Notrauš atmiņām putekļus

2020. gada 16. janvāris 07:00

5311

Aizputes autosporta veterāns Laimonis Zariņš savā pilsētā sarīkoja auto un moto sporta vēstures un tagadnes saietu “Autosportam Aizputē – 45”, pulcējot daudzus leģendārus sportistus.

Vīri vakara gaitā pie klātiem galdiem atcerējās agrākos laikus, gremdējās atmiņās un pāršķirstīja bilžu albumus, gandarīti, ka šāda kopābūšanas reize ir sarīkota. Ar ovācijām tika skatīta arī filma par autosporta sacensībām Aizputē uz ledus 1993. gadā. Tajā ne viens vien atpazina sevi pirms daudzajiem gadiem.

Brauc iespaidīgā vecumā
L. Zariņš pirmais iesāka vakara stāstus, atklājot, ka viņam autosports aizsākās Ludzā. Toreiz viņš bija diezgan turīgs, jo piederēja automašīna “Pobeda”. Ludzas hipodromā sacensības rīkoja slavenais autobraucējs Karamiševs. “Es ar saviem draugiem vilku “pobedu” ārā un gāzu uz hipodromu, lai redzētu, cik tālu zemes pa gaisu metīs. Tā es iesāku. Man nebija mašīnas, līdz atnācu uz Aizputi. Toreiz Liepājas Piena kombinātā aktīvi strādāja sportisti. Sāku braukt 1974. gada vasarā, pirmais autorallijs man bija “Dižais Līgo”. Stūrmanis man bija Juris Šneiders. Pirms starta sadzērāmies kafiju, maizītes, sākās jocīgi ar vēderu. Gāju pie Mārtiņa Seska un teicu, ka nestartēšu, jo esmu saindējies. To gonku tomēr nobraucām,” atminas L. Zariņš.
Autorallija veterāns norāda, ka iesākumā ieguvis trešo sporta klasi. Tobrīd licies, ka tas nu ir baigi daudz un otrreiz neatkārtojami. Pēc pusotra mēneša iegūta jau otrā sporta klase, bet pusotra gada laikā viņš tika pie meistara kandidāta. “Visā mūsu Aizputē bija trīspadsmit sporta meistara kandidāti, starp tiem divi sporta meistari,” L. Zariņš norāda, secinot, ka tolaik Aizpute autosportā bija ļoti spēcīga. Aizputnieki plūkuši laurus arī rallija sacensībās Maskavā.
Uz saietu bija ierādies arī L. Zariņa draugs Gunārs Gutlands no Kuldīgas. Viņš savu sporta gaitu sākumā pievērsies motokrosam un atminējās Misiņkalna mototrases slaveno kalnu pie ozola, kurā moči negāja augšā. Vēlāk viņš pievērsies autosportam. Sirmais kungs atklāj, ka viņam ir jau 83 gadi, bet joprojām ir vēlme pēc adrenalīna doties rallija trasēs. Viņš jau 11 gadus pēc kārtas brauc veterānu autorallijā, kas notiek vienu reizi gadā. “Uzaicinu jūs arī braukt, kam ir interese. Tur nav tik briesmīgi noteikumi. Šogad būs Kuldīgas vai Skrundas tuvumā,” zina teikt G. Gutlands.
Embūtes autokrosists Ojārs Troika autosporta gaitas sāka tikai 2010. gadā, kad pirmo reizi iekāpis krosa mašīnā. “Piecos gados pamanījos būt divreiz trešais “Open” klasē. Paldies, ka sanācāt, paldies Zariņam par organizēšanu! Biežāk vajadzētu saiet kopā un izrunāties. Ir patīkami klausīties,” atzina O. Troika.

Nelaimē atrod laimi
“Te visi ir ļoti jauni. No tiem, kuri tajā laikā sāka, esam Aizputē četri, bet saietā esmu vienīgais. Es par sevi vecāku te nevienu neredzu,” “Kursas Laikam” atklāj aizputnieks Pēteris Grazna, kurš motokrosā sāka braukt 1962. gadā, nu veterānam būs jau 74 gadi. Aizputnieks atminas, ka toreiz rūpnīcā “Kurzeme” bija motosekcija. “Meistarkandidāts biju, daudz jau neko nevarēja toreiz sasniegt, jo konkurenti bija Ventspils un Liepāja. Tiem bija nauda, mums Aizputē tās nebija. Tie aicināja pie sevis, bet bija tādi apstākļi, ka nevarēju,” stāsta P. Grazna. Viņš atminas arī dažādus atgadījumus. “Bija “Vārpas meistarība” Tukumā. Es biju jaunākais, tāpēc šoferis. Man vajadzēja dzelžus vadāt ar smago mašīnu. Viens pa ceļam saka: es tev braukšu līdzi, bet man vienā vietā ir jāiebrauc. Pārējie manējie brauca ar “zapīti”, četri vai pieci salīda iekšā, tie aizbrauca. Es zināju, kur jābrauc, bet līdzbraucējs pa ceļam norāva mani no trases nost. Kad aizbraucu galā, visi jau stāvēja gandrīz uz starta. Manējie lamājās uz nebēdu. Rezultātā mēs tur bijām pa spici. Vēl bija gadījums Tukumā, kur uz starta bija 50 “IŽi”. Putekļu mākonis tāds, ka rokas un moča ragus neredzi. Ja pirmajā desmitniekā tiec startā ārā, tad jau vēl ir okei. Kurš netika, tie neko. Aizputnieks Žanis Bahmanis nokrita, citi tam pāri, rezultātā – slimnīcā. Tur tika pie sievas, cik vēl tur tie bērni pēc tam bija,” stāsta P. Grazna, norādot, ka komandas biedrs sapazinies ar medmāsiņu, tā nelaimē sev atrodot dzīves laimi.

Misiņkalnā neveicas
Aizputes motokrosists Aldis Lankovskis iesaistās sarunā, stāstot, ka viņš sācis braukt 70. gadu beigās, 80. gadu sākumā. Blakusvāģos kopā ar kantētāju Arni Grīviņu toreiz visa Latvija tika izkulta cauri. Krosi bija arī Krievijā, Igaunija un Lietuvā, tālāk tajos laikos nevarēja tikt. Aizputnieks ir gandarīts, ka viņam ir visu trīs kalumu medaļu komplekts.
“Pavadītas ir dienas un naktis garāžās. Ko tik ģimene nedabūja ciest! Tas ir neaprakstāmi. Bērnībā audžutēvam bija blakusvāģis “IŽ Jupiter”, to dricelēju pa Durbes ezeru, tā saslimu ar motocikliem. Kad pārnācu no armijas, sāku nopietni. Vienmēr saka: slavenākais motokross ir “Gaujas kauss”. Mēs ar kantētāju ņemamies, vēl šādas tādas lietas ir jāpiefrišina. Tas laiks tā pagāja. Viens pie garāžas durvīm grabinās. Domājām, kas vēl naktī neliek mieru, neguļ. Izrādās, ka ir jau rīts klāt un jākrāmē motocikli un jābrauc,” atminas A. Lankovskis. Viņš uzsver, ka Misiņkalna mototrase tajos gados bija atzīta visā PSRS kā viena no labākajām grunts ziņā. Tāpēc, ka viena daļa ir smilts, tad māls, tad melnzeme. Sportistiem bija jādomā, kādas riepas izvēlēties.
Pašam mājas trase bija pagalam neveiksmīga. Pat apsvēris, ka savu skatītāju priekšā nebrauks. “Pirms Aizputes iebraucu trijniekā. Pirms Aizputes motocikls iziets no A līdz Z cauri, bet paņem un noplīst. Nākamajā sestdienā citviet atkal esmu trijniekā. Pa padsmit gadiem Aizputē līdz galam esmu nobraucis labi ja piecas reizes,” rēķina A. Lankovskis.

Ar “javām” un formulām
Saietā piedalījās arī kazdandznieks Vilis Grāmatnieks, kurš, izrādās, savā laikā bijis Eiropā labākais tūrisma braucienos ar “javām”. “Uz Kazdangu atnācu 1978. gadā. Sāku braukt, studējot Jelgavā. Biju nopelnījis “javu”. Mani aplenca vīriņi, ka vajagot iet viņu klubā. Tā tiku Jelgavas tūristu klubā, kur bija spēcīga sekcija novirzienā uz tūrismu. Lai Padomju Savienībā ietu labāk tirdzniecība ar “javām”, čehi izdomāja rīkot sacensības ar ielu motocikliem – nosauca tās par “Javas draugiem”. 1972. un 1973. gadā tajās piedalījās katras republikas komanda. Bija moto daudzcīņa,” stāsta V. Grāmatnieks. Viņš šajās sacensībās triumfējis, iegūstot balvās motociklus “Jawa”.
Otaņķnieks Andris Bumbulis pastāsta, ka viņa sirdslieta ir braukšana ar kartingiem un formulām. Ar kartingu braucis no 1963. līdz 1981. gadam, kad kļuva par Latvijas ziemas čempionu, un pēc tam pārsēdās uz formulu, kas tolaik Latvijā nebija tik izplatītas. Latvijā tajos laikos bija desmit formulu braucēji un vēl desmit, kas šosejā brauca ar “žiguļiem” un “volgām”. “Formulas ražoja Igaunijā priekš visas Padomju Savienības, gadā aptuveni simt formulu. Uzreiz iesākumā jaunu nedeva. Vajadzēja pašam nopirkt lietotu. Jaunas pārdeva tām organizācijām, kam bija pietiekami līdzekļu. Mūsu kolhozs bija bagāts. Toreiz formula maksāja desmit tūkstošus. Ik pa trim gadiem pirkām jaunu modeli. Autosports pajuka 1991. gadā,” stāsta A. Bumbulis. Viņš atminas, ka savā laikā ziemā kartinga sacensības notika arī uz Liepājas ezera. “Kad iekāpu formulā, likās, ka varēs uz pilnu klapi visus līkumus ņemt, bet īstenībā tā nav. Nedrīkst formulu izslidināt – ja izslidināsi, tad tā aizslīdēs,” atklāj sporta veterāns. Viņš formulu sacensībās ieguvis arī godalgas.

Arī jaunajiem – panākumi
Saietā piedalījās arī Aizputes šābrīža autosportisti. Četrkārtējais Latvijas minirallija kausa ieguvējs Gvido Rozenblūms kopā ar vēl vienu vietējo minirallistu Mārtiņu Kreicburgu uzsvēra, ka šobrīd minirallijs Latvijā ir ļoti populārs. Tajos ir pagarināts ātrumposmu garums, nav tik lielas izmaksas, daudzi rallijsprinta braucēji pievienojušies minirallistu pulkam.
“Mana profesionālā pieredze ir bijusi kā stūrmanim kopā ar Uldi Zaharānu. Mani sasniegumi – ceturtā vieta Latvijas čempionātā un vienu gadu trešā savā klasē,” stāsta M. Kreicburgs. Viņš piedāvā iedot veterāniem savu sporta auto, lai viņi varētu piedalīties veterānu rallijā, bet pats ir ar mieru būt stūrmaņa lomā.
“2016. gadā izlēmām, ka jāmēģina folkreisā visus ziemas un vasaras posmus nobraukt. Sakrita kārtis, ka bija arī sponsori, kas piepalīdzēja pasākumu vilkt. Tas gads bija veiksmīgs – noslēdzu ar pirmo vietu gada rangā, vasarā otrā un ziemā ceturtā,” savu spožāko sezonu atminas Aizputes folkreisists Emīls Baltaiskalns, kurš šobrīd savas autosportista gaitas ir iepauzējis.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Notrauš atmiņām putekļus

Kategorijas