“Jānodzied tā, ka zib!”

2020. gada 13. februāris 07:00

1062

Izglītības iestāžu pašdarbnieki gatavojas šāgada centrālajam notikumam – Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem

No 6. līdz 12. jūlijam Rīgā no visas Latvijas sabrauks vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku, lai piedalītos lielajā notikumā – XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos.
Līdz svētkiem palicis pusgads – tieši tagad sācies aktīvākais, darbīgākais un atbildīgākais darba posms potenciālajiem dalībniekiem – dejotājiem, koristiem, folkloristiem, instrumentālo ansambļu, pūtēju orķestru un citiem –, lai gaidāmajās izšķirošajās skatēs nopelnītu ceļazīmi uz svētkiem ar devīzii: “Nāc gavilēt!”

Galvenais – vēlme strādāt
Starp potenciālajiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir Nīcas vidusskolas koris un folkloras kopa “Rakari”. Skolas direktores vietniece audzināšanas jomā Iveta Rone ir gandarīta, ka kolektīvi jau iepriekš parādījuši ļoti augstus rezultātus un izredzes tikt uz svētkiem šāgada vasarā ir pietiekami augstas.
“Mūsu mērķis ir liels – piedalīties svētkos, un tagad cenšamies darīt visu pēc iespējas labāk, lai uz svētkiem tiktu. Tas ir šāgada centrālais notikums skolu un aktīvo jauniešu dzīvē, līdz ar to šis mācību gads mums norit šajā zīmē,” raksturo Nīcas vidusskolas 5.–11. klašu kora diriģente, pedagoģe Līga Amerika-Ansiņa.
Skolotājai šie ir trešie skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, uz kuriem viņa gatavo Nīcas vidusskolas dziedātājus. Korī pašreiz dzied vairāk nekā 30 dalībnieku. Koristi gatavojas ne tikai koru nodarbībās, bet arī izmanto izdevību gūt dziedāšanas pieredzi, apmeklējot meistarklases.
Skolas direktore Lāsma Petermane pastāsta, ka nīceniekiem ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Rīgas Doma kora skolu – tur nesen koristi bijuši apgūt vēl labākas dziedāšanas prasmes. “Dziedātāji meistarklasēs iegūst vēl lielāku pārliecību un vienlaikus gūst atziņu, ka ir, kur augt. Tā ir papildu motivācija darbam.” Skola ir ieinteresēta, lai koristi krātu pieredzi, pēc iespējas vairāk uzstājoties.
Koristiem nozīmīgs panākums ir piedalīšanās Eiropas Koru olimpiādē, kas vainagojies ar godalgotām vietām. “Koris ir aktīvs, pateicoties dziedātāju vēlmei strādāt. Paldies par to! Līdz ar to koris ir stabila vērtība. Jo īpaši skolai,” uzsver L. Amerika-Ansiņa.

Topā –
“Saule. Pērkons. Daugava”
Īpaši liels vilinājums koristiem būs uzstāties un dziedāt rekonstruētajā Mežaparka estrādē. “Noteikti būs ļoti skaisti!” Lai arī Nīcas vidusskolas korim nav sava īpaša nosaukuma, gan skolas vadība, gan koristi un viņu skolotāja ir pārliecināti, ka pietiek vien ar to, ka koris ir no Nīcas – tas vien jau skanot pamatīgi.
Šāgada Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuārā, pēc koristu vērtējuma, esot iekļauti darbi, kas neatstāšot vienaldzīgu nevienu – ne pašus, ne skatītājus. Kā ierasts, katros svētkos ir kāda komponista un dzejnieka īpaši šim notikumam sarakstīts dziesmu cikls. Šogad svētkos bērni un jaunieši izdziedās komponista Ērika Ešenvalda ciklu. “Viņš ir pasaules topa komponists klasiskās mūzikas izpratnē,” piebilst diriģente.
Tāpat programmā iekļautas citu Latvijas komponistu radītās dziesmas. Dziesma, kas patīk visa vecuma koristiem un aizkustina gan dziedātājus, gan klausītājus, ir komponista Mārtiņa Brauna ar Raiņa vārdiem radītā “Saule. Pērkons. Daugava”. Arī tā kā nemainīga vērtība ir šo svētku programmas goda vietā. Jāpiemin, ka šī dziesma pirmo reizi skanēja 1989. gadā – VI Padomju Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēgumā. Togad svētku laikā uzvilkts sarkanbalti sarkanais Latvijas karogs. “Šī dziesma paņem ikvienu dziedātāju jebkurā klasē,” novērojusi L. Amerika-Ansiņa.
Savukārt koncerta noslēgumā izskanēs no vairākām Latvijas popa un roka stilu dziesmām radītais popūrijs. “Tur ir gan “Debesis iekrita tevī”, gan “Kalniem pāri”, gan “Salauzta sirds”, gan vairāku citu jauniešiem iemīļotu grupu un dziesmu salikums,” stāsta diriģente. Koristiem popūrijs ir iemīļots kārtīgs izdziedāšanās gabals.
L. Amerika-Ansiņa norāda, ka desmit darbdienas pirms skates atlasē dziedamās dziesmas tiks izlozētas. Tik ilgā laikā koris varēs sagatavoties skatei. Kopumā svētku repertuārā ir 25 dziesmas. “Noteikumi ir skarbi, bet jānodzied tā, ka zib!” iedrošina diriģente.

No apsīkuma līdz izaugsmei
“Mums, folkloristiem, gan ir nosaukums. Mēs esam “Rakari”!” izsaucas kāda folkloras kopas dalībniece. “Tas ir kopas vēsturiskais nosaukums,” piebilst L. Petermane. Kad iepriekšējā folkloras kopas vadītāja Mirdza Pabērza aizgājusi Mūžībā, kopas darbība apsīkusi, bet meklēti veidi, kā folkloras mantojumu skolēnos saglabāt. Tas izdarīts, liekot akcentu uz dejām un rotaļām.
“Folkloras kopā nevar vienkārši ielikt kādu, kas dara tikai kaut ko saistītu ap un par šo jomu. Ne vienmēr folkloras kopai der kordiriģents vai koncertmeistars – tas ir pilnīgi kas cits. Tur vajag cilvēku, kas tiešām ir iekšā folkloras jomā, kas ir tieši ar to saistīts,” pauž direktore.
Tad ar kolektīvu sākusi strādāt Solveiga Kūlaine. “Viņa sāka ar astoņām meitenēm, bet tagad kolektīvā ir 26 bērni. Tā kopa ir izaugusi trīs gadu laikā. Prieks par to, ka kolektīvā notiek paaudžu maiņa – vieni aiziet, bet vietā nāk arvien jauni dalībnieki,” uzsver direktore. Vairāki dalībnieki, kopš kopa atkal kļuvusi aktīvāka, izpelnījušies godalgas folkloras konkursos.
Daļa folkloristu dzied arī skolas korī. “Svētkos gan folkloristi, gan kora dziedātāji diezgan veiksmīgi varēs apvienot pasākumus, kas paredzēti svētku nedēļas laikā. Neiespējami būtu apvienot kori un tautas dejas,” piezīmē I. Rone.

Dejas skatei izlozēs
Liepājas pilsētas un apkārtējo novadu tautas deju kolektīvu koordinatore, Bērnu un jaunatnes centra tautas deju metodiķe Eva Krētaine stāsta, ka kolektīviem skate notiks 6. martā. “Esam vieni no pirmajiem Latvijā, kuriem jāpiedalās skatē. Dejotāju sniegumu vērtēs žūrija, kuras sastāvs vēl nav zināms.” Taču pirms skates vēl februārī bērni un jaunieši kāps uz skatuves, lai iemēģinātu deju grīdu, tā teikt, pierastu pie skatuves, skolotāji varētu pieslīpēt pēdējos sīkumus, piemēram, apskatīties un novērtēt, kādas lentes meitenēm matos siet.
Katras klašu grupas kolektīviem ir savs deju repertuārs. Katram kolektīvam būs jādejo viena obligātā deja, kuru izlozēs Rīgā nedēļu pirms skates, bet otru deju varēs izvēlēties no obligātā repertuāra.
Dziesmu un deju svētkiem kolektīvi sāka gatavoties pagājušajā gadā. Tautas deju noslēguma koncertā “Saule vija zelta rotu” pavisam kopā tiks izdejoti 23 Latvijas horeogrāfu radīti 34 deju priekšnesumi, ko izpildīs 1.–12. klašu skolēnu deju kolektīvi dažādās vecuma un kvalifikācijas grupās. “Koncertā būs dzīvās mūzikas pavadījums. Tas organizatoriem ir liels izaicinājums, taču ticam, ka tas būs ļoti skaisti!” piebilst E. Krētaine. Dažās dejās bērniem būs jāsadejojas ar vidējās paaudzes deju kolektīviem. “Šie kolektīvi, kas piedalīsies atsevišķās dejās, būs no Rīgas apkaimes. Pēc tam kad būs zināmi skates rezultāti, kas būs maija vidū, sāksies koprepertuāra apguve,” skaidro koordinatore.
Koncertā ar dejām, izmantojot pīnes jeb bizes koncepciju, tiks izdejotas latviešu gadskārtas. “Katrai dejai ir savs saturs un jēga – ziedu, ražas, sniega, saules pīnes. Te iekļauta arī Septiņu gulētāju diena, Bērtuļa diena, Miķeļdiena un Mārtiņu vakars. Gan zināmi, gan mazāk pieminēti latviešu gadskārtu notikumi,” deju programmu raksturo E. Krētaine.

Visi piedalīties nevarēs
Kopumā Daugavas stadionā uzstāsies 16 800 dejotāji no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. “Tas ir maksimālais dejotāju skaits, augstākā kapacitāte, ko var pacelt Daugavas stadions, vērtējot arī bērnu veselību un drošību. No Liepājas un apkārtējiem novadiem potenciālie dalībnieki deju noslēguma koncertam ir 640 dejotāji. Skatēm gatavojas 32 tautas deju kolektīvi. Puse ir no pilsētas, puse – no novadiem,” uzskaita koordinatore.
“Pēc pēdējām ziņām, kopumā visā Latvijā šogad skatēs piedalīsies par 110 kolektīviem mazāk nekā pērn. Iepriekš Liepājā un apkaimē skatēs piedalījās 38 kolektīvi. Kolektīvu skaits sakritās tāpēc, ka izjuka sākotnējie sastāvi un jaunus nokomplektēt neizdevās – bērniem mainās intereses, līdz ar to apmeklē citas ārpusklases nodarbības. Piemēram, Aizputes novadā no divu klašu grupu kolektīviem tika izveidota viena jauna grupa – 1.–4. klašu deju kolektīvs. Ja iepriekš dalībnieki bija dejojuši 1. un 2. klašu un 3. un 4. klašu kolektīvos, izveidotā jaunā grupa nozīmē, ka jāapgūst pilnīgi cits repertuārs.”
E. Krētaine piebilst, ka visā Latvijā kopumā ir ap 20 tūkstošiem dejotāju. “Tas nozīmē, ka četriem tūkstošiem būs jāpaliek mājās. Nezinām, cik daudzi tiks, taču pēc skatēm visus rezultātus sakārtos tabulā un tiks novilkta sarkana svītra,” teic koordinatore.
“Skolotāji bērnus ļoti gatavo, grib viņus aizvest uz svētkiem,” E. Krētaine uzsver. Tāpēc metodiķi un koordinatori ļoti strādā ar skolotājiem, lai viņi motivē bērnus. “Lai nav sāpīgi, ka netiks, esam nosprieduši, ka kolektīviem kompensēsim to ar kādu citu jauku kopābūšanu, piemēram, ekskursiju.”
No vienas klašu grupas deju kolektīva uz svētku koncertu varēs tikt 20 dejotāji. “Tas būs smags lēmums un atbildība skolotājiem, jo būs jāpaskaidro, ka tādi ir noteikumi,” piebilst koordinatore. Tiem kolektīviem, kuri netiks, pastāvēs vēl iespēja piedalīties ielu koncertos Vērmanes dārzā. Šogad dalībniekus šim pasākumam ieteiks žūrija.

Kori tiekas kopmēģinājumos
Savukārt 15. aprīlī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā norisināsies koru skate. No Liepājas izglītības iestādēm potenciālie svētku dalībnieki ir aptuveni 700 koristi. Vēl vairāk nekā 100 potenciālo dalībnieku ir muzikālo ansambļu, pūtēju orķestra, bērnu simfoniskā orķestra un tautas instrumentu orķestra sastāvos, apkopojusi muzikālo kolektīvu koordinatore Liepājā Evija Ruibe.
No bijušā Liepājas rajona uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu pretendē ap 230 koristu jeb septiņi izglītības iestāžu kori, informē Liepājas apkārtējo novadu koru koordinatore Anita Elere. Tie ir kolektīvi no Nīcas, Vaiņodes, Priekules, Grobiņas, Aizputes un Kalētiem.
Koristi līdz skatēm pulcējas un sadziedas kopmēģinājumos, kuru laikā strādā kopā arī ar svētku diriģentiem.
Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā šogad uzstāsies 12 tūkstoši dziedātāju. “Noslēguma koncerta tēma ir “Dziesmu bērns”. Plānots, ka koncerts ilgs apmēram divas stundas un 40 minūtes,” zina teikt E. Ruibe. “Arī koru vadītāji un koristi strādā tā, lai parādītu pēc iespējas labākus rezultātus un varētu būt klāt lielajā notikumā,” darbā ar kolektīviem novērojusi koordinatore.

Atbalsta ar jauniem tērpiem
E. Krētaine un E. Ruibe ir gandarītas, ka potenciālie svētku dalībnieki saņēmuši finansiālu atbalstu tērpu izgatavošanai. “Tiešām esam pateicīgi par šādu novērtējumu, jo tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka skates izšķir daudz – tad vērtē un piesienas ikkatram sīkumam. Var nodejot un nodziedāt perfekti, bet, ja ir iespēja saņemt desmit punktus par tērpiem un ja kopvērtējumā cīnāmies par punktiem pat pēc komata, tas ir ļoti svarīgi. Tāpat tērpi nozīmē daudz gan latviskajai tradīcijai, gan skatuves kultūrai,” teic E. Krētaine.
Tāpat jau tagad tiek strādāts pie citām organizatoriskām lietām – tiek meklētas naktsmājas, kur palikt nedēļas garumā, risināts transporta un ēdināšanas jautājums.
“Maija otrajā pusē būs redzama patiesā aina – būs zināmi skašu rezultāti, līdz ar to precizēts kolektīvu un dalībnieku skaits,” piezīmē E. Ruibe. Daugavas stadionā notiks divi tautas Deju svētku noslēguma koncerti – 10. un 11. jūlijā. Mežaparkā Dziesmu svētku noslēguma koncerts notiks 11. jūlijā. “Laiki ir salāgoti tā, lai var paspēt apmeklēt abus svētku notikumus,” piebilst E. Ruibe. Savukārt 12. jūlijā, svētku pēdējā dienā, dalībnieki dosies svinīgā gājienā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Jānodzied tā, ka zib!”

Kategorijas