Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzimtu stāsti, kas veido Latvijas vēsturi

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2020. gada 13. februāris 07:00

333
Dzimtu stāsti, kas veido Latvijas vēsturi

Liepājas Latviešu biedrības namā līdz 1. martam skatāma ceļojošā izstāde “Dzimtas grāmata”. Lai arī tā neizceļas ar apskatāmo eksponātu skaitu, tai ir liela emocionālā un garīgā, kā arī vēsturiskā vērtība. Antra Siliņa, kura uzticējusi izstādei nesen izdoto grāmatu par Matīsu Siliņu, uzsver – dzimtas vēstures apzināšana dod dzīvei pievienoto vērtību.

Mērķis – veicināt lasīšanu
Liepājas Latviešu biedrības nams ir simboliska vieta, kur ceļ godā tradīcijas, latviešu kultūru un latviskumu. “Ar lielu prieku un lepnumu uzņemam šeit vairāk nekā gadsimtu garu brīnišķīgu literatūras stāstu. Ceram, ka izstāde liks aizdomāties par savām saknēm, no kurienes mēs nākam, kā spējam saglabāt nozīmīgo un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm,” izstādes atklāšanas uzrunā teic kultūras iestādes pārstāve Madara Lubāne.
“Baltic International Bank” projekts “Dzimtas grāmata” tūlīt pēc izstādes Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā atceļojis uz Liepāju, “kur saknes jau vējš neizplēš”. Liepājas himnas rinda ir simboliska, jo izstāde apkopo dziļus stāstus par stipru ģimeņu izcelšanos, tradīcijām, viņu senčiem un arī Latvijas vēsturi.
Projekta pārstāve Laima Zēmele uzsver, ka “Dzimtas grāmata” ir turpinājums jau citiem iesāktiem projektiem ar mērķi veicināt lasīt latviešu literatūru un latviešu valodā no paaudzes paaudzē. Ļoti veiksmīgi izdevusies aktivitāte, kad cilvēki aicināti ļaut ieskatīties viņu bibliotēkās. “Tas guva plašu sabiedrības atbalstu, sapratām, ka jāiet tālāk. Kā to visu interesanti turpināt?” Projekta vadītāji sapratuši, ka jārāda, kas ir tie dārgumi un relikvijas-grāmatas, kas dzimtām svarīgas. Atsaucība bijusi ļoti liela. Žūrija, kuras vidū ir ar kultūru cieši saistītas personības, izvēlējušies astoņas grāmatas. Vēl četras pieliktas klāt no cita saistīta projekta – par ģimeņu un dzimtu ģerboņiem.

No Bībeles līdz personībām
Izstādē skatāmas 12 grāmatas, kas ir laikmeta liecības, lūgšanu grāmatas, biogrāfijas un pētījumi. “Grāmatas ļauj ielūkoties gan katras dzimtas vēsturē, gan pārskatīt Latvijas vēsturi. Vairākās no tām ir dokumentēti dzimtas koki un ciltskoki. Vienā no kokiem ir apkopoti vairāk nekā 5000 dzimtas locekļu,” piezīmē L. Zēmele.
Izstādes atklāšanā, kad satikās dzimtu pārstāvji, izrādījās, ka tās savos kokos var atrast kopīgus cilvēkus. Tieši šādi fakti rada stipras dzimtas kopības sajūtu.
Katra dzimtas grāmata ar savu stāstu ir unikāla. Piemēram, Bīriņu dzimta izstādē piedalās ar 1898. gadā izdotu Bībeli, kas iespiesta vecajā drukā. “Šo grāmatu dzimtas pārstāvji nodod no paaudzes paaudzē, vienlaikus arī iemācoties lasīt šajā rakstībā,” uzsver projekta pārstāve.
Divas grāmatas pārstāv Liepājas apkaimi. Dzimtas grāmata “Gramzdas zēns” apkopo vairāku Dobeļu paaudžu dzīves gājumu. Īpaši jāakcentē, ka šajā grāmatā ir aprakstīti Arvīda Dobeļa pirmie 26 dzīves gadi, kad Latvija piedzīvo piecas dažādas valsts iekārtas, kā arī var lasīt par dzīvi un sadzīvi Kurzemē pagājušajā gadsimtā. Savukārt Grobiņas novadu pārstāv Siliņu dzimta, kura izstādei pieteikusi pērn izdoto grāmatu “Sava ceļa gājējs” – par 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Latvijas pirmo kartogrāfu un etnogrāfu Matīsu Siliņu, kurš ir Krišjāņa Barona un Kronvaldu Ata laikabiedrs. “Grāmatas izdošana mūs pamudināja piedalīties,” norāda Antra Siliņa. M. Siliņš bijis pirmais, kurš iedomājies vākt etnogrāfiskos materiālus, braucis pa visu Latviju, lai izpētītu tautas saknes.

Katrā dzimtā – pa patriotam
A. Siliņa norāda: lai arī M. Siliņš ir nozīmīga personība Latvijas vēstures kontekstā, savulaik apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV pakāpi, par viņu zina un runā salīdzinoši maz. Pašas ģimene – viņas vīrs ir M. Siliņa mazmazdēls Ģirts Siliņš – vienmēr apzinājusies, ka radinieks ir tāda personība. “ Izstāde ir iedvesmojoša. Tā dod stimulu papētīt dzimtas saknes konkrētāk, uzzināt vairāk. Esam apzinājuši dzimtā piecas paaudzes. Uzskatu, ka katram vajadzētu būt dzimtas patriotam, kas uzņemas šo misiju, citādi dzimtas vēsture var aiziet nebūtībā. Manuprāt, katrai ģimenei vajadzētu būt tādai grāmatai, kur fiksēt nozīmīgākos datumus un notikumus,” pauž A. Siliņa. “Ja ciena dzimtas vēsturi, tad nākamās paaudzes to pārmanto.” Par godu M. Siliņam nosaukts Antras un Ģirta dēls. “Mūsu dēls Matīss ir Matīsa Siliņa mazmazmazdēls. Cik esam apzinājuši, mūsu dēls no tā Matīsa Siliņa laikiem līdz šim ir vienīgais šādā vārdā nosauktais dzimtas pārstāvis. Pētot dzimtas koku, esam atklājuši, ka Matīsam Siliņam bija dēls un meita. Mana vīra dzimta ir atvase no dēla zara. Secinājām, ka dzimtā ir visdažādāko profesiju pārstāvji, bet vienlaikus visiem ir saistība ar tautas mākslu, tātad kopīgas iezīmes,” stāsta A. Siliņa.