Kolekcionē tomātu, ķirbju un aso piparu šķirnes

2020. gada 13. februāris 07:00

2800

Kolekcionē tomātu, ķirbju un aso piparu šķirnes

Pagājušajā nedēļā Durbē viesojās populārās Ķekavas novada dārzniecības “Neslinko” saimnieki Elga un Aldis Bražūni un viņu meita Saiva Pekuse. Vecāki līdzās pamatīgai pieredzei daudzveidīgu tomātu šķirņu pieradināšanā izmēģina arī ķirbju un citu lielo ogu audzēšanu. Savukārt meita dārzniecības piedāvājumu papildina ar garšaugiem, īpaši pievēršoties asajiem pipariem.

Lai nepiedzīvotu kļūdas
E. Bražūne Durbē ir pirmo reizi, bet citviet Liepājas pusē jau ir būts – Nīcā, Saldū. “Durbē man ir daudz zināmu tomātu audzētāju, kuri pasūta sēklas pa pastu.” Ne velti zāle bija klausītāju pilna un rinda pie sēklu stenda neapsīka.
Tomāts latviešu galdā esot ikdienas dārzenis. “Interese par tomātiem pieaug, jo to dažādība ir tik liela gan krāsas, gan garšas daudzveidībā. Man patīk, ka tomāts ir viengadīgs dārzenis – ja vienu gadu kaut kur kļūdies, tad to saproti un nākamajā vari labot,” stāsta E. Bražūne, sevi un ģimenes locekļus raksturojot kā profesionālus amatierus.
Ar tomātiem ģimene strādā jau vairāk nekā 40 gadus. “Ir daudz kas pieredzēts un piedzīvots. Esam iepazinuši un sapratuši, ko tie vēlas. Bijušas arī vilšanās.”
Pēdējos 16–17 gadus Bražūni dalās pieredzē ar citiem tomātu audzētājiem, lai viņi “nepiedzīvotu kļūdas, kam esam gājuši cauri”. Durbē saimniece stāstīja gan par savas kolekcijas šķirnēm un to audzēšanu, gan par augsnes atveseļošanu un sagatavošanu.
Pašlaik Bražūnu kolekcijā aktīvas esot aptuveni 400 šķirnes, bet caur viņu rokām izgājis aptuveni pusotrs tūkstotis izmēģinātu šķirņu. Dārzniecībā visu laiku tiek uzturētas vecās genofonda šķirnes – Dindoņa selekcionētās, ‘Kondīne’, ‘Tīraine’, ‘Jūrmala’, ‘Delikatese’, ‘Rīgas Lielais’.

Ziemas nepazudīs
Saimniece stāsta, ka no citām valstīm ievestajām šķirnēm jādod laiks aklimatizēties. “Piemēram, paņemot šķirni no Spānijas, pirmajā gadā tā ne vienmēr būs laba, augs ziemeļu klimatā apjūk. Bet tad veidojas gēnos ieprogrammētā atmiņa un šķirnes kļūst mūsu apstākļiem piemērotas.”
Katru gadu pasaulē tiek selekcionētas jaunas šķirnes, bet Stādu un sēklu aprites un tirdzniecības likums ierobežo sēklu iepirkšanu Krievijā. Tur tās varot dabūt tikai no kolekcionāriem.
S. Pekuse norāda, ka ierobežojums ir pamatots, lai neizplatītu augu slimības, kādu Latvijā vēl nav. “Ja mums siltumnīcām uzliktu karantīnu, tad tas jau būtu liels mērogs pret Latvijas teritoriju. Un tad aizliegums var skart arī mazās siltumnīcas. Tas tiešām ir nopietni. Ievazāt ir viegli, bet apkarot – ļoti grūti,” dārzkope saka par potenciālo bīstamību. Slimību iespējamo iedzīvošanos veicinātu arvien siltākais klimats.
Taču S. Pekuse spriež, ka klimata dēļ ar tomātu sēšanu gan nevajag steigties, bezsniega ziema jau bijusi 70. gados. Dabā viss notiek cikliski, tāpēc sniegotas ziemas būšot atkal.

Pipari –
pret baktērijām
“Padomju laikā pie mums audzēja saldos un čili piparus, bet vairāk ieveda no Bulgārijas,” stāsta S. Pekuse. Latvijā šo garšaugu sākot vairāk iepazīt un audzēt pēdējos 20 gadus, agrāk asos piparus daudzi audzējuši kā dekoratīvus elementus, ne pašu lietošanai. Laika gaitā selekcionētas šķirnes, no kurām arī pie mums var iegūt augstvērtīgas ražas. Iepazīta agrotehnika, lai būtu raža, jo pipariem Latvijas vasara ir pārāk īsa.
S. Pekuse izveidojusi aso piparu kolekciju ar aptuveni 60 šķirnēm. Asuma pakāpi raksturo Habanero skala ar iedaļām no viens līdz desmit. “Viens līdz seši būtiskas veselības problēmas neradīs. Ja cilvēks prasa visasāko, tad zinu, ka tas ir skalā pa vidu,” atklāj speciāliste. Lietojot asākus, var rasties apdegumi.
Šī garšauga lietošanu dienvidu zemēs S. Pekuse skaidro ar to, ka siltajā klimatā vairojas baktērijas, ko dabiskā veidā nonāvē ar asajiem pipariem. “Ne velti asākus ēdienus iesaka lietot vīrusu laikā.” Asos piparus var izmantot ne tikai pārtikā, bet arī pret kaitēkļiem un dezinfekcijai. Stomatologi iesakot aso piparu izvilkumu lietot mutes dobuma skalošanai, ja to nepieciešams dezinficēt. Izvilkumu spirtā var lietot kā ierīvēšanas līdzekli pret artrītu, varikozām vēnām.

Atslēgas vārds – garšvielas
Asie pipari esot visās iespējamajās krāsās, augumos, stiprumos. To sēklas nāk no Eiropas, Amerikas un pat Āfrikas. Arī šai kultūrai pie Latvijas apstākļiem jāpierod, un tā savas īpašības atklāj tikai pēc laika. Uzreiz labu ražu dodot no Somijas, Vācijas, Anglijas vestās sēklas, jo tur augšanas apstākļi līdzvērtīgi. “Vislielākā pieredze rodas, pašai audzējot,” atzīst S. Pekuse.
Dārzniecībā “Neslinko” izmēģina arī eksotiskākus augus – fizāli, legenāriju, lipiju, melotriju, bet lielas iespējas saimnieki saskata ķirbju izmantošanā. “Agrāk bērni tos neēda, tagad pat prasa ķirbju zupu. Ķirbi var garšīgi pagatavot,” pārliecinājusies S. Pekuse. Ja no ķirbja gatavots ēdiens negaršo, pie vainas varētu būt neprasme pievienot atbilstošās garšvielas. “Ja pieliek attiecīgās garšvielas, tad ķirbis pārvēršas par delikatesi.” Tāpēc audzētāja ir apbēdināta, ka to negatavo skolās un it īpaši bērnudārzos.
Nepārtraukti rosoties plašajā dārzeņu valstībā, to lietošana pašu uzturā tomēr neesot apnikusi. Tomātus gan konservējot, gan vārot no tiem kečupus. “Te atkal katram jāatklāj īstā recepte,” iesaka S. Pekuse.

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kolekcionē tomātu, ķirbju un aso piparu šķirnes

Kategorijas