Bibliotēka kļūst multifunkcionāla

2020. gada 6. februāris 07:00

743

Kalētu bibliotēkā starp daudzajiem grāmatu plauktiem stāv ikvienam brīvi pieejami datori un izveidots stūrītis, kur bērniem ne tikai lasīt interesējošo literatūru, bet arī pavadīt laiku rotaļājoties, piemēram, izmantojot gaismas galdu.
Darbošanās ar smiltīm, veidojot visdažādākos zīmējumus, ir mazāko bibliotēkas apmeklētāju iecienītākā nodarbe, atzīst bibliotēkas vadītāja Elita Jaunzeme. Lai bibliotēkas apmeklējums būtu interesants visu paaudžu lasītājiem un radītu viņos vēlmi biežāk paņemt rokās grāmatu, tiek rīkoti dažādi tematiski pasākumi. Tieši to dēļ ceļu uz bibliotēku jau zina mazākie kalētnieki no pirmsskolas izglītības iestādes.

Vēlas asas emocijas
Taujāta, kāda ir bērnu un jauniešu interese par lasīšanu un bibliotēkas apmeklēšanu, E. Jaunzeme atbild: “Līdz 3. klasei ir aktīvi, tālāk jau ir grūtāk.” Pamatskolēni visbiežāk bibliotēku apmeklējot labprātīgi piespiedu kārtā, jo jāierodas pēc skolā noteiktās obligātās literatūras. Tā kā Kalētu bibliotēka reizē ir arī skolas bibliotēka, tad dažāda vecuma bērni te sastopami bieži. Iestādes vadītāja novērojusi, ka pastiprināta interese par literatūru bērnu un jauniešu vidū rodas brīdī, kad tiek izlasīts kāds īpaši interesants eksemplārs un par to tiek izstāstīts skolasbiedriem, kuri tad cits pēc cita vēlas konkrēto grāmatu izlasīt.
Talkā nāk bibliotēkā rīkotās tikšanās ar grāmatu autoriem. “Intervējot viņus un uzzinot par viņiem vairāk, sāk interesēties – ko tad viņi ir sarakstījuši,” raksturo E. Jaunzeme. Bērnu grāmatu autori Kalētos viesojas apmēram piecas sešas reizes gadā. Kā novērojusi bibliotēkas vadītāja, skolēnu vidū iecienīti ir šausmu stāsti, romāni. “Laikam vajag asas emocijas.”
Kalētnieki startē arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajā Skaļās lasīšanas konkursā, kurā piedalās 5.–6. klases skolēni. Konkurss notiek vairākās kārtās – pirmo aizvadījuši savā bibliotēkā, noskaidrojot uzvarētāju, kurš tiek virzīts dalībai otrajā kārtā Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā. “Ja paveicas, tad braucam uz Rīgu, un tur tiek piešķirta nominācija “Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu direktors”,” stāsta vadītāja.
Vērtējot bērnu skaļās lasīšanas prasmi, E. Jaunzeme norāda, ka ar ļoti raitu lasīšanu vēl nevedas tik labi, kā gribētos. Iespējams, tas saistīts ar konkrēto vecuma periodu, kad lasīšana nav viena no prioritātēm. Tomēr kalētniekus konkursa otrajā kārtā jau otro gadu pārstāvēs Megija Jašmonte. “6. klase ir spēcīgāka, plus Megijai jau bija pieredze – tas laikam nostrādāja.”

Aicina
vismazākos
Kalētnieki labprāt piedalās lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu žūrija”. Īpašs bonuss tās dalībniekiem – iespēja doties ekskursijā gada noslēgumā. Ekskursijas ceļamērķis parasti tiek turēts noslēpumā, lai bērniem būtu īpašs pārsteigums un pastiprināta vēlme pacensties izlasīt programmā iekļautās grāmatas.
Šo aktivitāti E. Jaunzeme vērtē īpaši pozitīvi, jo nereti bērnos mostas sacensības gars. Redzot, cik daudz grāmatu izlasījis draugs vai klasesbiedrs, rodas vēlme tikt viņam līdzi. Bibliotēkā pie sienas izveidota sava veida goda plāksne, uz kuras redzams, kuri ir iesaistījušies “Bērnu žūrijā” un cik daudz grāmatu izlasījuši. Uz to norāda pie katra bērna vārda pievienotais papīra ābolīšu skaits.
Vēl bibliotēkā tiek īstenota programma “Grāmatu starts”. Tā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas programma, kas paredzēta, lai lasīšanai pievērstu pirmsskolas vecuma bērnus. Pirmskolēni tiek aicināti iepazīt bibliotēku – vadītāja parāda, ko te iespējams darīt, uzsverot, ka šī nav vien grāmatu valstība, bet te iespējams noskatīties arī filmiņas, spēlēt spēles, apmeklēt pasākumus. Pirmskolēni uz bibliotēku aicināti ierasties arī kopā ar vecākiem. Programmas ietvaros mazākie lasītāji saņem savas pirmās somiņas un grāmatas. “Tas viņiem patīk. Somā iekšā ir arī mantiņa – pūčulēns.”
E. Jaunzeme norāda, ka dažbrīd varētu šķist, vai nepieciešama finansējuma iedale un dalība šādās programmās, tomēr bērniem šādas aktivitātes patīk. Par tradīciju kļuvuši arī Pasaku rīti, kas notiek katru nedēļu un kuru laikā bērndārznieki ieklausās kādas grāmatas lasījumā.

Datori interesē mazāk
Kalētu bibliotēka jaunu grāmatu iegādei saņem aptuveni 1,5–2 tūkstošus eiro gadā. Izvēloties literatūru, tiek vērtēts gan iedzīvotāju pieprasījums, gan vispārējās aktualitātes. Lasītāju vidū iecienītas ne tikai latviešu, bet arī ārzemju autoru grāmatas. Interese esot par īru, amerikāņu, skotu literatūru. Novērojot lasītāju pieprasījumu, redzams, ka vietējai un ārzemju literatūrai ir teju līdzīga piekrišana.
Krasākas atšķirības novērojamas sieviešu un vīriešu lasāmvielas izvēlē. Kungi labprātāk izvēlas lasīt detektīvus, dāmas biežāk priekšroku dod vieglākai literatūrai, t.s. sieviešu romāniem. Arī žurnālu vidū kungi priekšroku dod nopietnākai, analītiskai lasāmvielai, izvēloties izdevumus “Ir”, “Leģendas”, taču dāmas labprāt izvēlas savai mērķauditorijai domātos žurnālus, piemēram, “Ieva”, “Ievas Virtuve” u.tml.
E. Jaunzeme atzīst, ka pamazām sarūk lasītāju interese par laikrakstu pārlapošanu. Arvien biežāk par dažādām aktualitātēm vietējā un pasaules mērogā cilvēki izvēlas uzzināt internetā, kur tas noris ātri un ērti. Iespēju bez maksas izmantot internetu piedāvā arī bibliotēka, taču tā tiek izmantota arvien retāk.
Laikā, kad teju katrā bibliotēkā parādījās pirmie koplietošanai paredzētie datori ar brīvu pieeju internetam, pieprasījums pēc tiem bijis ļoti liels. Brīvos brīžos tos izmantojuši visu vecumu vietējie iedzīvotāji, lai atrastu sev nepieciešamo informāciju, uzzinātu par interesējošām aktivitātēm, apmaksātu dažādu pakalpojumu rēķinus u.c. Šobrīd gan situācija krietni pamainījusies – datori kļuvuši sekundāri. Acīmredzot tie tagad brīvāk pieejami katrā mājsaimniecībā, līdz ar to zudusi vajadzība katru reizi mērot ceļu uz bibliotēku.
E. Jaunzeme atzīst, ka datori vēl joprojām ir aktuāli vien daļai pieaugušo, lielākoties vecāka gadagājuma, kuriem nepieciešams apmaksāt rēķinus, sagatavot atskaites un tās elektroniski nosūtīt. Nereti visu nepieciešamo darbību paveikšanai tiek piesaistīta arī bibliotekāres palīdzība, ko viņa neliedz.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bibliotēka kļūst multifunkcionāla

Kategorijas