Izdod grāmatu par pieredzi selekcijā

2020. gada 30. janvāris 07:00

278

“Pasaule balstās uz dullajiem!” šādus vārdus Otaņķu pagastā dzīvojošajam ābeļu selekcionāram un kolorītajam stāstniekam, un savas jomas fanātiķim Eglonam Brūnam, kurš izdevis grāmatu par ābeļu selekcionēšanu, velta Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Ābeļu šķirnes ‘Nīceniece’ oficiālu reģistrāciju pašvaldība sola finansēt, lai tādējādi vēl papildus iemūžinātu Nīcas vārdu vēsturē.

Par selekcionāru vēl nesauc
E. Brūna grāmatas “Ābeļu selekcija” maketētāja Maruta Bože stāsta, ka grāmatu drukāšanai iedevuši vien novembrī. “Sākām vasarā, taču tad Brūna kungam uznāca lielie un ilgie rudens darbi. Turklāt rudenī viņš uzņēma vēl fotogrāfijas, ko likt grāmatā. Rezultātā man viņš iedeva vairāk nekā tūkstoš bilžu! Taču es šķirnes nepazīstu. Tā regulāri tikāmies, un esmu priecīga par šo sadarbību – grāmata ir izdota, bet mums izveidojusies draudzība.” Sieviete piebilst, ka Brūna kungs viņai paziņojis, lai gatavojas nākamās grāmatas izdošanai. “Viņš ir ļoti enerģisks, ar to viņš ap sevi pulcē tik daudz cilvēku!” novērojusi M. Bože. Arī viņas ģimene pērk dārzkopja audzētos ābolus, radusies pamatīga interese par vietējās produkcijas iegādi.
E. Brūns laikrakstam norāda, ka nezina, cik daudz paša radītu šķirņu un augļu koku ir viņa dārzā. “Es nepateikšu, cik jūrā pilienu, cik smiltis jūrmalā un cik man matu uz galvas. Taču rēķinu, ka varētu būt uz kādu pusotru tūkstoti koku. Šķirņu izteiksmē – es nevaru sist sev pa krūtīm un teikt, ka esmu selekcionārs, jo neviena no manām šķirnēm nav reģistrēta. Divas esmu iedevis vērtēšanai. Kad tās būs izvērtētas un reģistrētas, tad varēšu teikt, ka esmu selekcionējis, bet tagad vēl to nedrīkstu darīt,” uzsver grāmatas autors.
E. Brūns stāsta, ka šķirņu izvērtēšana un reģistrācija ir ilgs un dārgs process. “Tas var būt gadus trīs vismaz, līdz piecus. Katra šķirne ir jāvērtē starp tūkstošiem citu, vai nav līdzīgu, vai nav plaģiāts,” viņš skaidro.
Autors grāmatā raksta, ka ābeles ir viņa mīļākā augļaugu kultūra. Grāmatu viņš veltījis saviem skolotājiem – Pēterim Dindonim, Voldemāram Langenfeldam un Jānim Kārkliņam. “Mazliet padalos ar savām atziņām selekcijā un bioloģiskajā augļu dārzā,” grāmatas pēcvārdā uzsvēris autors.
Centienus ābeļu selekcijā E. Brūns sācis desmit gadu vecumā, kad potēšanu mācījies no Jāņa Peņģerota-Svešā grāmatiņas “Augļu dārzs”. Pirmajai uzpotētajai ābelei devis vārdu ‘Mārīte’. Savukārt nopietnāk nodarboties ar ābeļu selekciju sācis 50. gados, radot ābeļu krustojumus.

Mazpulks atjaunos sadarbību
Nīcas un Otaņķu mazpulka vadītāja Evita Ločmele uz grāmatas atvēršanas pasākumu saorganizējusi savus mazpulcēnus. “Par āboliem līdz šim mums nav bijuši nekādi lielie pētījumi, vairāk ir bijis par ogām – zemenēm, avenēm. Tā kā Brūna kungs dzīvo netālu no Nīcas un tuvu Rudes skolai, noteikti atjaunosim sadarbību – dosimies ciemos un labprāt uzklausīsim viņa stāstījumus,” uzsver mazpulka vadītāja. “Otaņķu bērni Brūna kungu un viņa nodarbošanos zina, nīcenieki teic, ka ir redzējuši.”
E. Ločmele novērojusi: pēc ilgāka zemākas aktivitātes perioda nupat jūtams, ka bērnu un jauniešu interešu lokā pastiprināti nonākušas dažādas lauksaimniecības nozares. “Ir arī radusies interese par āboliem. Bērni saprot, ka lauksaimniecība notiek arī moderni, daļa jau tagad zina, ka dosies mācīties uz Lauksaimniecības universitāti,” pauž mazpulcēnu vadītāja. Varbūt tieši šajā mazpulkā augot kāds topošais augļkoku selekcionārs.
Mazpulka dalībniece Everita teic, ka arī viņas vectēvs audzē un tirgo ābolus. “Palīdzēt patirgot man patīk. Bet ar āboliem ņemties tomēr ne pārāk. Labāk ir patirgot un tos ēst,” atklāti teic meitene. Viņa un citas mazpulka dalībnieces uzskaita, ka veikušas pētījumus par zirņiem, sīpoliem, kartupeļiem, kā arī dažādu dzīvnieku audzēšanu.

‘Nīceniece’ – vislabākā
Mazpulka dalībnieces, nogaršojušas E. Brūna atvestās ābolu šķirnes, izsaucas: “‘Nīceniece’ ir labākā no visām – salda, sulīga! Arī ‘Rudes Baiba’ ir ļoti laba!” Āboli ļoti labi iet pie sirds arī liepājniecei Mirdzai Vīksnei. Viņa pārliecināti teic: “‘Nīceniece’ noteikti ir vislabākā! Bet visi viņa āboli ir ļoti garšīgi. Pati gan neaudzēju ābeles, taču meitai ir Otaņķos māja, noteikti viņas ģimenei iegādāšos un uzdāvināšu Brūna kunga radīto ‘Nīcenieci’!”
M. Vīksne norāda, ka E. Brūns ir viņas favorīts, no kā pērk ābolus tirgū. Kopš ņem produkciju no viņa un ieguvusi lielisku kontaktu, importa ābolus vairs nepērk. “Kādreiz bija tā – mani uzrunā sarkani āboli, un nopērku. Tagad turpmāk meklēšu tikai Brūna kungu un tikai vietējos ābolus.” Viņa novērtē audzētāja profesionalitāti: “Cilvēki viņu ir iecienījuši un pazīst. Brūna kungs pievelk ar savu enerģiju un zināšanām – pie viņa vienmēr stāv rindā!”
Grāmata “Ābeļu selekcija” iznākusi ar pašvaldības finansiālu atbalstu, un noteikti pašvaldība nāks pretim ar finansiālu palīdzību šķirnes ‘Nīceniece’ reģistrācijai, sola novada galva.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izdod grāmatu par pieredzi selekcijā

Kategorijas