Izdegusi teritorija Dānijas lielumā

2020. gada 16. janvāris 07:00

“Lielākā daļa brīnišķīgo vietu, kur atpūtos pirms gada un nespēju noticēt dabas skaistumam, šodien vairs nav,” atzīst liepājniece Linda Brūdere, kura gadu dzīvo pasaules mazākajā kontinentā, kas pašreiz piedzīvo plašus ugunsgrēkus, kā rezultātā bojā aizgājuši miljoniem dzīvnieku.
Pati L. Brūdere dzīvo Austrālijas rietumu krastā, kur ir izsludināti paaugstināti drošības pasākumi, lai varētu kontrolēt situāciju.

Pietiek ar dzirksteli
“Jaunais gads Austrālijas dienvidu piekrastei iesācies ar vērienīgāko dabas katastrofu tās vēsturē. Dzīvojam rietumu krastā, Pērtas pilsētā, un jūtamies nosacīti droši. Pie mums ugunsgrēki noris kontrolēti, ne mazāk, ne vairāk, kā ierasts Austrālijas vasaras sezonā. Reģionā, kur dzīvoju, izsludināts vispārējais uguns pielietošanas aizliegums: nedrīkst cept gaļu uz grila barbekjū, gatavot ēst brīvā dabā, kurināt ugunskuru, braukt ar kvadriciklu vai motociklu teritorijās, kas atrodas uguns riska zonās, pļaut zāli. Aizliegts veikt visas darbības, kas var izraisīt uguns draudus, jo pietiek ar dzirksteli,” situāciju izklāsta L. Brūdere. Pat ēdināšanas iestādes ar brīvdabas picas krāsnīm apturējušas savu darbību, līdz riska iespējamība mazināsies.
Krūmāju degšanai iemesli esot vairāki: zibens spērieni, apzināta dedzināšana, transportlīdzekļu negadījumi, kas izraisa uguns liesmas. “Ir izdegusi teritorija Dānijas lielumā. Tas rada sajūtu, ka apokalipse ir sākusies,” pauž Austrālijas iedzīvotāja.

Sekas izjutīs ikviens
Galvenā uzmanība pasaulē pievērsta tam, ka degšanas rezultātā bojā gājuši vairāki miljoni dzīvnieku un putnu, izmirušas veselas sugu populācijas, kā arī uguns iznīcinājusi ēkas un mežus. Sociālajos tīklos tiek izplatīti veiksmes stāsti par dzīvniekiem, kas izglābti no liesmām, un nejauši satiktiem, izslāpušiem zvēriņiem, kā koalas lācīši un ķenguri, kuri dodas pie cilvēkiem pēc palīdzības paši. “Rietumos netiek runāts par kādu sugu izmiršanu, taču dienvidu daļā – jā. Pie mums viss šobrīd noris kontrolēti. Katastrofa ir ļoti saliedējusi sabiedrību. Ārkārtīgi īsā laikā tika saziedotas lielas naudas summas. Jāpiemin fakts, ka lielākā daļa ugunsdzēsēju ir brīvprātīgie, kam rūp sava zeme,” uzsver L. Brūdere.
Viņasprāt, ja dramatiskie notikumi turpināsies tikpat intensīvi, sekas izjutīs ikviens. Turpinot slēgt lielceļus, tiks traucēta preču piegāde reģioniem, pieaugs preču cenas, veselības un dzīvības riski, tāpat elektrības piegādes un telefona sakaru trūkums. Tas ietekmēs ikviena Austrālijas iedzīvotāja dzīvi.
“Lielākā daļa Austrālijas latviešu, kuri dzīvo Melburnā, Sidnejā un galvaspilsētā Kanberā, pieredz biedējošu gaisa kvalitāti. Milzīgi dūmu vāli klāj pilsētas. Par viņu zaudētiem privātīpašumiem vai dzīvības briesmām gan neesmu dzirdējusi, bet viss var būt,” norāda L. Brūdere.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izdegusi teritorija Dānijas lielumā

Kategorijas