Maizei patīk saldētava
Gan veikalā pirktai, gan pašceptai maizei visērtāk ir istabas temperatūrā. Dzirdēts, ka maize tiek glabāta ledusskapī, taču izrādās – tā nebūt nav labākā temperatūra, ja vien neplānojat to ēst siltā veidā. Ideāli apstākļi gan rudzu, gan kviešu maizes uzglabāšanai ir vienādi – istabas temperatūra, vēlams maizes kastē, plauktā, pieliekamajā. Vidējā temperatūra, kas parasti ir ledusskapī – četri, seši grādi –, maizei ir pārāk zema, un tā strauji sacietēs. Un ko darīt ar maizi, kura sākusi pelēt?
No rīta – jau svaiga
Deivids Normens, Amerikā populāra ceptuvju tīkla īpašnieks, par lieliskāko vietu maizei uzskata saldētavu, lai maize ne sacietētu, ne sapelētu – proti, lai ikviens apēstu nopirkto vai izcepto maizi līdz pēdējam kumosam.
Maizi droši var cept vienā piegājienā – samīcīt daudz mīklas un izcept daudz kukulīšu. Kastē, iepakojumā, pieliekamajā var nolikt tik daudz, cik var apēst pāris dienu laikā, pārējo – saldētavā. Tieši tāpat – uzglabāt saldētavā – var rīkoties arī ar veikalā pirktu maizi. Ja kukulim, kas ļoti garšo, ir atlaide, droši var pirkt tik, cik saiet saldētavā. Cita starpā – arī pīrāgus un smalkmaizītes, ja tās saceptas vai iemīcītas par daudz, var uzglabāt saldētavā divus, trīs mēnešus.
Maizei būs nepieciešamas aptuveni astoņas stundas, lai tā būtu kā svaiga. Var vakarā izņemt no saldētavas, un no rīta tā jau varēs tikt gatavota brokastīs. Atsaldēt var arī mikroviļņu krāsnī, cepeškrāsnī vai tosterā.
Neitans Mairvolds ir kulinārijas entuziasts, izdevis grāmatu “Mūsdienu kulinārija” un 2642 lappušu biezu piecu enciklopēdiju sējumu “Modernā maize”. Tās rakstīšanas laikā N. Mairvolds ar savu komandu veica 1600 eksperimentus un izmantoja 36 tūkstošus maizes klaipu, lai noskaidrotu, kā vislabāk tos uzglabāt. “Izmēģinājām visu, ko var iedomāties, lai noturētu maizi svaigu. Taču nekas nenostrādāja tik labi, cik sasaldēšana un pēc tam atkal tās uzsildīšana vai, kā mēs to saucam, atsvaidzināšana,” norāda N. Mairvolds. Maize istabas temperatūrā tik un tā paliek sastāvējusies un cieta. Saldēšana apstādina procesus, kas tos veicina – dehidratāciju vai, tieši otrādi, pārāk liela mitruma piekļūšanu.
N. Mairvolda komanda secināja – tā vietā, lai saldētu uzreiz visu klaipu, ir ērtāk to iepriekš sagriezt, jo tad no saldētavas var izņemt tieši tik šķēļu, cik nepieciešams brokastīm vai piknikam.
Jāapskata un jāpasmaržo
“Maizes produktiem, kuri ātri bojājas, parasti norāda marķējumu “Izlietot līdz” un konkrētu datumu, līdz kuram obligāti tā ir jāapēd. Tā obligāti jāuzglabā ražotāja norādītajā uzglabāšanas temperatūrā, pretējā gadījumā derīguma termiņš būs īsāks, nekā norādīts marķējumā. Savukārt “Ieteicams līdz” ir datums, līdz kuram maize saglabās tai raksturīgās īpašības. Šajā gadījuma maizi var izmantot arī pēc ieteicamā datuma, ja ir ievērotas tās uzglabāšanas prasības,” skaidro “Fazer Latvija” ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.
“Lai saprastu, vai maize joprojām ir svaiga arī pēc ieteicamā lietošanas termiņa beigām, pirms ēšanas tā ir rūpīgi jāapskata un jāpasmaržo, vai nav jūtama pelējuma smarža. Ja pamanāt pelējumu kaut vienā vietā, nekādā gadījumā neēdiet maizi, jo tas visticamāk ir caurvijis jau visu maizi, tāpēc arī tās maizes šķēles, kuras neklāj pelējums, nedrīkst lietot uzturā. Pelējums ir sēnīte, kas sabojā pārtikas produktu un var izdalīt vielas, kas ir kaitīgas veselībai,” stāsta K. Fjodorovs.
Ātrāk sāk pelēt baltmaize un maizes izstrādājumi, kuru sastāvā ir klijas un dažādas sēklas, jo tieši piedevas piesaista vairāk ūdens un rada labvēlīgus apstākļus pelējuma attīstībai. Rudzu maize pelē mazāk – pelējuma rašanos aizkavē maizes skābums.
Visbiežāk pelējums sāk attīstīties šķēlēs sagrieztā maizē, tāpēc D. Normens iesaka atgriezties pie pirmsākumiem un pirkt veselu kukulīti. Nogriež tik šķēļu, cik nepieciešams, un atlikušo glabāt ar nogriezto pusi uz leju.
Kaste regulāri jātīra
Maize nav paredzēta ilgstošai uzglabāšanai. Pat ja izdodas izvairīties no pelējuma, maize var vienkārši sacietēt. Lai pasargātu no pelējuma, maize jāglabā viegli mazgājamā, slēgtā traukā vai maizes kastē. Maizes trauku vai kasti regulāri – vismaz reizi mēnesī – vajag izmazgāt un izžāvēt.
Ja maize tiek uzglabāta iepakojumā, to nevajag turēt uz palodzes vai citviet, kur ir saules stari. Jo arī šādā gadījumā iepakojuma iekšienē no mitruma veidosies kondensāts un sekojoši arī pelējums. Ja maize iesaiņota papīrā, to ieteicams pārlikt plastmasas maisiņā, lai tā neapkalstu. Papīrs visbiežāk paredzēts tikai produkta transportēšanai un aizsardzībai no apkārtējās vides iedarbības.
Ja maizi cepat paši vai tā ir nopirkta bez iepakojuma, rudzu un baltmaize ir jāglabā atsevišķi viena no otras. Maizei patīk vienai no otras pārņemt garšas nianses.
Dzirdēts, ka maize tiek turēta ledusskapī. To var darīt, ja maizīti paredzēts pēc tam sildīt – piemēram, cept tosterā vai cepeškrāsnī, gatavot rīvmaizi, sausiņus vai grauzdiņus. Maize ledusskapī kļūst blīva, tāpēc tā nebūs garšīga, ja pagatavosit sendviču, uzsmērēsit rikai sviestu vai ievārījumu. Savukārt sildīšanas rezultātā maize atgūs savas dabiskās īpašības. Ledusskapī rodas izmaiņas maizē esošās cietes formā, un cietāka kļūst ne tikai garoza, bet arī mīkstums.
Vasaras karstajos mēnešos vai rudenī gan maizi varētu likt ledusskapī, lai tā tik ātri nesapelētu vai lai ar to nesāktu “draudzēties” mušiņas un kukaiņi.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām