Atgriežoties dzimtajā vietā, ar misijas apziņu izveido pirti

2020. gada 9. janvāris 07:00

126

Atgriežoties dzimtajā vietā, ar misijas apziņu izveido pirti

Juris Džeriņš ir dzimis, audzis priekulnieks, kurš pēc studijām un darba gaitām Ventspilī nu atgriezies savā dzimtajā pusē. Viņš kļuvis par Priekules pašvaldības darbinieku, bet papildus tam izvēlējies sevi realizēt arī pavisam atšķirīgā veidā. Teju gadu viņš priekulniekiem, kā arī tuvākiem un tālākiem interesentiem piedāvā iespēju baudīt pirts rituālu paša izveidotajā pirtī Priekules pagasta “Kurzemniekos”.

Jūtas dabai tuvs
J. Džeriņš stāsta, ka pēc Priekules vidusskolas absolvēšanas devies uz Ventspili, jo tur izvēlējies iegūt augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā. Studējis gan bakalaura, gan maģistra līmenī un paralēli tam Ventspilī arī strādājis. “Kopumā tas man ieilga uz apmēram deviņiem gadiem, jo arī pēc studijām inerces pēc paliku tur strādāt,” prom no mājām aizvadīto laikposmu raksturo priekulnieks. Pēcāk radusies iespēja atgriezties dzimtajā novadā, kad piedāvāts darbs pašvaldībā, ko J. Džeriņš labprāt pieņēmis. Viņš uzskata, ka atgriešanās dzimtajā pusē un palikšana laukos ir emocionāls lēmums, kas skaidrojams sajūtu līmenī. Pie paša šis lēmums atnācis tad, kad bija izmēģinājis dzīvi pilsētas dzīvoklī un sapratis, ka tas nav nākotnes sapnis, kam vēlas sekot.
Vēl esot Ventspilī, ticis apgūts pirtnieka arods SIA “Pirts skola” rīkotajās apmācībās. Taujāts, kā radusies interese par šādu nodarbi, J. Džeriņš spriež, ka tas noteikti nāk no ģimenes un bērnības, kas pavadīta dabas tuvumā: “Dzīvojot mežmalā, sāku interesēties par dabu, liekas – citādāk nevar.” Paša vilkme būt un darboties laukos skaidrojama tieši faktā – daba, lauku miers un privātums šķitis svarīgāks par dinamisko un iespējām bagāto pilsētas dzīvi.
Priekulnieks pārliecināts, ka neatkarīgi no dažādām reliģijām un pārliecībām dabas likumi stāv pāri visiem. “Tas ir kaut kas tāds, kas neskrien modei līdzi un nemainās pa vējam. Tā ir tā lieta, kas bija pirms mums un paliks pēc mums,” uzskata J. Džeriņš. Viņš vērtē, ka tādu cilvēku kā viņš, kuri ar savu paraugu balso par to, lai Latvijas lauki tiktu piepildīti ar dzīvību, ir gana daudz.

Cenšas lauzt stereotipus
J. Džeriņš atklāj, ka savas zināšanas pirtslietās liek lietā jau kādu laiku, taču jaunā kvalitātē darbošanos ievirzīt varējis pēc tam, kad izveidojis pats savu pirti “Kurzemniekos”. “Tas ir Eiropas projekts. Pirti pabeidzu būvēt 2018. gada decembrī.” Gada laikā, aicinot cilvēkus izbaudīt pirts rituālu, arvien centies lauzt stereotipus par pirti kā vietu, kur “jānosvin kāda ballīte, jāpieēdas ar rasolu”.
J. Džeriņš uzskata, ka viņa izaicinājums kā pirtniekam – parādīt, ka pirtī ir iespējams paveikt daudz vairāk, nekā lielai daļai līdz šim tas bijis ierasts. Pēc viņa domām, mainoties laikiem, līdzi mainījusies arī cilvēku domāšana, kā arī vārdu “pirts” un “pirtnieks” interpretācija. “Lielu lāča pakalpojumu mums ir izdarījuši padomju laiki, kad pirtnieka profesija, kā man stāstīts, bija saistīta ar cilvēku, kurš izkurināja pirti un pēc pēršanās savāca tukšās pudeles. Tas nav gluži tas, ar ko pirtnieki sevi gribētu asociēt šodien.”
Kādreiz pirts bijusi ikdiena teju katrā lauku viensētā, kur ģimenes baudījušas pirtspriekus katru nedēļas nogali, tagad vien reti kur paveras šāda aina. Un tam ir arī loģisks izskaidrojums: “Ir mainījušies laiki, daudzi var nomazgāties arī bez pirts. Savulaik tā bija fiziska nepieciešamība – iet ik pa laikam siltumā, nomazgāties, noskalot putekļus.” Līdz ar to pirts apmeklēšana mūsdienās tiek saistīta teju ar SPA procedūrai līdzvērtīgu nodarbi, kas uzlabo omu, pašsajūtu un ļauj attīrīties ne tikai ķermenim, bet arī prātam.
Pārliecību par pirts nozīmību J. Džeriņš guvis, pamatīgāk pievēršoties šai nozarei un skolojoties “Pirts skolā”. Tur vispusīgi parādītas pirts daudzējādās šķautnes, bijusi iespēja apzināt vairākus virzienus, lai pēcāk, izvēloties savu specializāciju, iedziļinātos interesējošā jomā. “Katrs pirtnieks var izvēlēties – vai ar augiem vairāk strādāt vai aromātiem vai veikt masāžas, kontrastprocedūras. Cits strādā ar tējām. Virzieni ir ļoti, ļoti dažādi, un to skolā parāda.”
Skološanās Pirts skolā notikusi gada garumā, padziļināti apgūstot arī cilvēka fizioloģiju un to, kā dažādas pirts procedūras ietekmē organismu. J. Džeriņam svarīgi šķiet, ka ikviens klients, atnākot uz pirts procedūru, pirtniekam uzticas un ir drošs, ka viņam netiks nodarīts pāri.

Lielākie inspektori – klienti
Vietā, kur šobrīd “Kurzemniekos” atrodas pirts, tā bijusi arī iepriekš, taču par projekta līdzekļiem tā paplašināta, pamatīgi atjaunota un pielāgota pirtnieka vajadzībām. Pirti J. Džeriņš īrē no tēva – tas bijis viens no priekšnoteikumiem, lai startētu projektā un iegūtu finansējumu darbības attīstībai laukos. “Liels atbalsts nāk no ģimenes,” viņš ir pateicīgs. Kopējās pirts izveides izmaksas bijušas 37 tūkstoši eiro, 70% no tiem – Eiropas finansējums.
“Kurzemnieku” pirts pluss ir tās atrašanās vieta – klusā vietā, meža ielokā, blakus tai atrodas dīķis, kas ir papildu ekstra apmeklētājiem, dodot iespēju nodrošināt kontrastprocedūru. Vaicāts, kā potenciālie klienti atrod ceļu pie viņa, J. Džeriņš norāda, ka par savu darbību vēsta sociālajos tīklos, tomēr vislabākā reklāma visos laikos bijis cilvēka pateiktais labais vārds. Kad klients pēc pirts apmeklējuma ar savu pieredzi padalās citiem un tā rezultātā tiek piesaistīti arvien jauni klienti, zināms, ka viss tiek darīts pareizi. Tieši klienti ir tie, kuri motivē darboties tālāk un arvien labāk, neļaujot atslābt. “Klienti ir lielākie inspektori,” smaidot teic J. Džeriņš. Skaidrs, ja kritīsies kāds no kvalitātes kritērijiem, klients būs pirmais, kurš to pamanīs.
Pagaidām darbošanos pirtnieka arodā priekulnieks uzskata par savu hobiju un par pirtsdienām sauc sestdienas un svētdienas, jo nedēļā ir aizņemts darbā pašvaldībā un šajās dienās pienācīgi sagatavoties klientu uzņemšanai nav iespējams.
Sagatavošanās process klientu uzņemšanai ir rūpīgs un ilgs, tādēļ arī pieteikt pirts procedūru uz nākamo dienu nav iespējams – viesošanās pirtī ir jāieplāno un par to laikus jādod ziņa pirtniekam. “Priekšdarbi ir aisberga neredzamā daļa. Tie citreiz aizņem vairāk laika nekā pats rituāls,” vēsta aroda meistars. Laiku prasa kaut vai pirts izkurināšana, kas jāuzsāk vismaz trīs četras stundas pirms klientu uzņemšanas.
J. Džeriņš skaidro, ka pirts rituālu veido cilvēks pats un sadarbībā ar pirtnieku – tiek iepazīta klienta līdzšinējā pieredze pirtī, mērķi no konkrētā rituāla. “Cilvēki paši ievada pirts rituālu,” uzsver pirtnieks. Tas ilgst aptuveni trīs četras stundas un tiek veikts, nesteidzoties, apzinoties, ka katrai darbībai ir sava nozīme kopējā procesā.
Latviešu pirtīs temperatūra parasti ir zemāka, nekā ierasts, piemēram, somu pirtīs. Tradicionāli pirts procedūras laikā temperatūra svārstās no 55 līdz 65 grādiem. Tās laikā atkarībā no katra cilvēka vēlmēm ir iespēja nopērties, baudīt zāļu tējas. Galvenais pirts rituāla uzdevums – atslābt un atslēgties no ikdienas skrējiena un vēlmes visu kontrolēt. “Baudot rituālu, kontrolēšana pazūd.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atgriežoties dzimtajā vietā, ar misijas apziņu izveido pirti

Kategorijas