Vairākas izglītības iestādes apvienojot, iegūst pilnvērtīgu bērnudārzu

2020. gada 6. februāris 07:00

1214

Vairākas izglītības iestādes apvienojot, iegūst pilnvērtīgu bērnudārzu

Līdz ar piedzīvotajām izmaiņām izglītības jomā Grobiņas novadā šajā mācību gadā ir vairākas izglītības iestādes, kam mainījies gan statuss, gan nosaukums. Kādreizējās Grobiņas pagasta sākumskolas vietā Dubeņos nu izveidota Grobiņas novada pirmsskolas izglītības iestāde (PII) “Ūdelīte”.
Par tās vadītāju kļuvis kādreizējais Grobiņas pagasta sākumskolas vadītājs un Gaviezes pamatskolas direktors Oskars Rudovskis. Par jauno amatu un tā pienākumiem viņš saka: “Nav vienkārši, bet ir interesanti.”

Pirmais pusgads – testa režīmā
O. Rudovskis jaunizveidoto izglītības iestādi, kurā pats ir vadības amatā, dēvē par pilnvērtīgu bērnudārzu ar pietiekami lielu audzēkņu skaitu un nepieciešamo atbalsta personālu, tajā skaitā divām audzinātājām katrā grupā un metodiķi – līdz šim katrai atsevišķajai pagasta pirmskolai tā nebija. Par to vadītājam ir prieks, jo mācību process var noritēt tā, kā paredzēts jaunajā izglītības modelī.
Audzēkņiem tiek dota izvēles iespēja, viņi vairāk var patstāvīgi darboties, protams, pedagoga pārraudzībā. “Neliekam vairs bērnu tik lielos rāmjos, bet gribam dabūt atgriezenisko saiti – saprast, ko viņš var un ko nevar izdarīt, lai, sākot iet skolā, tam ir vairāk gatavs,” par mācību darba norisi saka O. Rudovskis. Viņš, vērtējot, kā mainījusies paša darba ikdiena, atzīst, ka darbs izglītības jomā nav nekas jauns, vienīgi darbu ar skolēniem nomainījis darbs ar pirmskolēniem un viņu vecākiem.
Skaita ziņā O. Rudovska pārraudzībā vēl joprojām ir vairāk nekā 120 audzēkņu, kā tas bijis arī līdz šim, strādājot divās skolās. “Man nedēļa paiet, plānojot darbus visās trīs vietās,” šābrīža darbības galveno specifiku ieskicē vadītājs. Viņam jāpārrauga procesi visās trīs mācību norises vietās, bet liela loma šeit ir arī apzinīgiem darbiniekiem un veiksmīgai savstarpējai komunikācijai. Nenoliedzami, kā PII vadītājam O. Rudovskim ir citas prioritātes un izaicinājumi, taču mērķis palicis nemainīgs: “Izaudzināt labus, spējīgus, gudrus bērnus.”
Lai saprastu, kas ir konkrētās nepieciešamības un cik lielas finanses nepieciešamas turpmākai veiksmīgai “Ūdelītes” darbībai, ir svarīgi veikt izvērtējumu. Taču, strādājot vien pusgadu, tas nav tik viegli izdarāms. “Pusgads ir tādā testa režīmā, kamēr visu redzam, ko un kā vajag. Pamatā esam dabūjuši visu, ko gribam. Vairāk vai mazāk mums finansējums ir nodrošināts. Žēloties nevaram,” par nepieciešamo atbalstu no pašvaldības saka iestādes vadītājs. Viņš atzīst, ka novadā izglītības sistēmas darbinieki turas cieši kopā un kopīgi meklē risinājumus dažādās situācijās. Katru nedēļu notiek sanāksmes, kuru laikā tiek apspriestas šābrīža aktualitātes. “Viss iet sazobē, nekas ārpus uzmanības loka nepaliek,” raksturo O. Rudovskis.

Pedagogiem jābūt mobiliem
“Ūdelītes” metodiķe Alda Solovjova atzīst, ka 2019./2020. mācību gads novadā iesācies reformu zīmē – liela daļa līdzšinējo mācību iestāžu mainījušas savu ierasto darbību to apvienošanas vai slēgšanas dēļ. Arī jaunizveidotā “Ūdelīte” pirmskolēnu apmācību realizē trīs dažādās vietās – Dubeņos, Gaviezē un Bārtā. Galvenā mācību iestādes ēka atrodas Dubeņos, šeit skolojas arī lielākais bērndārznieku skaits – 76, izdevies nokomplektēt četras grupas. Pa divām grupām ir Gaviezē – tur 37 bērni zinības apgūst šogad slēgtās skolas ēkā, un arī Bārtā, kur skolojas 13 audzēkņi.
Līdz ar to kopējais izglītojamo skaits “Ūdelītē” ir 126, ar viņiem strādā 14 pirmskolas pedagogi, arī mūzikas un sporta pedagogs, logopēds. “Novads ir devis tādu iespēju, ka bez maksas piecus un sešus gadus vecie bērni apgūst arī angļu valodu,” atklāj metodiķe.
Tā kā mācību procesam veiksmīgi jānoris trīs vietās vienlaikus, ir daļa pedagogu, kuriem ikdienā jāmēro ceļš uz katru no tām, piemēram, mūzikas un angļu valodas skolotājai. “Esam saorganizējušies, lai varētu visur tikt un mācību process varētu notikt,” norāda A. Solovjova.
Papildus mobilitātei visiem pedagogiem jābūt arī elastīgiem, saskaroties ar pārmaiņām, ko mācību procesa īstenošanā paredz ieviest jaunā kompetenču pieeja. Iestādes metodiķe zina teikt, ka jau šobrīd nodarbības izglītības iestādē tiek aizvadītas, balstoties uz jaunās pieejas principiem. Raksturojot pedagogu noskaņojumu pārmaiņu pieņemšanā, metodiķe teic: “Cenšamies. Vienmēr pirmais posms ir grūts, bet pēc tam jau aprod. Protams, jaunākie pedagogi ir elastīgāki, pieredzējušākajiem ir mazliet grūtāk.” Lai atvieglotu pārejas posmu, svarīgi bijis grupās izveidot kompetenču centrus jeb vietas, kur bērni var nodoties kādai konkrētai aktivitātei, piemēram, dabas pētniecībai, rokdarbiem, rotaļām u.c.

Vairāk laika plānošanai
Kaut arī pedagogu sastāvs izglītības iestādē ir nokomplektēts, ne visi no tiem ir vietējie – daļa pedagogu ceļu uz darbu mēro no dažādām vietām, tajā skaitā no Grobiņas centra. Nereti nokļūšana uz darbavietu, piemēram, Dubeņos, ir krietni apgrūtinoša. “Ja nav personīgā transporta, tad meitenes darbā var būt vai nu ļoti agri, vai atkal pēc darbalaika sākuma – ne šis, ne tas,” situāciju raksturo A. Solovjova.
Šogad mainījusies pirmskolas pedagogu darba ikdiena – viņiem nodrošināta pilna darba likme, tāpēc skolotājām ir vairāk laika, ko atvēlēt kopīgām plānošanām. “Divas skolotājas ir no pulksten 11 līdz 14. Sanāk tā, ka abas kopīgi iet laukā, ģērbšanās procesā palīdz divas skolotājas, ārā var veikt vairāk eksperimentu, ar bērniem var vairāk laukā darboties,” sistēmas plusus uzskaita metodiķe.
Laikā, kad mazuļi guļ diendusu, pedagoģēm ir iespēja izrunāt aktuālās lietas, plānot nedēļas darbus, izvērtēt audzēkņus. Arī kompetenču izglītības pieeja pieprasa bērnu darbības ikdienas novērtējumu, lai vērotu katra izaugsmi, attīstību. Līdz šim pirmskolas skolotājas bija pieradušas strādāt pa vienai, tagad kopīga darbošanās iesākumā prasa zināmu pielāgošanos, aprašanu. Taču spēja sastrādāties ir ļoti svarīga. Un pie tā nolemts rūpīgi strādāt. “Manuprāt, kolektīvs izveidojies ļoti labs, grupu audzinātājas var sastrādāties,” iespaidos dalās A. Solovjova.
Lai “Ūdelītē” strādājošie pedagogi, kuri darba ikdienu vada trīs dažādās lokācijas vietās, varētu tikties, tiek rīkoti gan kolektīva saliedēšanas pasākumi, gan dažāda veida apmācības un kursi. Ziemassvētkos visi kolēģi tikušies Dubeņos, lai nepiespiestā atmosfērā cits citu iepazītu tuvāk. “Tā ir iespēja ne tikai savā mazajā vidē būt, bet iepazīt arī meitenes, kuras strādā Gaviezē un Bārtā.”
A. Solovjova kolēģiem noorganizējusi apmācības pie psiholoģes Kristīnes Makas, kura stāstīs par stresa mazināšanas tehnikām. Iestādes metodiķe ir priecīga, ka šādas apmācības atbalsta arī Izglītības pārvalde, tieši tas dod iespēju piesaistīt dažādus nozares speciālistus. Šajās apmācībās tiksies ne tikai “Ūdelītes” kolēģi, bet arī visu Grobiņas novada PII pedagogi. Apmācības notiks četras reizes, pirmā no tām tiks aizvadīta 20. februārī. A. Solovjova skaidro, ka tā būs lieliska iespēja papildus profesionālai pilnveidei veicināt arī savu personīgo izaugsmi.

Īpaša aura un atmosfēra
Audzēkņu skaitu izglītības iestādē metodiķe vērtē kā optimālu, norādot, ka provizoriskie dati liecina – nākamajā mācību gadā būs jāatver vēl viena grupa. “Plānojam tā, lai būtu katram vecumam sava grupa. Tagad ir apvienota grupa piecgadniekiem un sešgadniekiem,” darbību Dubeņos raksturo A. Solovjova.
Atdalot vecākās un sagatavošanas grupas vecuma bērnus, vieglāk būs arī pedagogiem, jo mācību process tiks pakārtots tikai konkrētā vecumposma apmācāmajiem. Par telpām satraukuma nav, jo ēka, kas savulaik Dubeņos būvēta bērnudārza vajadzībām, var uzņemt lielu skoloties gribētāju skaitu.
Arī nosaukums “Ūdelīte” mācību iestādei savā veidā nācis mantojumā, proti, jau izsenis šeit atradies bērnudārzs ar šādu vārdu. “Tāds nosaukums šeit ir vēsturiski – tā kā šeit bija ūdeļu audzētava, tad, būvējot bērnudārzu, tam dots šāds nosaukums,” zina stāstīt metodiķe.
Gan bērnudārza darbinieki, gan audzēkņi, gan vecāki priecājas par to, ka izglītības iestāde atrodas klusā vietā, dabas ielokā. Pati A. Solovjova uz Dubeņiem atnākusi strādāt no Liepājas, un tieši bērnudārza atrašanās vieta bijusi tas, kas īpaši saistīja. “Mani uzrunāja vieta – te ir mežs, apkārt svaigs gaiss. Šeit ir skaistas nojumes. Es jau redzēju vīziju, ka te varētu skaistas āra klasītes veidot zem tām. Tas ir plānā, noteikti šo domu realizēšu,” par vietas potenciālu izsakās metodiķe.
Bērnudārza ikdienas dzīvē, cik tas ir iespējams, tiek iesaistīti arī vecāki. Katru mēnesi norisinās radošās darbnīcās, kuru norisē piedalās audzēkņu vecāki. Piemēram, Ziemassvētku radošajās darbnīcas tie kopā ar savām atvasēm gatavoja eglīšu rotājumus, noformēja grupas. Tēvu dienai par godu septembrī tika aizvadītas sporta spēles. Tuvojoties aukstajam periodam, bērni kopā ar vecākiem gatavoja putnu barotavas, veidoja īpašās, barošanai domātās sēklu bumbiņas.
Februārī iecerēts kopīgiem spēkiem izveidot sveču izstādi, atzīmējot Sveču dienu. “Vecāki ļoti labprāt iesaistās. Arī svētku reizes mēs vairāk veidojam kā radošās darbnīcas, lai nav tikai atskaites koncerti un atrādīšana, ko bērni māk,” raksturo A. Solovjova. Viņa ir pārliecinājusies, ka svētku reizēs mazie ir priecīgi darboties kopā ar vecākiem, kopīgi iet rotaļās.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vairākas izglītības iestādes apvienojot, iegūst pilnvērtīgu bērnudārzu

Kategorijas