Strīds zem ugunsgaiļa spārna

2020. gada 6. februāris 07:00

140

Vaiņodes novadā katrai pusei savi uzskati un nostāja – kopsaucēja nav

Vēl joprojām Vaiņodes novadā nav izdevies rast kopīgu valodu, mēģinot salāgot aktīvistu un pašvaldības intereses jautājumā par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību. Glābēju pārstāvja un runasvīra lomu uzņēmies novadnieks Raimonds Bokums, kurš atzīst, ka darboties gribētāji jūtas arvien bezspēcīgāki, saskaroties ar pašvaldības vadītāja Visvalža Jansona atrunām par viņu iespējamo darbošanos un iesaistīšanos reālā ugunsnelaimju novēršanā. Šajā situācijā visvairāk esot žēl par faktu, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji citviet, pat ar daudz vecāku un mazāku aprīkojumu, veiksmīgi darbojas, pašvaldības atbalstīti, kamēr vaiņodniekiem šādas iespējas nav.

Jūtas atsēdināti
R. Bokums stāsta, ka vietējiem aktīvistiem arvien vairāk zūd cerības kādreiz izveidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību, kam būtu tiesības izmantot pašvaldības rīcībā esošo operatīvo transportu un depo. Par to, ka viņu ieceres un intereses krietni atšķiras no pašvaldības redzējuma, viņi pārliecinoties teju katrā tikšanās reizē gan ar pašvaldības vadītāju, gan novada domes deputātiem sēžu laikā.
Visvairāk brīvprātīgos vīrus sarūgtinot fakts, ka Vaiņodē ir viss nepieciešamais nodrošinājums aktīvai darbībai, tomēr netiek pienācīgi izmantots. Proti, savulaik pārrobežu projekta ietvaros iegādāts speciālais auto, tāds ir arī Īlaķos Lietuvā, kur brīvprātīgie ugunsdzēsēji to veiksmīgi izmanto, dodoties palīgā vietējiem dienestiem, tomēr Vaiņodē stāv depo un pēdējā laikā tiek izmantots komunālajām vajadzībām – nodrošinot laistīšanas funkcijas.
R. Bokums norāda, ka Vaiņodes depo ilgu laiku darbojušies vairāki šoferi, kuri nepieciešamības gadījumā varējuši izbraukt uz notikuma vietu. Kaut gan viņiem bijusi nepilna slodze, kāds vienmēr bijis uz vietas depo un nepieciešamības gadījumā varējis izbraukt uz ugunsgrēku.
Pēc tam kad depo darbinieki no pienākumu izpildīšanas atlaisti, vietējie vākuši parakstus, lai šīs amata vietas nelikvidētu pavisam un depo, kā arī operatīvais auto tiktu izmantots tam paredzētajos nolūkos, nevis Komunālās nodaļas vajadzībām. Kad par šo jautājumu teju pirms diviem gadiem tika vākti paraksti, pašvaldība atbildējusi, ka situācija ir pārprasta un ka viss darbosies kā līdz šim – mašīna nepieciešamības gadījumā atradīsies depo, bet ugunsgrēka gadījumā, kā ierasts, jāzvana uz glābšanas dienestu vienoto numuru 112. Aktīvisti uzskatīja, ka pašvaldībai būtu jānodrošina tiešais kontakttālrunis ar depo, jo 112 operatori nevar pārzināt vietējo situāciju un zināt, ka Vaiņodē ir pašiem savs operatīvais auto, ko sūtīt sniegt tūlītēju palīdzību. Pašvaldības pārstāvji solījuši to izdarīt.

Pārstāv iedzīvotāju intereses
Viens no aktīvistiem, bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks, vaiņodnieks Gunārs Juzups apstiprina R. Bokuma sacīto, ka tieši depo darbinieku atlaišana bijis pamudinājums pastāvēt ne tikai par dažu entuziastu, bet visu iedzīvotāju interesēm. “Doma, šķiet, ir – ja mēs rakstām projektus, tad rakstām ar domu, ka šajā virzienā strādāsim un projektus izmantosim pilnībā,” par iegūto operatīvo transportlīdzekli, kuram pašvaldība nesaskatīja pielietojumu, teic
G. Juzups. Šķietot, ka līdz ar projekta termiņa beigām pašvaldībai zudusi interese par pilnvērtīgu iegūtās tehnikas izmantošanu. Un likumsakarīgi – radies jautājums – kādēļ nepieciešams iesaistīties projektos, ja netiek domāts par ilgtermiņa rīcību un darbību? “Lai tas nebūtu tikai mans vai vēl kāda cita cilvēka viedoklis, mēs vācām iedzīvotāju parakstus, lai noskaidrotu, vai viņiem tas ir svarīgi.” Savāktie 650 saraksti, kas ir vairāk nekā puse novada iedzīvotāju, labi parādījuši, ka arī turpmākā depo darbība un iespēja nepieciešamības gadījumā saņemt vietējo palīdzību ugunsgrēku dzēšanā ir būtiska nepieciešamība.
G. Juzups bijis viens no tiem, kurš devies uz domes sēdēm, lai pārstāvētu gan savu kolēģu, gan novada iedzīvotāju intereses. Galvenā lieta, par ko pastāvējuši – lai netiktu likvidētas depo esošās autovadītāju amata vietas, jo bijis skaidrs, ka uz vietas strādājošu brīvprātīgo ugunsdzēsēju glābēju darbību nav iespējams noorganizēt un nodrošināt, jo tās ir milzīgas izmaksas. Aktīvisti šajā sakarā bijuši gatavi dot savu artavu. “Mana doma bija tāda: ka es kā bijušais ugunsdzēsējs, un ne jau es viens tāds, ka mēs varētu no savas puses praktisko pusi piedāvāt – apmācīt cilvēkus, kuri varētu strādāt,” stāsta G. Juzups. Nepieciešamības gadījumā arī paši aktīvisti, ja ir uz vietas, esot gatavi doties palīgā dzēšanas darbos. Tomēr tikai ar entuziasmu un pašu iniciatīvu veiksmīgu darbību nodrošināt nevar. Ir nepieciešams atbalsts. “No pašvaldības vajadzētu, lai tiek uzturēta automašīna, lai būtu šoferi, kuri dežurē,” nostāju pauž G. Juzups.

Sekot labajam piemēram
Vietējo ugunsdzēsēju pārstāvis G. Juzups pašvaldību vairākkārt aicinājis skatīt labo darbības piemēru citos novados, piemēram, Grobiņā un Durbē, kur, novada vadības atbalstīti, brīvprātīgie ugunsdzēsēji darbojas ļoti veiksmīgi un nereti ir izšķirošais spēks cīņā pret ugunsnelaimi. “Ja nevarat paši izdomāt, piestājiet Grobiņā, Durbē, kur tas viss strādā!” savulaik domniekiem teicis aktīvists.
Tāpat, paši meklēdami iespējas darbības atbalstam, glābēji pašvaldībai piedāvājuši doties uz semināru Rīgā, kur tika piedāvāts iesaistīties pilotprojektā, kas paredz brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācību. No Lejaskurzemes novadiem šo iespēju izmantojis Pāvilostas novads. No Vaiņodes domniekiem par šo semināru un konkrēto pilotprojektu nekāda interese netika izrādīta.
Cik zināms G. Juzupam, šobrīd jau valsts līmenī tiek spriests par iespēju valsts dienesta darbību nodrošināt pilsētās, bet lauku teritorijās šo funkciju uzticēt tieši brīvprātīgajiem. “Tā jau strādā Eiropā, pasaulē. Tas nav un nebūs nekas jauns,” iespējamās pārmaiņas raksturo vaiņodnieks. “Kāpēc citi var sakārtot, bet mēs neko nevaram sakārtot?” viņš pauž sašutumu par brīvprātīgo bezspēcību novadā.
G. Juzups secina, ka pie pretrunām abas puses nonākušas neskaitāmas reizes. Arī tad, kad pašvaldība vēlējusies, lai aktīvisti veidotu biedrību un patstāvīgi darbotos, bet pēcāk savu nostāju apdomājuši un sprieduši – vai tad šādai biedrībai varēs uzticēt pašvaldībai piederošo operatīvo auto? “Ja mēs nodibinām biedrību, maksājam kādu biedru naudu, tad iznāk, ka mēs, viena entuziastu grupiņa, nodrošinām ugunsdrošību visam novadam – manuprāt, tas nav īsti pareizi,” pārdomās dalās G. Juzups. Viņš uzskata, ka iedzīvotāju un viņu īpašuma drošība ir arī pašvaldības interesēs un būtu svarīgi centienus atbalstīt. “Ja mēs redzētu, ka pašvaldībai ir ieinteresētība un pretimnākšana, tad mēs, protams, to biedrību dibinātu un darbotos – darītu, ko varam izdarīt.”

Grib nosargāt infrastruktūru
Lielāko sarūgtinājumu šajā nebeidzamajā pārrunu un strupceļu labirintā aktīvistiem rada fakts, ka uz vietas esošā infrastruktūra – gan depo, gan speciālam nolūkam paredzētā tehnika – netiek pilnvērtīgi izmantota. “Mašīna bija pat no depo ārā, braukāja, kanalizāciju pūta un tīrīja. Tik specifisku un dārgu tehniku nebūtu prātīgi nobeigt tur, kur tas nav vajadzīgs,” uzskata G. Juzups.
Tuvojoties gaidāmajai novadu reformai, šis jautājums šķiet īpaši satraucošs, jo skaidrs – ja vietējie savas struktūras un īpašumā esošos mantiskos resursus nenosargās un neuzrādīs to lietderību, pastāv variants, ka tie tiks izņemti no vietējo pārraudzības. Piemēram, ja vaiņodniekiem pilnībā būtu jāpaļaujas uz tuvāko valsts dienestu atbalstu, šāds dienests atrodas 20 kilometru attālajā Priekulē. “Tās ir 15–20 minūtes ceļā, kamēr cilvēks izmisumā skatās, kā viņa īpašums iet bojā. Vaiņodnieki – kaut tikai autovadītājs – var ūdeni pievest, un tad stobru kaut īpašnieks pats ņems rokā un savu īpašumu aizsargās.”
Ja nepieciešami papildspēki, tad otrs tuvākais valsts dienests atrodas Liepājā. Uz liepājnieku ierašanos jāgaida vismaz divreiz ilgāks laiks. Būdams izbijis ugunsdzēsējs, G. Juzups ļoti labi zina, ka šādās situācijās visu izšķir laiks. Jo ātrāk tiek uzsākti dzēšanas darbi, jo lielākas izredzes, ka tiks izglābts gan īpašums, gan cilvēki.
“Ne man vienīgajam to vajag, es esmu viens no Vaiņodes iedzīvotājiem,” atgādina G. Juzups. Tomēr tas pašvaldībai nav licies pietiekami spēcīgs arguments. No pašvaldības pārstāvju puses pretim likts pavisam cits arguments – brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība novadā nav rentabla. “Protams, ka tas nekādi nevar būt rentabls pasākums. Arī valsts dienests ir ļoti nerentabls, jo izmaksas ir lielas. Dienesti jau nav tādēļ, lai gūtu peļņu, bet lai nosargātu, aizsargātu kādu īpašumu. Tā ir pamatfunkcija,” teic viens no entuziasti. Daudzkārt dzirdētās dažāda veida atrunas no pašvaldības puses liekot zaudēt stimulu un gribu cīnīties. Taču aktīvisti par sevi un savām interesēm arvien atgādina, cerot, ka reiz viņu teiktais sasniegs dzirdīgas ausis.

Satraucas par riskiem
Novada domes priekšsēdētājs V. Jansons teic, ka pēdējā laikā no aktīvistu puses vairs nav izskanējuši ne pārmetumi, ne izrādīta iniciatīva. Par viņu galveno prasību – iespēju izmantot esošo infrastruktūru un pašvaldības atbalstu veiksmīgai darbībai – V. Jansons saka: “Ja mēs gribam darbību uzsākt, cilvēkus profesionāli apmācīt – tas ir ārprāts! Pietrūks naudas izglītībai – skolām. Mums ir valsts ugunsdzēsēji tepat – 18 kilometru attālumā. Mēs tikai maisām viņiem dzēšanas darbos.”
Ja ir nepieciešamība uz kādu ugunsgrēku izbraukt, esot cilvēki, kuri to var, taču noteiktas dežūras depo netiek nodrošinātas. Līdz ar to pastāv iespēja, ka vaiņodnieki ar savu auto ne vienmēr būs pirmie klāt notikuma vietā. G. Juzups īpaši uzsver epizodi, kurā lieti būtu noderējis vietējo spēku atbalsts, bet kura nebija. “Tiešām, kad vajadzēja, Vaiņode nebija,” par ugunsgrēku vietējā tūrisma objektā “Dēseles dzirnavas” saka G. Juzups. V. Jansonam par konkrēto situāciju ir pavisam cits viedoklis: “Mēs būtu tikai maisījušies, tur būtu vēl sliktāk gājis. Kaut arī šoferis būtu bijis pirmais, viņš nevar ne logus sist ārā, ne ko. Tur viss būtu liesmās. Es priecājos, ka toreiz mēs nemaz neesam izbraukuši.”
V. Jansons atgādina, ka tikpat svarīgi, cik laikus nodzēst uguni, ir arī gādāt par dzēšanas darbos iesaistīto drošību. “Arī ar tiem, kuri brauc, var nelaime notikt. Viņi paši arī var aiziet bojā.” Neapmācītiem entuziastiem uzticēt doties uz izsaukumiem būtu pilnīgi pašvaldības patvaļa, uzskata novada galva. “Mēs to nedrīkstam! Pašvaldībai tas ir liels pārkāpums, ja mēs tādus cilvēkus sūtītu riskēt ar savu dzīvību.” Lai izveidotu pienācīgu brīvprātīgās vienības darbu, ir nepieciešami vairāki apmācīti cilvēki, kuri ikdienā varētu dežurēt depo, taču pašvaldības vadītājs neredz šāda scenārija izpildi, tādēļ šajā jautājumā nevēlas iedziļināties. “Tas mums ir ļoti liels risks – uzturēt tādu vienību, kāda ir valsts prasībās.”

Budžeta rāmjos jāiekļaujas
V. Jansons teic, ka vietējiem bijušajiem ugunsdzēsējiem no pašvaldības puses piedāvāts sākt patstāvīgi darboties, nododot viņu rīcībā depo un auto, taču par darbošanās uzsākšanu neviens nav izrādījis iniciatīvu. Pašvaldības vadītājs uzsver: no pašvaldības pieprasīt ieguldīt konkrētajā jomā ir viegli, bet esot jāsaprot, ka tas viss atsauksies uz pašvaldības budžetu un papildus tam pašvaldībai būs jāuzņemas atbildība par brīvprātīgo glābēju darbību un apdrošināšanu.
V. Jansons atgādina, ka iepriekš Vaiņodē likvidēts arī ātrās palīdzības dienests, par ko iesākumā visi vietējie bija sašutuši, bet ar laiku situāciju pieņēmuši, jo bijis skaidrs, ka pašvaldība ar saviem līdzekļiem nevar nodrošināt pilnvērtīgu šo pakalpojumu.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka konkrētajā brīdī, sagaidot novadu reformu, vaiņodniekiem nav izdevīgi ieguldīt ugunsdzēsības jomā, jo apvienošanas gadījumā sistēma tik un tā piedzīvos no vietējiem neatkarīgas pārmaiņas. “Galvenā problēma mums ir ar internātskolu. Arī tā mums ir jāuztur. Lai mēs to visu uzturētu, nekur vairs īpaši ieguldīt nevaram.”
Novadam esot jādomā par pamatlietām, kuras jānodrošina obligāti un ko mazajam novadam paliek arvien grūtāk izpildīt sava budžeta ietvaros. Arvien vairāk finansiālu jautājumu nonāk uz pašvaldības pleciem, tāpēc jāsaprot, kas ir novada prioritātes. “Tas, ka mums ir ugunsdzēsēju mašīna, jau nenozīmē, ka uzreiz ir jātaisa lielais dienests. Mašīna tāpat mums strādā, kalpo, dežurē arī pasākumos, ja vajag – stadionā, Jāņu dienā var izbraukt. Tehnika nav nosviesta, tā stāv siltā garāžā.”

Brīvprātīgo spēkus izmanto
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības (LBUBA) priekšsēdētājs Vijārs Griķis, taujāts par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību valstī, atklāj, ka kopumā BUB visā Latvijā iesaistīti vairāk nekā 500 aktīvistu. Ne visā valsts teritorijā aktivitāte ir vienlīdz liela, tomēr brīvprātīgo kustība piedzīvo pozitīvu tendenci. “Vislabākā situācija ir Vidzemē, bet brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi atdzimst un stājas LBUBA apvienībā, lai kopīgi pierādītu, ka iekšējā valsts drošība ir prioritāte.”
V. Griķis teic, ka kļūt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju var jebkurš indivīds, kuram ir normāla veselība un izdota autovadītāja apliecība, tajā skaitā arī sievietes. Tāpat brīvprātīgo darbā var palīdzēt arī citā veidā, ne tikai dodoties uz reāliem izsaukumiem – palīdzība nepieciešama, arī labojot sakaru līdzekļus, apstrādājot informāciju, veicot citus līdzīgus darbus.
LBUBA priekšsēdētājs atzīst, ka brīvprātīgo darbs ir nozīmīgs atbalsts VUGD darbā, jo valsts dienests nereti nespēj nodrošināt ierašanās laiku 15 minūtēs. Tāpat V. Griķis ir pārliecināts, ka “BUB valstij būtu piecreiz lētāk, efektīvāk un komandu tīkls nosegtu lielāku valsts teritoriju”.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste norāda, ka VUGD brīvprātīgo vai pašvaldības ugunsdzēsēju komandu spēkus ugunsgrēku dzēšanā iesaista atkarībā no nepieciešamības pēc papildu resursiem un pašu brīvprātīgo vai pašvaldības ugunsdzēsēju gatavības doties izbraukumos. Taujāta par vaiņodnieku līdzdalību un atbalstu VUGD darbībā, V. Gribuste atklāj: “VUGD apkopotā informācija liecina, ka Vaiņodes brīvprātīgo ugunsdzēsēju iesaiste ugunsgrēka likvidēšanas darbos 2018. gadā ir bijusi nepieciešama trīs reizes, no tām divas reizes viņi ir piedalījušies dzēšanas darbos, bet vienu reizi neizbrauca uz notikumu. Savukārt 2019. gadā šāda iesaiste ir bijusi vienu reizi.” VUGD pārstāve skaidro, ka Vaiņodes brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda ir iekļauta VUGD tehnikas izsūtīšanas sarakstā un nepieciešamības gadījumā viņi tiek un tiks arī turpmāk iesaistīti ugunsgrēku dzēšanas darbos.
Izvērtējot nepieciešamību, VUGD telefoniski informē brīvprātīgo/pašvaldības ugunsdzēsēju komandu par notikušo. Savukārt komandas informē par to, vai varēs doties uz notikumu. Par to, kā tieši notiek saziņa ar Vaiņodes depo un kas tur ir kontaktpersona, V. Gribuste sīkākas detaļas neatklāj: “Par telefona numuru, uz kuru zvanīt par ugunsgrēku, informāciju sniedz pašas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas. Bez viņu atļaujas šādu informāciju, kas ir iesniegta dienestam darba vajadzībām, mēs negribētu izpaust.” Internetā atrodams, ka Vaiņodes ugunsdzēsēju depo iespējams sazvanīt pa tālruni 63464201 (no pulsten 7 līdz 17).

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Strīds zem ugunsgaiļa spārna

Kategorijas