Novērtē lielās iespējas, ko dod mazpilsēta

2020. gada 6. februāris 07:00

221

Novērtē lielās iespējas, ko dod mazpilsēta

Pirms vairāk nekā gada Latvijas mazākajā pilsētā Durbē kādā saviesīgā ģimeņu pasākumā kopā sanāca dziedoši un spēlējoši aktīvi jauni cilvēki, pajokoja, ka kopā varētu padziedāt un paspēlēt. Un tā piecu minūšu laikā piedzima grupa “Gaisā”.
Svētdienu vakaros grupas dalībnieki sanāk kopā uz iknedēļas pāris stundu mēģinājumu.

No sporta pie bungām
Svētdienas vakars ir vienīgais, kad grupas dalībniekiem tā pa īstam sanākt kopā un nopietni strādāt, jo pa nedēļu pārsvarā visi ir savos darbos, meitenes mācās. “Sanāk, ka es no mums pieciem pa nedēļu esmu tāds vienīgais, kas ir uz vietas Durbē,” secina Ģirts Ansons.
Viņš lielāko daļu dzīves pavadījis sporta lauciņā. “No pamatskolas laika esmu iekšā sportā, vēl pabeidzu Sporta pedagoģijas akadēmiju, biju skolotājs, pēc tam sporta metodiķis. Taču mani vienmēr ir vilinājušas bungas. Skatījos koncertus un ļoti vēlējos saprast, pamēģināt, kā tas ir. Taču nebija tādas iespējas. Varbūt mazliet baidījos, nebija ticības, ka es to tiešām varētu.”
Pirms pāris gadiem Durbes novadā dzīvojošais aktīvais pedagogs un mūziķis Ojārs Strungs Ģirtam mācījis spēlēt bungas, līdz teicis: “Cik ilgi spēlēsi viens pats, tev vajag grupu!” Tad pie Santas Kuzminas noticis kāds ģimeņu pasākums, kurā sadalījuši lomas: tu dziedāsi, tu spēlēsi to, tu – šito. “Norunājām – tad raujam vaļā! Visi, kuri vēl varētu spēlēt, bija zvana attālumā. Piecu minūšu laikā grupa bija nodibināta. Tagad sanāk, ka grupa pastāv gadu un divus mēnešus,” atceras Ģirts.
Šajā laikā grupas sastāvs ir pamainījies. Sākumā piedalījusies arī Santas māsa un viņas draugs, taču nu viņiem jābeidz 12. klase. Tad Ģirts uzaicinājis Aneti Strungu, kura grupā spēlē basģitāru un dzied. “Atlika pateikt pusteikumu, un viņa jau bija piekritusi,” grupas dibināšanas gaitas apraksta bundzinieks.
Tagad Ģirts no darba sportā pagājis malā un krasi mainījis nodarbošanos – strādā lauksaimniecības nozarē. “Tas man dod vairāk brīva laika un brīvas rokas.” Pirms gada sācis mācīties bungu spēli “Pop/rokskolā” Liepājā. Pie laba skolotāja to apguvis tik labi, ka tagad neesot problēmu spēlēt brīvi. “Esmu ar bungu spēli aizrāvies diezgan stipri. Veltu tai piecas sešas stundas nedēļā pie trenažiera un mēģinājumos pie pilna bungu komplekta.”
Papildus bungu spēlei Ģirts nodarbojas ar motosportu, lai gūtu sportisku adrenalīnu. “Taču tāds baudījums un adrenalīns, kādu dod bungu spēle, nestāv nekam klāt,” teic bundzinieks.

Izmanto pieejamību
Otrs stiprā dzimuma pārstāvis grupā ir Kristers Krafts, kurš no dzīves Liepājā pārcēlies uz Durbi. “Ģirts ir vainīgs pie tā, ka es spēlēju grupā. Viņš pārsvarā pie visa ir vainīgs,” joko Kristers.
“Zināju, ka Ģirts spēlē bungas, taču tas nav no tiem instrumentiem, ko var spēlēt viens pats. Bijām pazīstami, Ģirts mani uzaicināja spēlēt ģitāru. Nekādas muzikālās izglītības man nav, taču spēles pamatiemaņas apguvu, kādu laiku spēlējot pie Austras Pumpures austrasbērnos,” stāsta puisis.
Mazpilsētās un laukos ir daudz plašākas iespējas, uzskata Kristers. “Te, Durbē, ir mājīgs un skaists kultūras nams, kur varam nākt un darboties. Ja ko tādu gribētu darīt Liepājā vai Rīgā, būtu grūtāk atrast iespējas, pašvaldība tādas nepiedāvātu, ņemot vērā, ka neesam profesionāļi, bet entuziasti,” salīdzina grupas dalībnieks un uzsver, ka līdz ar to grupai ir vairāk iespēju sevi parādīt. “Pilsētās kolektīvu ir daudz vairāk, bet mazāk iespēju piedalīties. Te visiem pietiek vietas, kad un kur darboties. Piemēram, mēs varam pasākumos piespēlēt, lai būtu muzikālais pavadījums.”
Ģirts piebilst, ka grupa “Gaisā” nav vienīgā mūzikas grupa novadā. Dunalkā ļoti veiksmīgi darbojoties grupa “Pa ceļam”. Puiši spriež, ka nelielam novadam divas muzikālās apvienības ir daudz.

Noturīga interese
Grupa “Gaisā” ir netipiska ar to, ka tajā no pieciem dalībniekiem trīs ir meitenes. “ Dzīvojam mīļi un draudzīgi,” uzsver dziedātāja Santa Kuzmina.
Viņa Durbē pabeigusi pamatskolu, tagad mācās finanses Liepājas Valsts tehnikumā. “Kad biju maza, mūzikas skolā sāku mācīties spēlēt klavieres. Vienu gadu nomācījos, pārtraucu un pēc tam vairs neatsāku. Taču mana māsa gāja mūzikas skolā, un man radās interese par klavieru spēlēšanu. Tagad grupā spēlēju sintezatoru,” smaidot teic Santa. Bez taustiņinstrumentiem viņa spēlē arī ģitāru un ukuleli. Papildus sākšot izglītoties privāti pie Ārijas Helmutes.
Ģirts piezīmē, ka Santa ir tā, kura sakārto dziesmas spēlēšanai, saliek akordus. Kā pats smej: “Ko es kā sportists saprotu no tiem mūzikas akordiem!”
Airita Pulkstene mācās Grobiņas ģimnāzijas 11. klasē. Durbē gājusi bērnudārzā, dzīvo Lieģos. Mūzikas skolā kādreiz mācījusies solo dziedāšanu un klavieres. Papildus vēl dzied Liepājas jauniešu korī “Reverberācija” un skolas ansamblī. “Man patīk dziedāt un atrast, kā skan labāk,” teic Airita. Dziedāt grupā viņu uzaicinājusi Santa. Meitene ļoti novērtē, ka bijusi iespēja strādāt O. Strunga vadībā. “Viņš bija mūsu skolotājs.”
Anete Strunga grupā spēlē basģitāru. Instrumentu, ko rokā paņemot salīdzinoši reti. Vienkārši stāvējusi mājās, tētis Ojārs mācījis to spēlēt citiem. Nolēmusi, ka pati arī varētu pamācīties. Beigusi Durbes pamatskolu, tagad mācās mākslas vidusskolā Liepājā – multimediju programmā. Papildus grupai nesen sākusi dziedāt Bērnu un jauniešu centrā “Vaduguns”. “Grupā man patīk gan spēlēt basģitāru, gan dziedāt,” norāda jauniete.
Anetes brālis Kristaps Strungs grupai palīdz ar apskaņošanu.

“Draud”, ka jāspēlē balli
Grupas repertuārā pagaidām ir ap 20 dziesmu. Dalībnieki vērtē, ka tas ir pietiekami daudz. Pie dziesmu izvēles strādā visi. “Mēs ar Santu regulāri ejam uz ballēm, redzam, kas cilvēkiem patīk. Braucu mašīnā, dzirdu pa radio kādu foršu dziesmu, kas varētu iet pie sirds, uzreiz pierakstu blociņā,” piebilst Ģirts.
Savukārt Santa dziesmas bieži noklausās video un mūzikas vietnē “YouTube”, lai saliktu pareizu un atbilstošu muzikālo pavadījumu. Regulāri pie grupas viesojas vokālā pedagoģe Madara Ļaudama no “Pop/rokskolas”. Tas esot ļoti vērtīgi pavadījumu noformēšanai, kā arī lai pareizi izdziedātu. Madara kā profesionālis no malas paskatās, pie kā vairāk jāpiestrādā un kādas prasmes jānoslīpē.
“Sākumā mums likās, ka neejam uz priekšu nemaz. Mūsu skolotājs Ojārs kādreiz teica: ja vienā mēģinājumā spējam strādāt ar divām dziesmām, tas jau ir zvērā! Taču tagad trīs stundu laikā mēģinājumā spējam strādāt ar piecām. Tiesa, kad palikām bez Ojāra, mums gāja ļoti grūti. Taču viņa atstātais mantojums ir tāds, ka paši spējam strādāt un izveidot rezultātu. Ceram, ka Ojārs to visu redz un ir ar mums apmierināts,” uzsver Ģirts.
Grupas dziesmu sarakstos lielākoties ir latviešu autoru dziesmas – no senāku un pavisam jaunu grupu, kā arī Latvijā pazīstamu solistu repertuāra. “Ir arī pašsacerētas dziesmas man pašai, taču neesmu pārliecināta, vai gribu tās rādīt plašākai auditorijai,” atklāj Santa un piebilst, ka repertuārs tiek izvēlēts ļoti brīvi, visiem saliekot galvas kopā.
Spilgtā atmiņā grupas dalībniekiem esot palikusi uzstāšanās Durbes svētku laikā pērnvasar. “Bijām iesildošā grupa.” Drīz mazpilsētā notiks koru pasākums, “Gaisā” tajā uzaicināti spēlēt kā mākslinieki. “Maija beigās, kad pašdarbības kolektīvi noslēgs sezonu, mums “draud” spēlēt balli. Esam apsolījuši nospēlēt divus piegājienus jeb taimus. Balle parasti sastāv no četriem taimiem, tātad vajadzīgas kādas 40 dziesmas. Pagaidām esam pusē,” skaidro Ģirts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Novērtē lielās iespējas, ko dod mazpilsēta

Kategorijas