Ejot līdzi laikam un domājot plašāk

2020. gada 30. janvāris 07:00

1448

Pie Nīcas pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” namdurvīm arī šajā mācību gadā plīvo Ekoskolas karogs. To piekto reizi ar radoši praktisku un zinātniski pētniecisku darbošanos izglītības iestāde nopelna, cieši sadarbojoties skolas personālam, bērniem un vecākiem un īstenojot ar dzīvesveidu un vidi saistītas tēmas.
Šogad “Spārītē” aktuālais temats ir “Transports”. “Ik gadu pārliecināmies, ka apskatītās tēmas iet solsolī ar veselīgu dzīvesveidu. Un kur vēl bērns iemācīsies papildu izpratni par veselīgu dzīvošanu, ja ne pirmsskolā?” norāda iestādes vadītāja Daira Eglīte.

Pievēršas veselīgam uzturam
“Esam sapratuši, ka pie veselīgā ir jāradina, bet tas ir ļoti grūti,” secinājusi D. Eglīte. Par to bērnudārza personāls pārliecinājies ar līdzšinējo pieredzi. “Piemēram, jaunākajā grupā, kur bērni tikko kā sāk apmeklēt pirmskolas izglītības iestādi, ļoti labi ēd salātus. Mums ejošākie ir biešu salāti. Taču pieaugot bērni ar katru gadu salātus ēd arvien mazāk un mazāk. Secinām, ka iemesls tam – mājās tā negatavo. Tāpat mums iet ar putru ēšanu. Atrodam veidus, kā bērnu motivēt paēst, piemēram, ieliekam kukurūzas putrā kakao, lai tā izskatītos pēc šokolādes. Cits saldais mums ir zināms ar nosaukumu “Putna piens”. Savukārt jogurtu bērniem dodam trauciņos, pretējā gadījumā izlejamo jogurtu parastā krūzītē viņi neēdīs,” pieredzē dalās vadītāja. Viņa atceras, ka kādreiz bērniem viens no mīļākajiem ēdieniem bijis cepti kartupeļi un pankūkas, tagad audzēkņiem pārsvarā šie ēdieni neiet pie sirds. “Secinām, ka arī kartupeļus mājās necep. Un te es nerunāju par frī kartupeļiem. Tāpat pankūkas vairs ne īpaši prasa. Tas nozīmē vienu – dzīvē viss mainās. Bet mēs mācāmies iet līdzi laikam itin visā.”
D. Eglīte norāda, ka arvien vairāk interese par bērna izglītošanu Nīcas “Spārītē” ir vecākiem no citām vietām, kā galveno kritēriju viņi novērtē iestādes sasniegumu, nesot Ekoskolas nosaukumu. Viens no tās lielajiem trumpjiem ir arī ēdiena gatavošana uz vietas. “Vecākiem no Liepājas, ar kuriem mums ir saskare, īsti nepatīk tas, ka pilsētas iestādēs jau gatavu ēdienu bērniem atved firma. Ir ļoti grūti iedomāties, kā uz bērnu ēdināšanu vispār var nopelnīt. Mums katru dienu brauc piegādes transports, atvedot svaigus produktus, no kā gatavot sabalansētu uzturu. Neizmantojam saldētus produktus, bet tikai svaigas izejvielas. Taču vienlaikus mums kā Ekoskolai nepatīk, ka iepirkumos piedāvā spāņu gurķus un tomātus. Jo mēs domājam par to, cik tālu dārzeņi ceļojuši pie mums, kāds piesārņojums radīts. Esam gandarīti, ka panācām, ka mums ved pašu “Nīckrastu” olas. Esam par to, lai tas, ko pie mums ražo, tepat arī tiktu patērēts. Tāpat mums ir pašiem savs augļu un ogulāju dārzs. Vasarā, kad bērnudārzs ir slēgts, tehniskie darbinieki dārzu veltes sagatavo ziemas krājumiem,” skaidro vadītāja un piebilst: “Mūsu iekšējā pārliecība ir, ka bērni jau tā dabū ļoti daudz neveselīgas un piesārņotas pārtikas, tādēļ pirmskolai ir jābūt vietai, kur vismaz jācenšas barot veselīgi. ”

Mācās dzīvot ekoloģiski
Ar pašu audzētiem produktiem “Spārītes” izlaiduma grupām izveidojusies gan praktiska, gan Ekoskolas idejai atbilstoša tradīcija. “Tiek atjaunots mūsu augļu dārzs – pavasarī stāda jaunas ābelītes,” skaidro metodiķe un Ekoskolas kustības kuratore Kristīne Ķergalve.
Ekoskolas kustībā ir septiņas plašas tēmas, ko izvēlas vienam mācību gadam. Noslēdzoties vienai tēmai un sākot nākamo, protams, paliek pavedieni no iepriekš izdarītajiem darbiem, lai rastos jauni, veselīgi paradumi. “Gadu gaitā jāizņem visas tēmas, pēc tam jau var atkārtoties,” skaidro D. Eglīte. Līdz šim “Spārītē” apgūtas tēmas “Skolas vide un apkārtne”, “Pārtika”, “Mežs” un “Ūdens”. Šā mācību gada tēma ir “Transports”.
“Gada sākumā viss kolektīvs atzīmēja, kā nokļūst bērnudārzā vai uz darbu – ar mašīnu, velosipēdu, kājām vai autobusu. Pētām, kur mēs katrs dzīvojam un cik kilometru no “Spārītes” atrodamies, cik kilometru kopā dienā veic ceļā. Grupās bērni apgūst, kādi ir katra transporta plusi un mīnusi, kā ierobežot dabas piesārņojumu. Līdz ar to vienmēr, skatot tēmas, nonākam pie viena – tas iet paralēli ar veselīgu dzīvesveidu,” bilst D. Eglīte.
Vienlaikus tiek pētīts, kā ir sakārtoti gājēju celiņi, kā ar apgaismojumu, kāds ir ceļš, kas ved uz dārziņu, kā tiek pievesta produkcija – ko darīt vēl labāk, uzlabot un veicināt. “Mums notika arī tematiskās dienas, kur aicinājām neizmantot transportu. Tās bija vairākas dienas. Plānojam, ka arī šajā pusgadā notiks tādas dienas,” teic K. Ķergalve.
“Ekoskolas temata noslēgums šogad notiks maijā Bernātos, kur bērni kopā ar vecākiem piknika formāta pasākumā prezentēs pētīto. Plānots, ka uz pasākuma norises vietu dosimies ar velosipēdiem, notiks veselīgas un dabai draudzīgas aktivitātes,” ieceri izklāsta vadītāja.
“Cik nu varam atļauties, mēs dzīvojam ekoloģiski. Citādi vairs nemākam.” Lielākais prieks audzinātājām, kad pamana – tēma “izgājusi cauri bērniem” un viņi saprot, piemēram, kā taupīt resursus – vienkārši izslēdzot elektrību telpā. Lielā mērā Ekoskolas aktivitāšu dēļ interese par iespēju izglītot bērnus Nīcā arvien pieaug. “Esam pamanīti!” pauž D. Eglīte.

Apgaismos rotaļu laukumu
Ekoskolas aktivitātēm atbalsts un novērtējums ir arī no Nīcas novada domes puses. Šogad tā apsolījusi piešķirt līdzekļus āra apgaismojuma veidošanai bērnu rotaļu laukumā. “Gada tumšajā laikā, kad pagriež pulksteni atpakaļ par stundu, bērni laukā var iet tikai rīta cēlienā. Pēcpusdienā ir tumšs. Esam par to, lai varētu bērni uzturēties laukā arī pēcpusdienas un vakara cēlienā, kamēr pēc viņiem ierodas vecāki. Citādi – bērns vairāk laukā netiek, un kopumā dienā tas ir ļoti maz, jo vecāki pārsvarā atbrauc pakaļ ar mašīnu un aizved līdz mājām,” stāsta D. Eglīte. “Pagalmā mums ir gaišs, taču ne pietiekami, ņemot vērā drošības apsvērumus un bērnu komfortu.” Plānots, ka šis projekts būs gatavs līdz septembrim.
Tāpat ļoti aktīvi līdzdarbojas vecāki, sniedzot savus priekšlikumus. Piemēram, pēc viņu vērojumiem un iniciatīvas Nīcas pašvaldībā iesniegts lūgums pie bērnudārza izvietot “gulošo policistu”. Vārti, kurus izmanto piegādes transports, pārvietoti uz saimnieciskā sektora pusi, lai bērni var drošāk nokļūt bērnudārzā. Bieži priekšlikumi sasaucas ar Ekoskolas tēmām.

Novērtē pieredzes apmaiņu
No šā gada janvāra “Spārītē”, līdzīgi kā citviet, sākts izmantot iestādes darba plānošanas programmu “ELIIS”, ar laiku tai plānots “pieslēgt” arī vecākus. “Lai šo sistēmu izmantotu pedagogi, katrā grupā nepieciešams portatīvais dators. To iegāde jāiekļauj budžetā, bet tas man kā iestādes vadītājai domē vēl jāaizstāv – jāpamato vajadzības. Daudziem ir priekšstats, ka naudas iegūšana ir vienkāršs process – vadītāja aiziet un paprasa. Bet tā nenotiek. Iestādes vadītājam tā ir liela atbildība. Saku: ja nekontrolēšu budžetu, naudas izlietojumu un vajadzības, tad var būt situācija, ka man decembrī darbiniekiem nepietiek algām.”
Vadītāja pauž, ka tomēr joprojām nedaudz skumst pēc Liepājas rajona laikiem, kad varējusi satikties ar saviem kolēģiem no citiem rajona bērnudārziem. “Nīcas novadā ir viena pirmsskolas izglītības iestāde, bet, piemēram, Aizputes novadā – trīs. Es varu izglītības jomā satikties ar vidusskolas, mūzikas skolas un Rudes sākumskolas, kur ir pirmskolas grupa, kolēģiem. Bet tā es esmu šeit viena pati, pietrūkst tās aprites, kas bija rajona laikā, kad es varēju satikt kolēģus no citurienes biežāk. Tagad esam nošķirti viens no otra,” secina D. Eglīte.
Toties viņa ir pateicīga par sniegtajiem pašvaldības pieredzes braucieniem uz citām Latvijas vietām, kur smelties iedvesmu. Vadītāja, balstoties uz redzēto citos Latvijas bērnudārzos, cerējusi, ka “Spārītes” teritorijā varētu tapt arī siltumnīca. “Bija pieredzes apmaiņa. Redzēju, ka vienā iestādē uz siltumnīcas bija rakstīts “Vitamīnu māja”. Mums bērni uz palodzēm audzē sīpollokus, bet saprotu – siltumnīca arī nav nekas neiespējams.”

Darbu rūpīgi plāno
Nīcas bērnudārzs lepojas ar stabilu personāla komandu. Zināms, ka Rīgā trūkst vairāku desmitu pirmskolas pedagogu, taču “Spārītē” vakanču nav. D. Eglīte uzsver, ka izveidojuši savu datubāzi – ja gadījumā rastos situācija, ka nepieciešams skolotāja palīgs jeb auklīte vai pirmskolas skolotājs.
Nīcā saplānots tā, ka vienai audzinātājai iznāk garā maiņa, bet otrai – īsā. “Vienlaikus ar bērniem nodarbībās strādā divi pedagogi. Viena audzinātāja, kurai ir īsā maiņa, ar mazuļiem ir no pulksten 7.30 līdz 12.40, bet otra – no pulksten 9 līdz 18. Tā audzinātāja, kurai ir īsā maiņa, var paspēt dienas laikā doties vēl savās ikdienas darīšanās, piemēram, pie daktera aizbraukt.” D. Eglīte zina stāstīt, ka katrā bērnudārzā audzinātājiem maiņas tiek organizētas atšķirīgi. Nīcas dārziņā no rītiem darbojas arī dežūrgrupa – vecāki bērnu atved, lai paši laikus var nokļūt darbā. “Ja būtu pieprasījums no vecākiem, ka nepieciešama šāda iespēja arī vakaros, bērnudārzs to nodrošinātu.”
Citviet Latvijā tiek pāriets uz modeli, kur grupā strādā divas aukles jeb skolotāja palīgi un viens audzinātājs. Taču Nīcas bērnudārza vadītāja secinājusi: lai šādu modeli ieviestu, jāmaina vairāki ar izglītības jomu saistīti likumi. “Ir noteikts, ka bērni nedrīkst ne minūti būt bez pedagoga,” piezīmē D. Eglīte.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ejot līdzi laikam un domājot plašāk

Kategorijas