Izzāģē kokus, veidojot ainavisku vidi

2020. gada 16. janvāris 07:00

537

Aizputes novadpētniecības muzeja apkārtnē nozāģēti vairāki koki, to skaitā arī nebojāti, kas radījis satraukumu aizputnieku vidū.

Muzeja apkārtnē ir nozāģēti aptuveni desmit koki, vēl vairākiem ir sakopti vainagi, informē Aizputes novada domes izpilddirektore Astrīda Eņģele.

Bez sirdsapziņas pārmetumiem
“Tiek zāģēti unikāli koki, dārzi. Tas notiek Aizputē,” ieliekot bildi sociālajā tīklā “Facebook”, raksta aizputnieks Māris Linde. Viņš “Kursas Laikam” norāda, ka katru gadu Aizputē kaut kur tiek zāģēts. Nozāģēti ir ne tikai koki, bet arī vesels dārzs, tostarp reti koki. Piemēram, pērn pie vecās mūzikas skolas tikusi nozāģēta lāču lazda jeb kokveida lazda, kas bijusi lielākā Latvijā. “Pa kluso dzirdēju, ka vajadzīga ir malka, tāpēc tiek atļauts, it kā kopjot. Protams, zāģē, kā patīkas,” uzskata M. Linde. Viņš muzeja apkārtnē starp nozāģētajiem kokiem konstatēja tikai vienu nokaltušu. “Ejot pa Ogri, ietves vidū ir kroplīgs koks priekšā, to neviens nost nezāģē. Mums ir atrunas, ka nu tik kritīs uz galvas. Nozāģēti ir koki pašos spēka gados, aptuveni divdesmit centimetri diametrā. Zaru nav. Kāpēc zaru kaudzes pazuda? Jo redzētu, ka tie ir pilni ar pumpuriem un neviens nav nokaltis. Tagad varēs atrunāties, ka bija nokaltuši,” uzskata aizputnieks.
Viņš novērojis, ka Aizputē koki tiek zāģēti “bez sirdsapziņas pārmetumiem”. Pērn Aizputē no zāģeriem cietusi upmala, aizpērn Robežu ielā nozāģēts vesels ābeļu dārzs, kur ābeles izcili ražojušas. “Tur bija arī dzelzābols, kuru līdz pat šim laikam var nenest uz pagrabu, tam bija daudz saldas, biezas sulas,” sašutis M. Linde.

Plenēra galarezultāts
A. Eņģele oponē, ka muzeja apkārtnē tika nozāģēti bīstamie koki un tie, kas aizsedza fasādi. Zari savākti, bet koki atstāti, gaidot, kad būs sausāks un varēs ar tehniku piebraukt, lai visu neizmuļļātu. Divus gadus Aizputē plenērā bijuši ainavu arhitekti, kuri norādīja, kuri koki jānozāģē. Zāģēšana vēl tiks veikta pakrantē pie brūža, kur arī ir koki, kas apdraud ēku.
Pirmām kārtām ainavu arhitekti likuši uzsvaru uz to, lai, iebraucot Aizputē, uzreiz būtu redzama skaistā muzeja ēka, nevis šķībi, līki koki. Izpilddirektore norāda, ka muzeja fasādes priekšā vairs netiks stādīti koki, bet uzsvars tiek likts uz zemajiem krūmiem, kas radīs krāsainu akcentu. Zāģēšanu un vainagu kopšanu muzeja apkārtnē veica speciālisti. Koki tika sakopti arī Katoļu ielā 1 un Jāņa ielā.
“Tie bija mērķtiecīgi, plānveidīgi sakopšanas darbi. Arboristi bija izpētījuši visus kokus. Daudzi bija bojāti un pārauguši. Lielajā vējā katru gadu kāds gāžas. Muzeja apkārtnē bija pārauguši koki, kas bojāja vidi. Ja tādi lieli nāk uz jumta virsū, tad izmaksas vairs nav tikai desmit eiro,” skaidro novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga, komentējot nozāģēto lielo koku pie muzeja ēkas stūra. Viņa norāda, ka zāģēšana nebija pašdarbība. Piemēram, vecajam ozolam arboristi veidoja vainagu.
“Viss tika darīts, lai veidotu pārskatāmu, ainavisku vidi. Retināja kļavas, kas gadu laikā bija saaugušas viena aiz otras un aizsedza skatu. Vecajās atklātnēs ir redzams, ka muižkungi nestādīja kokus fasādes priekšā. Te bija saauguši koki, kam savā laikā bija nokavēta vainagu kopšana,” piebilst muzeja vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izzāģē kokus, veidojot ainavisku vidi

Kategorijas