Lasītājiem patīk jaunas grāmatas un senas fotogrāfijas

2020. gada 9. janvāris 07:00

160

Lasītājiem patīk jaunas grāmatas un senas fotogrāfijas

Aizputes pilsētas bibliotēkas jaunā vadītāja Gita Reboka savā amatā un darbavietā iecerējusi likt akcentus uz diviem galvenajiem darbības virzieniem – bērnu auditorijas piesaisti un novadpētniecību.
Viņa uzskata, ka bibliotēkai jākļūst par vietu, kur satiekas divas iedzīvotājiem svarīgas funkcijas – izklaide un izglītība, tādēļ plāno strādāt tā, lai ne tikai Aizputes pilsētas, bet arī novada bibliotēkās dažāda vecuma lasītājiem tiktu organizēti tematiskie pasākumi ar iespēju doties vienam pie otra. To varētu īstenot plānotās novada bibliotēku reorganizācijas gaitā, veicinot ciešāku sadarbību ikdienas darbā.

Darbs dzīvesvietā
G. Reboka stāsta, ka ir aizputniece, pamatprofesija ir saistīta ar pedagoģiju. Taču 17 gadus viņas darba vietas bijušas kaimiņos – Kuldīgas novadā. “Kādus astoņus gadus nostrādāju Pelču speciālajā internātpamatskolā. Tikpat gadus pēc tam – Kuldīgas bibliotēkā. Vispirms mana darba vieta dažus gadus bija Bērnu literatūras centrā, pēc tam kļuvu par Novadpētniecības sektora vadītāju. Mans uzdevums bija apkopot materiālus, veikt aprakstus bibliotēku elektroniskajos informācijas katalogos,” savas darba gaitas ieskicē G. Reboka.
Aizvadītajā rudenī pārcēlusies atpakaļ uz dzīvi savā dzimtajā Aizputē un no šejienes braukājusi uz darbu Kuldīgā, līdz ticis izsludināts konkurss Aizputes pilsētas bibliotēkas vadītāja amatam, jo iepriekšējā vadītāja Irēna Grundmane pēc ilgiem darba gadiem devās pensijā. “Dabūju darbu tepat dzīvesvietā,” priecājas jaunā vadītāja, izsakot pateicību par I. Grundmanes ieguldīto darbu bibliotēkas darbībā.

Iesaistās “Bērnu žūrijā”
G. Reboka, ņemot vērā savu iepriekšējo pieredzi bibliotēkā, izlēmusi, ka jaunajā darbavietā liks akcentu tieši uz mazāko lasītāju piesaisti. “Tas ir pats svarīgākais – dabūt bērnus šurp uz bibliotēku. Kuldīgā bija prakse, ka bērni bibliotēkā nāca uz nodarbībām – bija bibliotēkas stundas, lasīšanas nodarbības, viņi varēja padziedāt, paspēlēties un arī pazīmēt. Nedēļā bija kādas piecas nodarbības.”
G. Reboka piekrīt – līdzīgi kā muzejpedagoģijā, kas iepazīstina dažādos veidos ar muzeju kā kultūras vietu, šādu bibliotēkas darbu var saukt par bibliotēku pedagoģiju. Aizputē iepazīties ar pilsētas bibliotēku jau aicināti pirmsskolas vecuma bērni. Agrāk nācies saskarties ar situāciju, ka iedzīvotāji Kuldīgā pat nezina, kur īsti atrodas bibliotēka. Taču pozitīvus mirkļus sagādājušas situācijas, kad bibliotēkā pēc nodarbībām atnāk bērns kopā ar mammu. “Mamma atnāk uz bibliotēku un saka: bērns man lika atnākt!” G. Reboka priecājusies, ja pēc pasākumiem mazie nākuši un izrādījuši interesi par lasīšanu, līdzi paņemot vēl kādu līdzcilvēku, kurš arī kļūst par lasītāju. “Bērniem ir foršas grāmatas, plašs un daudzveidīgs tematikas klāsts. Ir, ko izvēlēties, lai sāktu lasīt, rastos interese,” norāda bibliotēkas vadītāja.
Izrādās, Aizputes pilsētas bibliotēka līdz šim nav iesaistījusies tradicionālajā Vislatvijas lasīšanas pasākumā “Bērnu žūrija”. “Aizputes vidusskolas bibliotēka un novadu bibliotēkas gan to piedāvā jau daudzus gadus,” norāda G. Reboka. “Rīkotājiem prasījām: vai nav par vēlu ielēkt šajā vilcienā? Atbildēja, ka ne. Tagad sapirkām pa vienam žūrijas lasītāju grāmatu komplektam. Tā būs jauna iespēja iesaistīties un iegūt lielāku gados jaunu bibliotēkas apmeklētāju interesi. Man patīk šis grāmatu lasīšanas princips – bērni tiek kopā, viņi lasa, ir savi temati, ko pārspriest. Patīk, ja bērnam piešķir eksperta lomu – viņš var novērtēt grāmatu, ko izlasījis.” Bibliotēkā tiek domāts par piemērotas telpas un vides pielāgošanu bērniem.

Vecākās pietaupa
G. Reboka vērtē, ka bibliotēkā vajadzētu uzfrišināt plauktus. “Vērtēju, ka plaukti ir palikuši vizuāli nepievilcīgi, bet to augstums un materiāls ir ļoti labs, tie ir ērti, funkcionāli. Tādēļ prātoju, ka plauktus vienkārši pārkrāsosim. Pirmkārt, tas ir lētāk, otrkārt, ērtas mēbeles vienkārši tāpat ārā sviest nevēlos.”
Apskatot plauktus bērnu nodaļā, var ieraudzīt grāmatas no mūsu vecāku un pat vecvecāku bērnības, gan jaunākos izdevumus, kas bērniem un jauniešiem aktuāli un interesē. “Bērniem salīdzinoši ļoti daudz un bieži jaunas grāmatas neizdod. Kad iepērkam, pārsvarā iznāk paņemt visus jaunākos izdevumus.” G. Reboka rāda, ka grāmatu plauktos ir salīdzinoši senas grāmatas, taču tās tiek glabātas, jo bieži skolā obligātajā literatūrā tās uzdod lasīt. “Bērni vecu grāmatu tāpat vien nelasīs, viņiem vairāk patīk jaunās. Varētu vecākās grāmatas izdot jaunā izskatā – būtu lielāka piekrišana. Senākās grāmatas laika gaitā atlasīsim, taču tās netiks izņemtas no bibliotēkas krājuma pavisam, bet pietaupītas, lai izmantotu citur, piemēram, izstādēm. 2022. gadā ir Aizputes pilsētas bibliotēkas 100 gadu jubileja – noteikti tad noderēs, veidojot grāmatu apskatus.”
Bērni ir iecienījuši spēlēt spēles, kas atrodamas bibliotēkas lasītāju atpūtas stūrītī. “Ir reizes, kad dodam arī tās uz mājām – ģimenes lokā izspēlē un tūlīt pēc nedēļas nogales vai nākamajā dienā atnes atpakaļ. Varbūt spēle kādam iepatīkas un pēc tam to nopērk. Līdzīgi kā to dara ar grāmatām.”
No cik gadiem bērns var kļūt par lasītāju? “Mazs bērns jau viens uz bibliotēku nenāks, bet kā lasītājs, domāju, viņš var būt jau divu, trīs gadu vecumā, praktiski jau jebkurā vecumā. Lasīt viņš nelasīs – to darīs pieaugušais, bet viņš sāks saprast grāmatas jēgu. Piemēram, “Bērnu žūrijā” var iesaistīties no piecu gadu vecuma, bet reti kurš tajā vecumā jau prot lasīt.”

Digitalizēs fotogrāfijas
Otrs virziens, ko plānojusi attīstīt G. Reboka savā jaunajā darbavietā, ir Aizputes novadpētniecība. “Šis darba virziens ir ļoti svarīgs. Lai gan arī muzeji un arhīvi vāc kopā informāciju un liecības, jāpiezīmē, ka bibliotēkām svarīgs ir rakstītais vārds. Esmu iecerējusi apkopot materiālus par Aizputi, kas publicēti avīzēs, veidot rakstu digitālās versijas,” skaidro G. Reboka. Vienlaikus viņa aicina iedzīvotājus pārskatīt savus bilžu albumus un krājumus, kur redzamas Aizputes ēkas, iestādes, ielas. “Ir vēlme šīs fotogrāfijas digitalizēt un glabāt, padarīt pieejamas apskatei elektroniski. Esmu secinājusi, ka cilvēkiem patīk vecas fotogrāfijas, bet grāmatas – jaunas.”
Tāpat G. Reboka iecerējusi bibliotēku padarīt par vietējo iedzīvotāju hobiju un vaļasprieku reklamēšanas vietu. “Vēlos, lai rokdarbnieki, fotogrāfi, mākslinieki un citi radošo hobiju ļaudis nekrāj savus darbus kaudzē mājās, bet rāda uz āru.”

Iecer lasītāju pasākumus
G. Reboka teic, ka pilsētas bibliotēkas budžets grāmatu iegādei ir 5500 eiro. “Iegāde tiek veikta atkarībā no aktualitātes un vajadzības. Piemēram, tagad mums topā ir latviešu rakstnieki, īpaši Karīnas Račko un Daces Judinas romāni. Ja tiek izdota jauna grāmata, jāpērk uzreiz, nepirks jau pēc trīs mēnešiem.”
Vadītāja iecerējusi, ka tuvākā nākotnē varētu izveidot Aizputes lasītāju klubiņu. “Cilvēkiem patīk parunāties par kādu konkrētu tēmu, dzirdēto, redzēto, lasīto. Gribētu klubiņa tikšanos rīkot tā, lai varētu salāgot ar strādājošo lasītāju plāniem. Kopā sanākšana varētu būt reizi mēnesī – lai varētu laikus ieplānot un paspēt kaut ko jaunu izlasīt.”
Lai bibliotēku padarītu ērtāku ikvienam, tostarp cilvēkiem, kuri grib lasīt, bet ir grūtības iziet ārpus mājām, plānots organizēt grāmatu piegādi mājās. Iestādē gan patlaban vēl nav lifta.
Tagad Aizputes pilsētas bibliotēka ir galvenā iestāde, bet pārējās novada piecu pagastu bibliotēkas – filiāles. “Visiem kopā vieglāk būs startēt Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursos, varēsim rīkot kopīgus pasākumus. Es to saredzu tā – vienā bibliotēkā rīko pasākumu, bet uz to dodas interesenti arī no citiem pagastiem,” norāda G. Reboka.
Ir arī vēlme rīkot lielus lasīšanas svētkus. “Mūsu funkcija ir gan izklaidēt, gan izglītot. Jārīko tādi pasākumi un tā, lai šīs funkcijas saietu kopā.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lasītājiem patīk jaunas grāmatas un senas fotogrāfijas

Kategorijas