Ja vēlies kļūt par roni

2020. gada 23. janvāris 07:00

263

Noturīgāka imūnsistēma, psiholoģiskās veselības stabilizēšanās un prasme sevi disciplinēt – tie ir galvenie ieguvumi, nodarbojoties ar ziemas peldēšanu. Ar sociālo tīklu atbalstu interese par to pieaug ģeometriskā progresijā. Par to, kā ar šo aktivitāti sākt nodarboties un kas nepieciešams, stāsta biedrības “VeloRonis” vadītāja Inga Krivcova.

Viss ir galvā
“Ar ziemas peldēšanu var sākt nodarboties jebkurā brīdī, galvenais nosacījums – lai cilvēks pats tam ir morāli gatavs, lai patiešām grib,” uzsver I. Krivcova. Ja domās par iespējamu saslimšanu vai to, cik ļoti negribas līst tajā aukstajā ūdenī, nekas labs nesanāks.
Par to, kā un kāpēc sākt roņot, katram ziemas peldēšanas entuziastam ir savs stāsts. Liela daļa iedvesmojas no draugiem un radiem. Atnākuši līdzi un redzējuši, kā viņi iet aukstā ūdenī un nekas slikts nenotiek, arī grib pamēģināt. Cits pirmoreiz to izdara derību rezultātā, bet ir arī gadījumi, kad cilvēki par šādu soli izšķiras grūtos dzīves posmos.
“Zinu sievieti, kam bija depresija. Gāja pie psihoterapeitiem, dzēra zāles, bet tik un tā viss slikti. Bija atnākusi draudzenei līdzi un vienkārši iegāja aukstā ūdenī ar domu, ka zaudēt jau tāpat neko nevar. Sāka katru dienu peldēt, un tagad vairs nevajag ne terapeitu, ne zāles,” stāsta I. Krivcova, piebilstot, ka peldot izstrādājas laimes hormoni, aukstajā ūdenī iestājas eiforijas sajūta un tas iedarbina pozitīvo domāšanu.
Pirms izmēģināt ziemas peldēšanu gan ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Aukstais ūdens, piemēram, pazemina asinsspiedienu. Ja lieto medikamentus pret paaugstinātu asinsspiedienu un vēl roņo, var palikt slikti un pat nākties braukt uz slimnīcu – šāds gadījums patiešām bijis.

Ērtāk – pa pliko
Visvieglāk roņotājiem pievienoties, mērķtiecīgi sākot peldēt jau vasarā un, iestājoties vēsākam laikam, to vienkārši nepārtraucot. Tieši tā to iesākusi arī I. Krivcova. Sākumā kopā ar vēl divām kolēģēm katru vasaras rītu devās uz jūru. Pēc tam sāka interesēties, kā sezonu pagarināt. Pirmajā gadā tikai lasīja par šo tēmu, piemēram, Raita Gultnieka blogu ar pamācībām, intervijām. “Izdomājām, ka nākamgad jāmēģina rudenī turpināt peldēt. Un mums tas arī izdevās,” viņa atceras.
Ja ūdenskrātuves tuvumā nav, lai norūdītos, var iet kontrastdušā, pagalmā aplieties ar aukstu ūdeni. Tomēr arī tad, ja tas viss nav iepriekš darīts, bet pēkšņi pārņem pārliecība, ka vajag, to var darīt kaut ziemas vidū.
Ja tuvumā nav citu cilvēku, vislabāk peldei ļauties kailam. Slapjš audums aukstumā pie miesas nav patīkams, un to ir arī grūti novilkt. Ja peldēšana notiek publiskā vietā, protams, bez peldtērpa neiztikt. Vīriešiem daudz variantu nav, bet sievietēm pārģērbšanās ērtuma dēļ piemērotāks par kopējo peldkostīmu būs bikini. Hidrotērpus roņi neizmanto, jo tad zūd ziemas peldēšanas idejas būtība.
Aukstā ūdenī brienot garu gabalu, stingst kājas. Tādēļ jūras vietā labāk izvēlēties kādu dīķi, kur dziļums sākas strauji. Var arī izmantot tā sauktās ežu čības peldēšanai, sērferiem paredzētās neoprēna zeķes. “Ieejot aukstā ūdenī, organisms uzreiz visu enerģiju novirza uz sirdi. Pēdām un plaukstām nepieplūst asinis, tāpēc tās salst,” paskaidro Inga. Tādēļ arī vajadzētu vilkt cimdus. Ja rokas neliek ūdenī, derēs parastie vilnas; ja plānots peldēt – neoprēna, ko izmanto sērferi. Galvā liekama cepure. Ja peldot to liek ūdenī, zem peldcepures var pavilkt lentveida galvassegu. Ja ne, izmantojama arī parastā vilnas cepure.

Svarīgi – nepārspīlēt
Pirmajā reizē pietiks ūdenī tikai iegremdēties. Optimālos laikapstākļos, kad ūdens temperatūra sasniedz trīs, četrus grādus, iesācējiem nevajadzētu peldēt ilgāk par minūti. Vēl mazāk roņo, ja tā nokrītas līdz nullei. Nedrīkst nākt no ūdens ārā tikai tad, kad ilgāk izturēt nav iespējams. Tā kā ģērbšanās notiek laukā, sastingušiem pirkstiem to būs ļoti grūti izdarīt.
Pēc iznākšanas no ūdens rokas var apliet ar siltu ūdeni, kas paņemts līdzi termosā. Tad arī salā nebūs nekādu problēmu pāris minūšu darboties plikām rokām. Lai būtu iespējams pēc iespējas ātrāk apģērbties, vēlams izvēlēties pēc iespējas mazāk drēbju kārtu: slēpošanas bikses, siltu džemperi un virsjaku. Salīgāki cilvēki var apakšā vilkt termoveļu.
“Pati vispirms uzvelku kājās vilnas zeķes, cimdus. Pēc tam izvingrinu rokas, lai tajās atgriežas siltums, un tad sāku ģērbties,” pieredzē dalās I. Krivcova. Lai netraumētu ādu, salā ar dvieli nav ieteicams rīvēties. Tā vietā ķermeni vajag viegli nosusināt.
Cik bieži ziemā doties peldēt, atkarīgs no katra paša vēlmēm. Ir cilvēki, kas ar to iesāk katru dienu. Citi peld reizi nedēļā, kad vietējā biedrība rīko kopējo aktivitāti. “VeloRoņa” vadītāja gan iesaka to darīt divas, trīs reizes nedēļā, tad ķermenis neaizmirst sajūtas un ir vieglāk ieiet aukstajā ūdenī. Ja to dara biežāk, sevišķi salā, ir lielāks risks pārforsēt un arī traumēt ādu.
Imūnsistēmas spēcināšana ir viens no lielākajiem ieguvumiem, ko parasti min roņi. I. Krivcova atgādina, ka tā arī nav universāls līdzeklis pret slimošanu. Svarīgi, lai būtu iekšējais možums, jādomā par slodzes samērību. Ja darbā būsi pārguris, papildus nelietosi vitamīnus, no vīrusiem izvairīties diez vai izdosies. Svarīgs ir arī pareizs uzturs un pietiekami ilgs miegs.
Nevajadzētu iet ūdenī, ja cilvēks ir saaukstējies, ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru. “Taču, ja noķer sākuma brīdi, kad parādās pirmie simptomi, un paspēj nopeldēties vai ieiet aukstā dušā, no slimošanas var izvairīties,” pieredzē dalās peldētāja.

Kompānijā – vieglāk
Ir roņi, kuri priekšroku dod individuālai darbībai, bet ir arī tādi, kuriem vajadzīga kompānija. I. Krivcova pēc pieredzes saka – vienojoties par konkrētu tikšanās laiku ar citiem, ir vienkāršāk sevi disciplinēt. Zini, ka cilvēki gaidīs, nevari vienkārši nedarīt, jo uznācis slinkums.
Arī iesācējiem nevajadzētu baidīties no pieredzējušu peldētāju kompānijas. Tieši pretēji – tas ļoti palīdzēs, jo varēs iegūt zināšanas par pamatlietām un divritenis nebūs jāizgudro nav jauna. Tas nekas, ka nav visu to aksesuāru, kas ir viņiem. Nevienu neinteresē, kāds tev peldkostīms un cik dārgas zeķes lieto.
“VeloRoņa” rīkotajās kopējās peldēs piedalās gan vecāki ar maziem bērniem, gan seniori. Pensijas vecuma cilvēkiem šis ir labs socializēšanās veids, novērojusi biedrības vadītāja. Turklāt tā ir aktivitāte, kas neko nemaksā. Vajag tikai piecelties no dīvāna un iet brīvā dabā padarboties. Tomēr der atcerēties, ka ar roņošanu būs par maz, lai nodrošinātu optimālu fizisko aktivitāšu daudzumu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ja vēlies kļūt par roni

Kategorijas