Kas var kļūt par augstskolas akadēmisko personālu?

2020. gada 16. janvāris 07:00

Kā augstskolās nosaka amata nosaukumu pasniedzējiem, kuri studentiem lasa kādu konkrētu lekciju kursu vai studiju priekšmetu? Kādas ir prasības, lai kļūtu par pasniedzēju, un kā nosaka amata nosaukumu?

Atbild Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas speciālisti.
Augstskolu likuma nodaļā “Akadēmiskais personāls” (26.–40. pants) ir nosaukti un aprakstīti akadēmiskā personāla ieņemamie amati, to hierarhija un obligātās prasības, kādas piemēro akadēmiskajam personālam. Augstskolu autonomija paredz, ka augstskolas akadēmisko amatu pretendentiem var noteikt arī papildu prasības, kā arī noteikt kārtību, kādā personas tiek ievēlētas amatos. Augstskolu likumā ir noteikts, ka uz akadēmisko amatu vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.
Augstskolas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori un pētnieki, un asistenti.
Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus, mākslinieciskās jaunrades darbu un piedalās studējošo izglītošanā. Akadēmiskā personāla uzdevumu apjomu nosaka augstskola. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.

Profesoriem un docentiem –
doktora grāds un pieredze
Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā augstākās izglītības institūcijā.
Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas Senātā pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesoru galvenie uzdevumi ir augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā, pētniecības darba vadīšana, doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana, piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā, kā arī jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.
Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst attiecīgās augstskolas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam, pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai, studiju darba nodrošināšana un vadīšana.
Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka pati augstskola. Ja augstskolā ir brīvs asociētā profesora amats, augstskolas Senāts pieņem lēmumu par to, vai, kad un kādā zinātnes vai mākslas apakšnozarē tiks izsludināts atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora amatu un kādai atalgojuma kategorijai, ievērojot funkcijas un uzdevumus, atbilst attiecīgais amats.
Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora amata vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares profesoru padome. Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē nozares profesoru padome Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā.
Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Docentu ievēlē fakultātes dome vai institūta padome, ja šo institūciju locekļu kvalifikācija atbilst promocijas padomes prasībām. Pretējā gadījumā docentu ievēlēšanas kārtību nosaka augstskolas Satversme. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu. Docentu galvenie uzdevumi ir pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā, kursā vai nozarē.

Lektoriem un asistentiem –
vismaz maģistra grāds
Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Mākslas specialitātēs un profesionālajās studiju programmās lektoru ievēlēšanas noteikumus reglamentē augstskolas Senāta apstiprināts nolikums. Lektorus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome. Arī lektoru uzdevumus nosaka augstskolas Satversme.
Arī asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Asistentu uzdevumus nosaka augstskolas Satversme.
Docenta, lektora vai asistenta amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē fakultātes dome vai institūta padome. Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā fakultātes dome vai zinātniskā institūta padome, bet, ja tādi augstskolā nav izveidoti, šo funkciju veic Senāts Zinātniskās darbības likuma noteiktajā kārtībā.
Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā doktora grāda vai bez profesionālā doktora grāda mākslās, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā doktora grāda vai profesionālā doktora grāda mākslās, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi Senāts vai padome. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

Var pieaicināt viespersonālu
Ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, Senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu. Viespersonālam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nav tiesīgi kandidēt uz Satversmes sapulces, Senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu amatu un viņus nevar ievēlēt par minēto institūciju locekļiem.
Arī vadošos viespētniekus, viespētniekus un viesasistentus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.
Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas var kļūt par augstskolas akadēmisko personālu?

Kategorijas