Iet citiem pa priekšu

2020. gada 13. februāris 07:00

Kalētu bērnudārzā no jauninājumiem nebaidās un gaida 40. jubileju

Kalētu pirmskolas vadītāja Rūta Feldmane ir viena no tām izglītības iestāžu vadītājām, kura iestājas par pārmaiņām izglītības jomā un labprāt akceptē visu jauno, kas nereti daļu biedē. Viņa uzskata, ka svarīgi būt elastīgam un uz visām izmaiņām raudzīties no perspektīvas – ko tas dod bērnam? Varbūt tieši inovāciju ieviešana un sekošana līdzi aktualitātēm ir viens no iemesliem, kāpēc Kalētos nevis samazinās, bet arvien pieaug pirmskolēnu skaits, kas ļaus iestādei šogad svinēt jau 40. jubileju.

Darbojas ar pluszīmi
Šajā mācību gadā Kalētos zinības apgūst 61 bērns. Pēdējos gados skaitam ir tendence pieaugt, un par to visam kolektīvam ir patiess prieks. “Laika gaitā lēnām augam,” uzsver R. Feldmane. Tas nozīmē, ka tiek darīts pareizi. Direktore gan teic, ka īpaša noslēpuma veiksmīgajā iestādes darbā nav – tāpat kā citur, arī Kalētos pedagogi ar savu darbu pierādījuši, ka spēj pieņemt jauno un nodoties tā ieviešanai reālajā mācību darbā.
Rīta pusē, kad noris aktīvais mācību darbs, ar bērniem grupā strādā divas skolotājas. Ar pašvaldības atbalstu panākts, ka rīta procesā ikdienas darbus paveic arī divas aukles. Nepieciešamība pēc tik liela atbalsta personāla rītos bijusi tādēļ, ka Kalētu pirmskolā liels uzsvars tiek likts uz darbošanos ārā. Cik vien ir iespējams, mazuļi dodas un darbojas brīvā dabā. Lai visus bērnus būtu iespējams pārraudzīt un, ja nepieciešams, ar kādu atgriezties bērnudārza telpās, divu audzinātāju klātbūtne ir ļoti svarīga.
Ar kalētniekiem strādā arī mūzikas skolotājs, logopēds, ar vecākajiem bērniem – sporta skolotājs. Divreiz nedēļā ar dziedātgribētājiem darbojas vokālā ansambļa vadītāja. “Iespējas ir dažādas,” uzsver R. Feldmane.
Reizi mēnesī katra no četrām bērnudārza grupām dodas uz bibliotēku, kur tiek aizvadīti Pasaku rīti. “Bērni citādāk klausās, ja nelasa skolotāja,” par šāda piedāvājuma priekšrocību saka R. Feldmane. Viņa norāda, ka svarīga ir ne tikai bērnu pilnvērtīga iesaistīšanās visās bērnudārza norisēs, bet arī vecāku līdzdalība. Ļoti būtiski ir veidot atgriezenisko saikni ar bērnu vecākiem, lai viņi būtu informēti par to, kā atvasēm veicas mācību procesā, kādas ir viņu stiprās puses.

Bērns – vecāku spogulis
Tas, ka vecāku klātbūtnei ir milzīga nozīme bērna attīstībā, labi parāda arī daudzas bērnudārzā īstenotās iniciatīvas, piemēram, pašas R. Feldmanes koordinētās Džimbas drošības programmas nodarbības, arī Cūkmena programma. Šāda veida papildu iniciatīvas bērniem paver plašāku redzesloku un liek aizdomāties par dažādām visnotaļ nozīmīgām tēmām. Piemēram, Cūkmena programmas realizēšana lieliski bērniem parāda, kā taupīt dabas resursus, rūpēties par dabu, nemēslojot vidē. “Mazotnē bērns to iemācās un nes tālāk. Tādēļ jau saka – bērns ir vecāku spogulis. Sākumā bērns mācās ģimenē, pēc tam sabiedrība tikai iedod klāt. Vai nu pozitīvo, vai negatīvo – ko nu katrs paņemam,” pārliecināta R. Feldmane. Bērnu uzvedībā bieži redzami tie ikdienas uzvedības modeļi, kādus piekopj viņu vecāki, tādēļ īpaši svarīgi būt par paraugu.
Lielākais bonuss darbā ar vecākiem Kalētos ir individuālās tikšanās. Divas reizes gadā bērna pedagogi un iestādes vadītāja tiekas ar vecākiem, lai izrunātu visu saistībā ar bērna sekmēm mācību iestādē. “Vecāki ļoti pozitīvi to novērtē – pusstundu tiek runāts tieši par viņu bērnu,” skaidro vadītāja. Tikšanās reizē tiek pārrunāti sasniedzamie rezultāti, uzsvērtas stiprās puses un tās lietas, pie kā vēl būtu jāpiestrādā. “Tas, protams, ir smags darbs, bet vērtēšana vajadzīga jebkurā gadījumā. Tādā veidā mēs satiekam pilnīgi visus vecākus, jo uz sapulcēm visi neatnāk,” teic R. Feldmane. Viņasprāt, savstarpējā komunikācija visos līmeņos ir tas, pie kā jāstrādā arvien rūpīgāk. Kad kaut kas nav īsti skaidrs, tā vietā, lai pārjautātu, daļa izvēlas klusēt. “Baidās kļūdīties, pārjautāt.” Šāda veida komunikācija, pēc iestādes vadītājas domām, ir gaužām aplama.

Izvēlas būt pilotskola
R. Feldmane norāda, ka vārdu salikums “kompetenču izglītība” Kalētos nebūt nav nekas jauns. Kalētu bērnudārzs izvēlējies kļūt par pilotskolu un viens no pirmajiem iepazīt jaunās mācību pieejas principus. Tos iestādes vadītāja vērtē pozitīvi, jo mūsdienās arvien biežāk redzams, ka bērni ļoti daudz dara paši, skolotājs audzēkni vien ievirza pareizajā virzienā. “Bērniņš pats pēta, eksperimentē un nonāk pie rezultāta. Man katrā ziņā ļoti patīk,” pieejas pamatprincipu ieguvumus vērtē R. Feldmane.
Viņa uzskata, ka lielai daļai pirmsskolas izglītības iestāžu kalētnieki ir krietni priekšā tieši savas izvēles dēļ, kas ļāvusi jau laikus iepazīt jauno mācību procesu. “Kad esi tajā katlā pašā sākumā, ir vieglāk izzondēt, kas un kā.”
Iestādes vadītāja pārliecināta, ka neizbēgami jāiet līdzi laikam, jāmaina domāšana. “Vispirms mums pašiem ir jāmainās. Kamēr mēs paši nemainīsimies, tikmēr nevarēsim piedāvāt mainīties citiem. Mums pašiem jāsaprot, uz ko mēs ejam un kāpēc.”
Vadītāja uzskata, ka, pieņemot visu jauno, viņi noteikti ir tikai ieguvēji. “Mēs visu laiku ejam un mācāmies,” par savu kolektīvu saka R. Feldmane. Tā kā kalētnieki jau no sākuma mācību procesā palēnām ieviesuši jaunā izglītības modeļa principus, tas nevienam nav sagādājis īpašu pretestību vai pārsteigumu, taču daļa izglītības iestāžu kolektīvu joprojām pret gaidāmajām pārmaiņām protestējot.
Tā kā R. Feldmane pati vada meistarklases, iepazīstinot kolēģus ar savu pieredzi, viņai ir iespēja dzīvē novērot kolēģu reakciju, kas ne vienmēr esot pozitīva. Svarīgi esot atcerēties, ka jaunā kompetenču pieeja automātiski neizslēdz visu veco, drīzāk dod jaunus veidus, kā jau iesākto apaudzēt. Kalētos viss pirmskolas kolektīvs darbojas kā komanda un atbalsta cits citu arī brīžos, ja kaut kas vēl nav īsti skaidrs. R. Feldmane teic, ka kopīgiem spēkiem tiek meklēti labākie risinājumi dažādās situācijās un nekad netiek strikti norādīts, kas būtu jādara. Pie šāda kopsaucēja jānonāk visiem, izvērtējot prioritātes un atsijājot lieko: “Ir jādara tādas lietas, kas noder.”

Svinēs ar vērienu
Kalētos bērnudārzs pirmoreiz durvis vēris 1980. gadā. Tieši tajā pašā dienā kā pirms 40 gadiem – 26. jūnijā – kalētnieki atzīmēs zīmīgo jubileju. Bērnudārzs savulaik būvēts 100 bērnu uzņemšanai. Lai gan tik lielu skaitu nav izdevies sasniegt, pozitīvi vērtējams skaita pieaugums katru gadu. “Es pieļauju domu, ka mēs kāpsim vēl,” par audzēkņu skaitu izsakās R. Feldmane. Izrādās, ka no šajā gadā apmācāmā mazuļu skaita vien 25 ir vietējie – kalētnieki. Pārējie bērni brauc uz Kalētiem no tuvākās apkārtnes. “Arī tajā laikā – 80. gados – mums bērnus veda no Bunkas, Bārtas, Gramzdas,” vēsturi atminas vadītāja. Līdz ar pārmaiņām valsts līmenī 20. gadsimta 90. gados pārmaiņas piedzīvojis arī bērnudārzs – ticis domāts pat par tā likvidēšanu, tomēr izdevies to nosargāt, kaut ar nelielu apmācāmo skaitu.
Taujāta, kā iecerēts atzīmēt īpašo jubileju, R. Feldmane pastāsta: “Gribam pasākumu divās daļās. Pirmā – rīta – daļa būs bērniem ar vecākiem. Būs dažādas aktivitātes, izglītojošas darbnīcas. Savukārt otrā daļa paredzēta vakarā, kad notiks koncerts un balle bijušajiem un esošajiem darbiniekiem.” Kalētnieki katru iestādes jubileju cenšoties atzīmēt skaisti, domājot par to, lai katra svinību reize atšķirtos un ar kaut ko būtu īpaša. Jubilejas pasākuma pirmās daļas norise iecerēta pirmskolā, savukārt otrā daļa plānota Kalētu kultūras namā. “Koncerts būs netradicionāls,” intrigu rada iestādes vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iet citiem pa priekšu

Kategorijas