Jauns vīruss – vai iemesls satraukumam?

2020. gada 6. februāris 07:00

102

Jaunā koronavīrusa draudi Latvijas iedzīvotājiem nav lieli, taču iespējamība pastāv, tāpēc infektologi aicina būt piesardzīgiem. Tikmēr tā sauktie klikšķu portāli nesnauž un izplata viltus ziņas par šo tēmu, sabiedrībā sējot paniku. Veselības ministrija aicina izvēlēties uzticamus avotus – oficiālo iestāžu mājaslapas un sociālos kontus, tāpat arī medijus ar gadiem zināmu vārdu.

Gripai līdzīgi simptomi
Pasaules Veselības organizācija rekomendē mediķiem pievērst īpašu uzmanību pacientiem, kuri vēršas pēc palīdzības akūtu elpceļu slimību gadījumos un pēdējo divu nedēļu laikā bijuši Uhaņas pilsētā Ķīnā vai kontaktējušies ar cilvēkiem, kuriem laboratoriski apstiprināts jaunais koronavīruss (2019-nCoV). Par iespējamu saslimšanu ar to var liecināt plaušu karsonis un simptomi, kas līdzinās gripai: pēkšņs sākums, drudzis, kura laikā ķermeņa temperatūra pārsniedz 38 grādus pēc Celsija, elpas trūkums, klepus, rīkles iekaisums. Pacientam noteikti nepieciešams lietot ķirurģisko masku, viņš jāievieto atsevišķā telpā, izolējot no citiem pacientiem.
Slimības izplatīšanās iespējamība Latvijā vērtējama kā zema, tomēr atbildīgie dienesti seko līdzi situācijai, stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Viņš norāda, ka profilakses pasākumi neatšķiras no ikdienā nepieciešamās higiēnas, ko veicam, lai izvairītos no jebkuras citas slimības. Nevajadzētu uzturēties līdzās slimniekam, vajag bieži mazgāt rokas, īpaši pēc kontakta ar slimnieku un viņam apkārt esošo vidi. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) papildina, ka ceļotājiem vēlams izvairīties no neaizsargāta kontakta ar lauksaimniecības un savvaļas dzīvniekiem, tirgus apmeklējuma, ja tur pārdod dzīvus mājlopus vai apstrādā liemeņus.
Atbildīgam jābūt arī slimniekam. Ja konstatēti akūtas elpceļu infekcijas simptomi, vēlams ievērot distanci no citiem, klepojot vai šķaudot, izmantot vienreizlietojamās salvetes un regulāri mazgāt rokas.

Slimnieku skaits aug
Kopš gada sākuma laboratoriski apstiprināti vairāk nekā 20 tūkstoši saslimšanas gadījumu, ko izraisījis jaunais koronavīruss, no komplikācijām miruši vairāk nekā 490 cilvēku. Lielākā daļa gadījumu reģistrēti Ķīnas Uhaņas pilsētā, taču tie fiksēti arī Taizemē, Japānā, ASV, Francijā, Vācijā un citur. Pagājušajā nedēļā tas konstatēts kādai Ķīnas tūristei Somijā. Proporcionāli Ķīnas iedzīvotāju skaitam, tas nozīmē to pašu, ko 20 sasirgušie Latvijā.
Koronavīrusi ir vīrusu grupa, kas var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām, piemēram, plaušu karsoni, nieru mazspēju, un pat letālu rezultātu. To izraisītas infekcijas tiek laboratoriski apstiprinātas visu gadu, bet jo īpaši bieži – rudenī un ziemā. Šī vīrusu grupa skar gan dzīvniekus, gan cilvēkus.
Nopietnus saslimšanas gadījumus iepriekš izraisījis SARS un MERS koronavīruss. To infekcijas avots bija attiecīgi civetkaķi, sikspārņi un kamieļi. Pagaidām nav droši zināms, kas izraisījis saslimšanu ar jauno vīrusu, bet izplatība vienā konkrētā vietā arī vedina domāt par saikni ar dzīvniekiem. Lielākā daļa Uhaņā saslimušo saistīti ar Dienvidķīnas Jūras produktu un dzīvnieku tirgu. “Ir apstiprināta vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku, tomēr, lai pilnībā novērtētu infekcijas izplatīšanās ceļus un riskus, nepieciešams vairāk informācijas,” norāda SPKC.
Tikmēr zinātniskais žurnāls “Journal of Medical Virology” izvirzījis iespējamību, ka izcelsmes avots varētu būt čūskas. Pētnieki secinājuši, ka jaunais vīruss izskatās kā divu citu sajaukums. Čūskas arī tirgotas jūras velšu tirgū, ar kuru saistīta lielākā daļa inficēto pacientu.

Panikai nav pamata
Šobrīd ir izsludināta starptautiska mēroga ārkārtas situācija, bet ierobežojumus ceļošanai un tirdzniecībai ar Ķīnu Pasaules Veselības organizācija un Eiropas SPKC vēl nav noteikuši, tomēr norāda, ka saslimšanas gadījumi var parādīties jebkurā valstī.
Izmantojot situāciju, sauktie klikšķu portāli cenšas cits citu pārspēt, publicējot materiālus par koronavīrusu ar satraucošiem virsrakstiem, dēvējot to par nāvējošu un izmantojot citus biedējošus epitetus. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar šīm ziņām, tādējādi sabiedrībā sējot paniku. “To nevajadzētu darīt, citādi tikai lejam ūdeni uz viņu dzirnavām,” atgādina O. Šneiders. Jau rakstīts, ka viltus ziņu portālu mērķis ir saņemt pēc iespējas vairāk klikšķu, lai nopelnītu reklāmdevēju labvēlību un līdz ar to gūtu peļņu.
Veselības ministrija aicina informāciju meklēt pārbaudītos avotos – gan gadiem uzticamos medijos, gan oficiālo iestāžu mājaslapās un sociālo tīklu kontos. “Tas ir viens no veidiem, kā neļauties panikas radīšanas mehānismiem,” piebilst O. Šneiders.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jauns vīruss – vai iemesls satraukumam?

Kategorijas