Vistas kā mīļdzīvnieki

2020. gada 13. februāris 07:00

158

Mājas mīluļi var būt arī putni. Bet šoreiz nebūs stāsts par dekoratīvām sugām vai šķirnēm, piemēram, papagaiļiem, kanārijputniņiem, amadīniem un ūbelēm vai pieradinātām savvaļas spārnainajām radībām, bet gan par vistām.
Aizputes novada Cīravas pagastā dzīvojošās Inas Gertsones ģimene, iedvesmojoties no tā, ka pašiem ļoti patīk dzīvā radība un aug mazbērni, pievērsusies zīda vistu turēšanai. “Ieraudzīju šīs vistiņas sociālajos tīklos un iemīlējos!” teic Ina.

Putni meža ielokā
Ina ir bērnu apģērbu šuvēja, un par viņas aizraušanos un hobijiem “Kursas Laiks” jau rakstījis vairākkārt. Viņa darbu veic savā dzīvesvietā, līdz ar to paliek laiks pievērsties dažādām papildu nodarbēm. Ina savas idejas izliek dārza un sētas iekopšanā.
Mežmalā esošās mājas sētā ir arī neliela kūtiņa. Agrāk tajā turēti lauksaimniecības dzīvnieki, taču tas laiks sen esot garām. Pēdējos gadus Gertsoni tur tikai mājputnus. Meža malā dzīvojot, bieži var vērot skaistus dzīvās dabas eksemplārus. Te ir dzeņi, sīļi un citi meža putni, sētā paviesojas dažādi dzīvnieki, taču no plēsējiem veiksmīgi izdevies izvairīties. “Vienīgi tad, kad aplokā izlaiž putnus, vanagi riņķo apkārt. Apvilkām tīklu drošībai. Vienu reizi vanags, neveiksmīgi medījot, bija sapinies tajā. Nofotografējāmies ar gūstekni un palaidām vaļā. Esmu redzējusi bildes, kur savvaļas putnu mājputnu saimnieki nogalinājuši. Kāds no tā labums? Vanags ir plēsējs un mednieks, viņš meklē barību. Mums nav meža putns jānogalina, mūsu uzdevums ir parūpēties par saviem putniem tā, lai viņš tiem nevarētu piekļūt – lai medī kur citur un ko citu,” pauž Ina.
Gertsoni papildu drošības pasākumiem pievērsuši lielu vērību – parūpējušies par kārtīgiem, izturīgiem aplokiem un tīkliem.
Sociālajos tīklos Ina sākusi sekot Anglijā izveidotai interešu grupai “Silkies for pets”, kas tulkojumā nozīmē ‘zīda vistas kā mājas mīluļi’. “Ārvalstīs šos putnus tur istabās, dzīvokļos kā mājdzīvniekus,” zina teikt Ina. Tieši tas viņu ļoti uzrunājis – putni tik ļoti iepatikušies, ka sapratusi – viņai arī tādus vajag. Turklāt, ja vēl ir mazbērni, kurus iepriecināt!
Inai patīk arī fazāni – krāšņo putnu pārītis arī ticis iegādāts, taču secinājusi, ka šie putni gluži īsti nav piemēroti turēšanai mājās. “Kā jau savvaļas izcelsmes tie ir mežonīgi. Reiz bija pārplēsts tīkls un viena fazānu mamma izbēga un ieskrēja mežā. Centāmies visādi to atvilināt atpakaļ, taču tā arī nepārnāca. Kas to lai zina – varbūt izdzīvoja un mīt savvaļā.”

Perē arī ziemā
Pirmās četras zīda vistiņas pirms nepilniem diviem gadiem Ina iegādājusies Aizputē un Mažeiķos Lietuvā. “Fantastiski putni!” Viņa ir sajūsmā. “Parastās vistas nemaz tā nevar noķert uzreiz – lai noķertu, ir jāpapūlas, bet šīs pašas nāk klāt un ļaujas pa rokām,” skaidro putnu saimniece.
Tiklīdz Ina ieiet kūtī, spilgti baltas krāsas un neparasta izskata vistas un gailīši skrien klāt pie būra režģiem un kaut ko savā putnu valodā čivina. Balsis ir daudz citādākas nekā parastajām vistām – izklausās pēc lielas burzmas čalām. Blakus būrī savu ziņkārību izrāda un mīļumu no savas divkājainās “mammas” gaida uz Ziemassvētkiem izšķīlušies tumšākas krāsas zīda vistu cālēni. Viens nesen izšķīlies pārnests mājās un mitinās istabā zem sildošās lampas, jo izšķīlies pirmais. Vista perējusi pārējās olas, un pirmdzimtais savākts, lai dzīvībiņu starp tām nesaspiež. Ierasts, ka parastās vistas perē siltākā laikā, maksimums – vēlā rudenī. “Taču šīs perē kā trakas arī ziemā!” novērojusi Ina. Pārsvarā perējumos izšķiļas gaiļi, taču saimnieces nodoms nu nekādi nav no tiem atbrīvoties, tos nokaujot un izvārot zupā.
“Nekādā gadījumā! Viņi nav tam domāti! Tie ir izšķīlušies acu priekšā, mīļoti, turēti un audzināti pa rokām, komunicējam ar viņiem. Es gaiļiem meklēju jaunus saimniekus, daļēji jau tas ir izdevies,” norāda putnu audzētāja.

Mazgā un fēno
Saimniece uzsver, ka zīda vistām spalvojums ir mīksts un viegls, spalviņas tiešām šķiet kā darinātas no trausliem diegiem vai ļoti plāna auduma. Vistiņas ir ļoti mīļas un sabiedriskas radības. “Ne jau velti tās ārzemēs tur istabās. Uzvedībā viņām tomēr ir kas no mājdzīvnieku gēna – tās ir prātīgas, ļaujas, nebēg, ir drošas. Līdzīgi kā suņi un kaķi. Rudenī, kad bija lietains, slapjš un dubļains, tās bija nošmulējušās. Nesu iekšā un mazgāju, žāvēju ar fēnu. Sēdēja uz krēsla un nemaz nepakustējās, un neprotestēja nedz mazgāšanai, nedz žāvēšanai. Skats bija interesants.”
Ina ir sajūsmā, ka putniem ir interesanti cekuli un neprasta izskata sejas. Cālēni vizuāli atgādina pāvus. Zīda vistām ir gandrīz melna āda, arī galvas bezspalvu daļai. Ja putns ir tīras šķirnes, tai jābūt ne tik daudz sarkanai, bet gan tumsnējai. Vienīgi zīda gaiļi nevēlas satikt ar citu šķirņu indivīdiem – sanākot asiņaini kautiņi. Lai arī zināms, ka putnu tēviņiem vienkārši dabā un raksturā ir nesatikt un cīnīties, pieredzējušie saimnieki to pamato ar atšķirīgo valodu.

Domā par apstākļiem
Lai gan putnus ģimene gādājusi smukumam un acu priekam, lielāku pulku vistu, lai pašiem būtu vairāk olu, Ina gan vēlētos. Šie mājputni dēj neliela izmēra oliņas, apmēram divas reizes mazākas nekā parastās vistas. “Olas garšā tomēr nedaudz atšķiras – nevaru pateikt, kas tieši dod to atšķirīgo niansi. Tie, kuri iecienījuši kādā no ēdienreizēm ieturēties ar olu ēdieniem, teic – tās tik maziņas, ka nevar kārtīgi paēst,” smaidot teic Ina.
Putni tiek turēti kūtī lielizmēra būros, kam pamats nokaisīts ar skaidām. Salmi taisa mitrumu, skaidas vieglāk tīrīt un ir ērtāk. Līdzīgi kā fermās – sausāks ir tad, ja govīm kā pakaišus izmanto kūdru, pamato putnu turētāja.
Putnus viņa baro ar kukurūzu, graudiem un kombikormu. Uzklausījusi padomus no profesionāļiem, ka vistām labāk nedot biezputras, kas gatavotas no vārītiem kartupeļiem un grūbām.
Ina novērojusi, ka putnkopība un jo īpaši unikālu šķirņu turēšana sāk uzņemt apgriezienus un interesi – notiek izstādes, minizoodārzos un lauku sētās ienāk arvien jaunas, neredzētas šķirnes.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vistas kā mīļdzīvnieki

Kategorijas