Zina, ko nozīmē stipra, vienota komanda

2020. gada 9. janvāris 07:00

1482

Kā ik gadu Rīgas pilī notika Ziemassvētku pasākums, kurā Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Levitu tikās ar teju divdesmit ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, lai tās īpaši suminātu un kopīgi iedegtu svētku egli Rīgas pils pagalmā. Pasākums norisinājās 10. decembrī, un tajā klāt bija ģimenes arī no Lejaskurzemes – Siseņu ģimene no Priekules novada un Brēdiķu ģimene no Pāvilostas novada. Lai gan par ielūgumu pie Valsts prezidenta bijuši ļoti pārsteigti, tajā pašā laikā jutušies pagodināti, jo neuzskata, ka būtu paveikuši ko īpašu.

Noskata rucavnieci
Gata Brēdiķa un Ramonas Rolles ģimenē aug četri bērni. Viņi savu ikdienu vada lauku mājās “Stumbrenieki” Ziemupē, kur katrs labprāt nāk talkā ikdienas darbos. Jāuztur kārtībā ne tikai īpašums, bet jāgādā arī par 250 vistu saimi – tas ir viens no ģimenes saimniekošanas veidiem. Otrs, kas īpašu aktivitāti piedzīvo vasarā, ir tūrisms. Sava īpašuma teritorijā ģimene izveidojusi viesu māju, kurā uzņem dabas un atpūtas baudītājus.
Gatis ir ziemupnieks jau vairākās paaudzēs. Lai gan studiju laikā abi ar brāli Raiti dzimto vietu pametuši, pēc tam vilktin vilcis atpakaļ, un nu abi atkal kļuvuši par īsteniem ziemupniekiem. Kā atzīst Gatis, teju visi viņa ģimenes locekļi dzīvo Ziemupē cits citam līdzās: “Visi esam viena liela komanda, visi lielos darbos, priekos un bēdās esam kopā. Tas ir ļoti neatsverami – ne tikai kaimiņu būšana pati par sevi, bet radu būšana, brāļu būšana – tas ir spēks.” Iespējams, tik cieša saikne ar brāli izveidojusies tāpēc, ka abi bērnību pavadījuši cieši līdzās, jo ģimenē bijuši vienīgie bērni.
Citādi ir Gata dzīvesbiedrei Ramonai, kura nāk no Rucavas puses un uzaugusi gana kuplā ģimenē. “Mēs esam septiņi bērni – piecas māsas un divi brāļi,” atklāj Ramona.
Abu iepazīšanās notikusi Liepājā. Gatis pēc studijām bijis darba meklējumos un, kā pats smej, iebraucot Liepājā, staigājis pa Rīgas ielu, tur ieraudzījis “Liepājas maiznieka” ražotni, devies iekšā un apvaicājies par darba iespējām. “Pirmo vasaru bija prakse, mani tur notestēja un pēc tam desmit gadus nostrādāju par tehnisko direktoru.”
Blakus toreizējai darbavietai – stacijas ēkā – atradusies kafejnīca “Daina”, kurā, kā pats šodien smej, “ievēroju šo čaklo bitīti”. Ramona, papildinot vīra teikto, piebilst, ka tolaik strādājusi kafejnīcas bārā, apkalpojot klientus. Ja būtu darbojusies virtuvē, diez vai liktenīgā tikšanās būtu notikusi. Abi sāka satikties, un “tā tas aizgāja”. Pirmais randiņš bijis 2000. gadā. Dzīvesbiedri rēķina, ka jaunajā – 2020. – gadā svinama jau 20 gadu pazīšanās jubileja.

Bez darba
ne mirkli
Gatis ik vasaru ar brāli papildus saviem darbiem gājuši talkā vecvecāku saimniecībās: Gatis – pie tēva mammas, Raitis – pie mammas mātes. Abas bijušas spēcīgas saimniecības, tādēļ bijis svarīgi nākt talkā nepieciešamajos darbos. Strādājot vecmāmiņas saimniecībā Ziemupē, Gatis pamanījis “Stumbrenieku” īpašumu, kas bijis turpat līdzās. 1999. gada septembrī nolemts to iegādāties, un jau 2000. gadā uz Ziemupi dzīvot pārnākusi arī Ramona. Viņa gan Liepājā īrējusi dzīvokli, taču Gatis, nevarēdams iedomāties dzīvi pilsētā, aicinājis izredzēto sev līdzi. Tā abi ik dienas sākuši mērot ceļu no dzīvesvietas Ziemupē uz darbavietu Liepājā. 2003. gadā pasaulē nākusi pāra pirmā atvase Sanija, savukārt 2007. gadā pieteikušās dvīnes Paula un Madara. “Gaidījām puiku, pieteicās divas meitenes,” smej ģimenes galva.
Dzīvesbiedri neesot sprieduši par to, cik kuplu ģimeni gribētu, ne mērķtiecīgi uz to gājuši – viss noticis kaut kā pašsaprotami. “Ir jau, kas plāno, jā. Bet mēs tā īsti nebijām plānojuši. Domājām, ka divus trīs bērnus gribētu, bet viens mums sanāca dubultā,” smej Ramona. Arī Gatis neslēpj, ka ziņa par dvīņu pieteikšanos nākusi kā liels pārsteigums: “Tas bija šoks, kad tev pasaka, ka būs divi. Labi vien ir, ka nav vienšūnas dvīņi, var atšķirt.”
Paula un Madara nudien jau kopš dzimšanas bijušas gana atšķirīgas, tādējādi situāciju, kad māsas sajauktas, nav bijis. Vaicāti, kā bija tikt galā ar diviem zīdaiņiem reizē, vecāki norāda, ka nemaz tik grūti tas nav vedies. Ikdienā Ramonai nav bijis palīgu, tomēr tīri labi ar visu tikusi galā. “Vai tagad tā varētu – nezinu. Es brīžiem ar puiku netieku galā, brīnos, kā to varēju ar divām,” smej Ramona. Un Gatis piebilst, ka tas ir tikai loģiski, jo “puika ir puika”. Abi neslēpj, ka, būdams jaunākais ģimenes loceklis, četrgadīgais Toms tiek arī vairāk palutināts, līdz ar to mēdz parādīt savu raksturu: “Viņš mums ir delveris.”
Laikā, kad ģimenē jau audzināti trīs bērni, 2008. gada nogalē nolemts iemēģināt roku savā biznesā – darbojušies Ziemupes tautas namā esošajā veikalā. “Tur mums bija pārtikas veikals, četrus gadus nocīnījāmies. Diemžēl pirktspēja ir tāda, kāda ir, cilvēku ir tik, cik ir. Vasaras sezona mūs pacēla, ziemas sezona iegāza.” Tāpat darbošanos ietekmējusi tolaik pienākusī krīze, līdz ar to biznesam pielikts punkts. “Diemžēl. Varbūt pārāk plaši atvēzējāmies – bija plašs sortiments. Lai daudzveidība būtu, preces no piegādātājiem paņēmām, bet beigās paši iekritām. Ja būtu jau no sākuma uz visu pieticīgāk skatījušies, tad jau varbūt...” viens otru papildinot, stāsta pāris.

Tur rūpi par dzimto vietu
Lai arī pirms tam rūpes par bērniem Ramona apvienojusi ar darbu gan pašu veikalā, gan pēcāk veikalā “Top!”, sagaidot ģimenes jaunāko atvasi, nolemts, ka Ramona darba gaitas vairs neturpinās, bet uzņemsies rūpes par mājas soli. “Beidzot puika ir!” par dēla ienākšanu ģimenē priecīgs ir tētis. Viņš cer, ka tieši dēls turpinās ģimenes iesākto saimniekošanu “Stumbreniekos”. “Kam tad to visu atstāt?” retoriski vaicā Gatis. Pats arī pēc “Liepājas maiznieka” slēgšanas nav sēdējis bez darba – to atradis Pāvilostas Komunālajā uzņēmumā. Tur nostrādāti trīs gadi, taču nu jau septīto gadu Darba gaitas rit SIA “Vega 1 serviss”, joprojām ik dienas mērojot vairākus desmitus kilometru attālo ceļu uz Liepāju. Taču to par apgrūtinājumu viņš neuzskata: “Tomēr tā Ziemupe velk un vilina. Te ir lauki, brīvība. Ne velti mēs ar brāli te kaut kā nejauši ienācām atpakaļ. Kaut kāds magnēts mūs vilka.”
Papildus jau tā aizņemtajai un darbīgajai ikdienai Gatis iesaistījies pašvaldības darbā un ir Pāvilostas novada domes deputāts. “Kaut kā nejauši tas toreiz nāca. Atceros, ka tolaik vēl bija šķirtne, kad no pagastiem pārgājām uz novadiem. Toreiz Jānim Vitrupam (Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs – red.) ieminējos, ka varētu no Ziemupes puses palīdzēt. Kā nu bija, kā ne – iekļāva mani no mūspuses sarakstā, jo neesam neviens mēs partijā, un toreiz, šķiet, Vērgales puses cilvēki tik čakli sabalsoja, ka tiku sasaukumā,” atminas ziemupnieks. Pašam par izbrīnu un prieku, nu domē ir iespēja darboties jau trešajā sasaukumā. “Turēt roku uz pulsa par savu Ziemupi, pirmkārt, arī par bērniem, jo lielā mērā esmu lietas kursā par skolu, par bērnudārzu. Varu uzdot savus jautājumus, sniegt ieteikumus. Kas tad mums ir pašvaldība? Tā ir liela saimniecība, visi risināmie ir saimnieciski jautājumi.” Tā kā kādu laiku strādājis komunālajā uzņēmumā, Gatis var sniegt savu skatījumu un ieteikumus par šo sfēru, kā arī par darbošanos lauksaimniecībā, kas ir paša ikdiena.

Lepojas ar bērniem
Par dzīvi laukos Gatim ir savs viedoklis: “Uzskatu, ka braukt tikai pārgulēt laukos nav tā vērts. Tad nav vērts spīdzināt bērnus. Mums ir saimniecība, ir sava tehnika, darbojamies ar kartupeļiem, ir tūrisms, sava pirtiņa, ir savs klientu loks. Pirms četriem gadiem startējām projektā, dabūjām 15 tūkstošus eiro finansējumu, ko piešķir mazajiem zemniekiem – esam attīstījuši putnkopību. Šobrīd mums ir 250 dējējvistas.”
Abi ar Ramonu norāda, ka par garlaicību sūdzēties noteikti nevar – darba netrūkst ne mirkli. Tieši tādēļ, lai ar visu tiktu galā, darbos tiek iesaistīti visi – arī atvases. Tomēr par viņu primāro uzdevumu tiek uzskatīta apzinīga skološanās. “Mācības ir pirmajā vietā – tas ir kā likums,” savu pārliecību pauž ģimenes galva.
Meitenes vairāk darbos tiek iesaistītas tieši brīvdienās, kad nav skolas uzdevumu, kas steidzami jāpaveic. Abas dvīņu māsas skolojas Vērgales pamatskolā, vecākā māsa Sanija izvēlējusies mācības Liepājas 5. vidusskolā, savukārt pastarītis Toms zinības apgūst Vērgales bērnudārzā “Kastanītis”. Loģistikas ziņā visus bērnus nogādāt konkrētajās mācību iestādēs nekādu problēmu nav – gar namdurvīm kursē pašvaldības autobuss, ar kuru iespējams nokļūt, kur nu kuram nepieciešams. Tomēr, kā smej tētis, meitenes izvēlas ceļā doties kopā ar viņu.
Papildus mācībām meitenes ir aktīvas arī ārpusskolas darbā. Vecāki teic, ka vienīgi pastarītis Toms vēl nav izlēmis, kādam hobijam un sevis pilnveidošanas nodarbei nodoties – viņa intereses mainoties ik pa laikam. Tikmēr māsas aizrāvušās ar mūziku un skolojas mūzikas skolā. Sanija to jau ir pabeigusi. “Bija Vērgales pamatskola un mūzikas skola – divi izlaidumi vienā gadā,” lepojas mamma. Savukārt Madara un Paula skološanos mūzikā vēl turpina.
Visas trīs māsas apguvušas klavierspēli, taču Madara papildus tam izvēlējusies arī vijoļspēles apgūšanu. Par to, ka meitenes izvēlējušās mūzikas virzienu, vecāki, it īpaši tētis Gatis, ir ļoti priecīgi. Muzikālā izglītība, viņaprāt, ir neatsverama bērnu vispārējā izaugsmē un attīstībā: “Prāta asums, intelekts, domāšana – sekmēs tas viss atspoguļojas.” Ģimenes galva norāda, ka pie vakariņu galda visbiežāk tiek apspriests tieši tas, kā klājies ar mācībām mūzikas skolā, jo darbi ikdienas mācībās un labās sekmes tam automātiski seko.
Uz jautājumu, no kura tad nācis pirmais impulss un interese par skološanos mūzikā – tēta vai pašām meitenēm –, Gatis nosmej: “Interesei bija jābūt.” Abi vecāki nenoliedz, ka virzījuši meitenes uz šo ceļu, būdami pārliecināti par to, cik tas reizē ir sarežģīts un daudz laba nesošs. Protams, gadoties, ka uz mirkli zūd apņemšanās un interese par konkrēto nodarbi, tomēr šādas krīzes vienmēr tiek pārvarētas. “Visi pēc tam saka paldies!” par bērnu virzīšanu mūzikā spriež tētis.

Ilgi paliks atmiņā
Visa ģimene ir vienisprātis, ka viesošanās pie Valsts prezidenta Rīgas pilī ir zīmīgs notikums, ko piedzīvot neizdodas katram. Paši par uzaicinājumu uz svinīgo pasākumu bijuši ļoti pārsteigti. Zinājuši to, ka novads virzījis kuplo Brēdiķu saimi kā iespējamo kandidāti, taču, kā zināms Gatim, no novada šim pasākumam bijusi pieteikta vēl kāda ģimene. Par to, ka tieši viņiem ticis gods būt starp kuplajām Latvijas ģimenēm īpašajā pasākumā, Gataprāt, jāpateicas meitām. Tieši viņas ar savu aizrautīgo darbošanos skolā un ārpus tās ne reizi vien likušas gan ģimenes, gan Ziemupes vārdam izskanēt plašāk. Mamma teic, ka, piemēram, Sanija nākusi talkā arī brīdī, kad bijis nepieciešams aizstāt mūzikas skolotāju bērnudārzā – viņa uzaicināta spēlēt klavieres pasākumā, lai tas varētu veiksmīgi noritēt. “Tas ir vērtējums bērniem par ieguldīto darbu,” par uzaicinājumu uz Prezidenta pili pārliecināts Gatis.
Pirms došanās uz svinīgo pasākumu ģimenē valdījis uztraukums – bijusi liela neziņa par to, kā šādi pasākumi noris, kam gatavoties. Visi skaisti saposušies un, līdzi ņemot pašgatavotu eglītes rotājumu, ko iekārt Rīgas pils eglē, devušies ceļā. Ierodoties pilī, satraukums rimies, jo tur valdījusi patiesi omulīga un patīkama gaisotne. Ikviena ģimene tikusi laipni sagaidīta, par godu viņiem noticis koncerts, kurā uzstājušies apvienības “Tev tuvumā” mūziķi. “Bija skaista, sirsnīga atmosfēra,” atminas Ramona.
Kuplā Brēdiķu saime bijusi viena no pēdējām, kas aicināta iekārt savu rotājumu un saņemt dāvanu no paša Prezidenta rokām. Ramona atklāj, ka īpaši šim notikumam eglītes rotājums darināts no šajā gadā Ziemupes pludmalē salasītajiem dzintara gabaliņiem. Par to īpaši priecīgs bijis arī valsts pirmais pāris, ko ziemupnieki iepazinuši kā patiesi vienkāršus un sirdssiltus cilvēkus. Nu par skaisto notikumu “Stumbrenieku” mājās liecina ierāmētais foto kopā ar valsts galvu un viņa kundzi, kā arī dāvanā saņemtais svečturis ar Rīgas panorāmu.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zina, ko nozīmē stipra, vienota komanda

Kategorijas