Laiks cīnīties ar alkatību

2020. gada 13. februāris 07:00

128

Tas, kas šoziem notiek aiz loga, ļoti labi parāda pesticīdu izmantošanas ietekmi, norāda vides aizstāvji. Pastāv pamatotas aizdomas, ka daudzas vielas mijiedarbībā ar cilvēka organismu ilgākā laika posmā var izraisīt vēzi, izjaukt hormonālo sistēmu, samazināt auglību, radīt iedzimtus defektus un vājināt imūnsistēmu.
Janvāra beigās Jūrmalā tikās Baltijas un Ziemeļvalstu nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai runātu par ilgtspējīgu lauksaimniecību un atklātu fotoizstādi “Nogāzt Goliātu”.

Ne jau lielākā ražā ir laime
“Visas tēmas vides aizsardzībā radušās no alkatības, no tā, ka cilvēkam visu laiku ir par maz,” saka Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa. “Mums vajag vairāk mantu, vairāk pelnīt, gribam lielākas ražas, tāpēc vajag vairāk lietot pesticīdus. Bet vajadzētu mazliet apstāties un padomāt, vai tiešām būsim nelaimīgāki, ja mums būs mazāk.”
Latvijas lauksaimnieki gan bieži vien sarunās atzīmējuši, ka, salīdzinot ar citu valstu kolēģiem, viņi ķimikālijas izmanto daudz mazākā apjomā un retāk. Nevalstisko organizāciju pārstāvji iebilst – tas ir stereotips, ko mēdz tiražēt arī nozares ministrija. Zemnieki augu aizsardzības līdzekļus cenšas lietot tik, cik likums atļauj, un tas ir pietiekami daudz.
“Es zinu, ka ir lauksaimnieki, kas pirms novākšanas labību apstrādā ar raundapu,” piemēru min E. Kalniņa. “Pirms divdesmit gadiem neviens šādā veidā ražu nenogatavināja.” Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka laikā no neatkarības atgūšanas līdz tūkstošgades sākumam ķimikālijas Latvijā lietoja maz, jo saimniekiem tam vienkārši nebija naudas. Tāpēc mums ir tīrāka zeme un lielākas iespējas konkurēt citu valstu vidū ar ekoloģisku pārtiku.

Tikai krīzes situācijās
Ministru Kabinets janvāra beigās apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ilgtspējīgai izmantošanai. “Taču tajā nav neviena vārda, kā to darīt. Norādīts, ka darīsim tāpat kā iepriekš, ieturēsim ierasto kursu. To diktē lielie graudkopji, jo tas ir viņu interesēs. Bet vai tas ir sabiedrības interesēs?” retoriski jautā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.
Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska pēc izglītības ir ķīmiķe un ļoti labi zina vielu kaitīgās īpašības. “Manuprāt, pesticīdus drīkst izmantot izņēmuma gadījumos, ja [lauksaimniecības kultūru] apdraud liels kaitējums, ko citādi nav iespējams apkarot. Šobrīd diemžēl konvencionālā lauksaimniecība ir veidota tā, ka tos lieto pastāvīgi. Diskusijās ar cilvēkiem bieži dzirdu – ko man lietot, ar ko apsmidzināt, ja ir tāda vai citāda problēma.”
Pirmie sekas izjūt daba un dzīvnieki. Lai arī likumdošana ļauj apstiprināt lietošanai drošus un videi nekaitīgus pesticīdus, realitātē tas nav iespējams. Aizdomāties liek tas, ka ik pa laikam no apgrozības izņem kādu augu aizsardzības līdzekli, jo pārskati pierādījuši – tas nav drošs. Taču agrāk tas par tādu uzskatīts un noteiktu laiku lietots, cilvēki ar to saskārušies.
Pasaules Veselības organizācija, piemēram, uzskatīja, ka, lielās devās lietojot glifosātu, kas atrodas raundapa sastāvā, lauksaimniekiem var paaugstināties risks saslimt ar ļaundabīgu audzēju. Taču Eiropas organizācijas uzskatīja, ka pierādījumi nav pietiekami. Līdz ar to tikai atsevišķas valstis individuāli nolēma atteikties no tā izmantošanas.

Uzdevums visiem
Situāciju varētu uzlabot tas, ja zemnieki iemācītos kažoku apgriezt uz otru pusi – kļūt par bioloģiskajiem lauksaimniekiem, uzskata vides aizstāvji. Tomēr daudzi zemnieki aizvien domā, ka tas tikai radītu problēmas, nemaz necenšas saskatīt jaunās iespējas. Globālajā tirgū katru gadu milzīgu izaugsmi piedzīvo tieši bioloģiski ražotās pārtikas tirdzniecības rādītāji. “Ja tagad dosim iespēju nozarei augt, būsim soli priekšā citiem,” R. Bahšteins norāda.
Kopumā bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Latvijā saskan ar Eiropas Komisijas stratēģijām un jaunajiem vadmotīviem, tādiem kā “European Green Deal” vai “From Farm to Fork”. Statistikas dati rāda, ka gadu no gada arī pie mums palielinās bioloģiskajai lauksaimniecībai atvēlēto platību apjoms.
2019. gadā atbalstam tika pieteikti 262 tūkstoši hektāru jeb 15,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās un atbalstam pieteiktās zemes platības.
“Pārtiku audzējot bioloģiski, ražas ne vienmēr ir zemākas kā konvencionāli apsaimniekotos laukos, kur izmanto pesticīdus un minerālmēslus,” apgalvo R. Bahšteins. Bioloģiskā lauksaimniecība balstās uz augsnes auglības uzlabošanu. Jo tā ir dzīvāka un veselāka, jo labākas ražas. “Protams, tā ir vesela zinātne, kā to pareizi izdarīt. Tas ir daudz sarežģītāk nekā uzkaisīt A, B vai C vielu.”
Tomēr Latvija nav atrauta no citām valstīm un mūsu lauksaimniekiem ir jākonkurē ar citu valstu zemniekiem citās valstīs, ja vēlas dzīvot un strādāt. “Tāpēc arī šis ir starptautisks vēstījums. Konkurences dēļ no pesticīdu izmantošanas ir jāatsakās visiem reizē,” uzsver E. Kalniņa. Šādas iniciatīvas jau bijušas Austrijā, Vācijā, Dānijā, Beļģijā. Eiropā darbojas no pesticīdiem brīvu pilsētu kustība.
Arī izstāde “Nogāzt Goliātu”, kas aplūkojama Zaļās atmodas muzejā un Vides izglītības centrā Dubultos, stāsta par vienu no tādām vietām Itālijā. Latvijā ir ideja brīvu no pesticīdiem padarīt Gaujas Nacionālā parka teritoriju.

Meklē savu biozemnieku!
Tas, ka šogad mums nav īstas ziemas, termometra stabiņš nenokrīt zem nulle grādu atzīmes, ir spilgts apliecinājums cilvēka darbības izraisītajai globālajai sasilšanai. Vides aizstāvji atzīst, ka šo procesu vairs nevar apstādināt pilnībā, bet var nobremzēt, samazinot postošās sekas. Taču tikai kompleksa problēmas apzināšanās var dot risinājumu. Attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību nepieciešama ne vien zemnieku iesaiste, bet arī pircēju izpratne. Pilsētu iedzīvotājiem vajadzētu biežāk izvēlēties vietējo bioloģisko pārtiku. Pieprasījums veicinās piedāvājuma attīstību, un lauksaimniekam nebūs jālieto ķimikālijas, lai izaudzētu vairāk produkcijas, kas maksā lētāk un var konkurēt ar importu. Tam pierādījums ir tas, ka vēl pirms 15 gadiem Rīgā bija viens tirdziņš, kur piedāvāja bioloģisko pārtiku, tagad to skaits galvaspilsētā audzis.
Bieži vien pircēju atruna ir – ekoloģiski tīra pārtika maksā dārgāk. Taču tā īsti nav patiesība. Tā mēdz maksāt tikpat vai pat mazāk nekā konvencionāli audzēta, apgalvo R. Bahšteins. “Mūsu mazajā tirgū pircējam ir iespēja bioloģiski sertificētus produktus – pienu, graudaugu produkciju, gaļu, dārzeņus, augļus – iegūt pa tiešo no zemnieka, bez veikala uzcenojuma.” Atliek tikai atrast savu bioloģisko zemnieku.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Laiks cīnīties ar alkatību

Kategorijas