiņa risinājums. K. Godiņš gan neslēpj sašutumu, ka LAP nav izdarījis pietiekami, lai ieviestu atbilstošu biļešu sistēmu jeb validāciju, ko vienkāršoti varētu raksturot tā, ka pasažierim tikai jānopīkstina jeb elektroniski jāreģistrē savs brauciens, lai notiktu apmaksa un braucienu uzskaite. “Šādos maršrutos, kur liela pasažieru plūsma, skaidras naudas aprites vispār nedrīkst būt! Nācām pretī “Liepājas Autobusu parkam” – piekritām speciāliem nosacījumiem, bet pagaidām nav nekāda tehniska risinājuma. Mēs nevaram viņu vietā izdarīt lietas, kas ir jāizdara pašiem. Viss tika vilkts garumā. No “Liepājas Autobusu parka” nav saņemti ne konkrēti aprēķini, ne paredzamais laiks, kā to varētu ieviest. Gaidām!”