Izbāžņiem nepieciešama apkope

2020. gada 16. janvāris 07:00

365

Kazdangas muzejā desmit gadus apskatāmi bijušā Boju Meža muzeja eksponāti. Kazdangas muzejs tos 2010. gadā ar deponējuma līgumu ņēma savā materiālā atbildībā, bet muzeja priekšmeti joprojām pieder AS “Latvijas Valsts meži” (LVM). “Derētu izbāžņus uzfrišināt, atjaunot, notīrīt. Kārtīga apkope tiem nav veikta kopš to izgatavošanas,” norāda Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma.
Kazdangas muzejs būtu gatavs kļūt par eksponātu īpašnieku un domāt tālāk par izbāžņu saglabāšanu. LVM apgalvo, ka ir uzsāktas pārrunas ar Kazdangas muzeju par pilnīgu eksponātu nodošanu.

No Bojām uz Kazdangu
Meža muzeja vēsture meklējama pagājušā gadsimta 60. gados, kad Aizputes Mežrūpniecības saimniecības (MRS) mednieku kolektīvs Boju pils pagrabā iekārtoja telpu, kur pēc medībām sanākt kopā. “No mājām pamazām tika nestas ar medībām saistītas lietas. To kļuva arvien vairāk, un tika iekārtotas papildu telpas to novietošanai. 1976. gadā Aizputes MRS tika pievienots Liepājas MRS. Pilī palika mednieku iekārtotās telpas, nodibinot muzeju,” Boju jeb Meža muzeja vēsturi ieskicē LVM Dienvidkurzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Dace Gūtmane.
Muzejs Aizputes virsmežniecības uzraudzībā Boju pilī darbojās līdz 2000. gadam, kad ēku kopā ar muzeju pārņēma LVM. Pilī 2004. gadā uzsāka kapitālo remontu, un ekspozīcija tika pārvesta uz Ēdoles pili. Savukārt Ēdoles pilij mainījās īpašnieki, un muzejs savus eksponātus pārveda glabāt uz rūpnīcas “Kurzeme” noliktavas telpām.
“Kad pilī beidzās remonta darbi, eksponātus pārveda atpakaļ uz Bojām, bet jauna ekspozīcija netika izveidota, jo ēka tika paredzēta kā LVM Dienvidkurzemes reģiona klientu centrs. Kazdangas pagasta pārvalde piedāvāja šo ekspozīciju izvietot savā pilī. Tā 2010. gadā tika noslēgts deponējuma līgums starp LVM un Kazdangas pagasta pārvaldi, ar kuru tā pieņēma materiālajā atbildībā muzeja eksponātus,” skaidro LVM pārstāve. 2017. gadā deponējuma līgums tika pagarināts līdz 2022. gada 30. septembrim.

Maz speciālistu
un dārgi
Viesojoties Kazdangas muzejā un uzmetot acis redzamākajiem eksponātiem, kas ciemiņus sagaida gaiteņos, apmeklētāji novērojuši, ka lielāko meža dzīvnieku izbāžņiem sāk parādīties nolietojuma pazīmes. “Pirmie dzīvnieku eksponāti – alnis, stirnas un daļa putnu – varētu būt no 70. gadiem. Lielākā daļa izbāžņu Meža muzejam tapuši 80. gados. Eksponāti muzejam virsmežniecības laikā pamatā tika dāvināti. Dažus eksponātus pasūtīja arī LVM,” norāda D. Gūtmane. Eksponātu meistars ir bijušais Latvijas Dabas muzeja taksidermists Valdis Rēders.
I. Holštroma uzskata, ka izbāžņu apkopei būtu nepieciešams piesaistīt speciālista pakalpojumus: “Vajadzētu speciālistu, lai atsevišķus eksponātus var kārtīgi notīrīt, uzfrišināt, izķemmēt. Tas jādara cilvēkam ar zināšanām, lai nesabojātu eksponātus, tiem ir vērtība.”
Šādus pakalpojumus veic taksidermisti, kuri nodarbojas arī ar izbāžņu izgatavošanu, taču šādu speciālistu ir salīdzinoši ļoti maz. “Kursas Laiks” noskaidroja, ka pašā Latvijas Dabas muzejā, kur izbāžņu ir ļoti daudz, nav pašiem sava speciālista. Turklāt speciālista piesaiste un darbs prasa lielas izmaksas. Finanšu jautājumu muzejs centies risināt, prasot to gan LVM, gan meklējot atbalstu fondos un projektos. Pirms vairākiem gadiem kazdandznieki gribējuši no atrastas bojā gājušas vāverītes uztaisīt izbāzni. Taču uzzinājuši, ka pat šāda maza dzīvnieciņa saglabāšana maksā dārgi.
“Kursas Laiks” internetā atrada trīs uzņēmumus un individuāli praktizējošus speciālistus, kas sniedz taksidermijas pakalpojumus. Lētākās izmaksas ir zvirbuļiem, mājas strazdam, sīlim, žagatai, vārnai, pelēm un susuriem – to izbāžņu izgatavošana izmaksā 35 eiro. Savukārt visdārgākais ir mežacūkas izbāznis – 1200 eiro, otrs dārgākais – ronis – maksā 1000 eiro. Savukārt, lai izgatavotu jau pieminēto vāveres izbāzni, jāmaksā ap 50 eiro. Kazdangas muzejā apskatāmo lielo dzīvnieku – aļņa, stirnu, brieža – izbāznis mūsdienās izmaksātu no 200 eiro uz augšu. Par izbāžņu apkopes pakalpojumiem gan uzņēmumu mājaslapās nekas nav sacīts.

Pārrunas nav notikušas
Meža muzeja eksponāti apmeklētājos raisa interesi un visdažādākās atsauksmes un viedokļus, apstiprina I. Holštroma. Vieni protestē, izrāda nepatiku, ka tiek rādīti beigti dzīvnieki un putni, un viņiem tiek izstāstīts, ka speciāli izbāžņu izgatavošanai neviens dzīvniekiem pāri nedara.
Savukārt citiem tā ir iespēja ļoti tuvu apskatīt un izpētīt dzīvniekus un putnus, ko dabā tuvplānā izdodas redzēt un sastapt vien retajam.
“Meža muzeja ekspozīcija piesaista papildu auditoriju,” secina I. Holštroma. “Mēs esam priecīgi, ka mums ir šī ekspozīcija. Es būtu par to, lai tā kļūtu par Kazdangas muzeja īpašumu.” Tas ļautu plānot muzeja darbus un finanses nākotnē.
“Tā kā starp muzeja eksponātiem bija arī vēsturiskas vērtības – senas, pat no baronu laikiem, grāmatas un kartes, kuru uzglabāšanai nepieciešams īpašs režīms un restaurācija, 2018. gadā LVM šos materiālus nodeva Nacionālajai bibliotēkai. Šobrīd ir uzsāktas pārrunas ar Kazdangas muzeju par pilnīgu muzeja eksponātu nodošanu,” norāda D. Gūtmane.
I. Holštroma gan teic, ka konkrēti ar viņu kā muzeja vadītāju nekādas pārrunas nav bijušas. “Varbūt augstākā līmenī, pagastā ir runāts, jo tur slēdz līgumus. Jebkurā gadījumā – esmu par pārņemšanu.”
Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Tīmanis, kurš amatā stājies līdz ar jauno gadu, stāsta, ka pagaidām ar viņu nav notikušas pārrunas, aicinot laikrakstu par šo tematu runāt ar I. Holštromu. Bijušais pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs apstiprina: sarunu līmenī šāds jautājums ir ticis apspriests, taču tas noticis jau senāk, ne pēdējā laikā. “Droši vien šī ideja par ekspozīcijas nodošanu muzejam no LVM puses vēl nav tikusi izteikta skaļi,” pauž J. Tīmanis.
“Kursas Laiks” noskaidroja, ka arī Aizputes novada domē nekādas sarunas šajā jautājumā līdz šim nav notikušas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izbāžņiem nepieciešama apkope

Kategorijas