Izrāda retro radioaparātus

2020. gada 20. februāris 07:00

Par godu Pasaules Radio dienai Durbes muzejā skatāma retro radioaparātu izstāde

Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs apskatei izlika 11 eksponātus, kā arī pagājušās nedēļas nogalē muzejā sarīkoja pasākumu, kurā varēja klausīties retro skaņu plates un bija tikšanās ar Liepājas vinilplašu kolekcionāru, mūzikas telpas jeb klubiņa “Vinilkoks” saimnieku Raiti Pavloviču.

Nones no bēniņiem
R. Bahs sola, ka retro radioaparātu izstāde kādu laiku muzejā būs skatāma. Ekspozīcijā ir radioaparāti, kurus durbenieki laika gaitā ir atnesuši muzejam. “Izvācot no mājām mantas, iedomājušies, ka tas noderētu muzejam. Man uz bēniņiem ir vēl vesela rinda ar veciem televizoriem, kas laika gaitā ir atnesti. Durbes kultūras nama vadītāja ierosināja, ka par godu Radio dienai var sarīkot izstādi,” stāsta R. Bahs. Viņš norāda, ka kāds aparāts ir no 1939. gada, bet izstādes modernākais eksponāts ražots 1940. gadā.
“Tas ir no durbenieku mājām. Bija skolotāja Audriņa, viņa sen ir mirusi, viņas mājās šāds radioaparāts atradies. Viņas vecāki bija namsaimnieki un toreiz bija iegādājušies krietnu radio. Tālaika gaume bija uz visiem radioaparātiem likt visādus deķīšus un vāzītes,” atklāj R. Bahs.
Starp aparātiem ir arī “VEF-202”, ko visi savā laikā gribēja iegādāties, ir arī kāds pavisam vienkāršs padomju laika ražojums. “Tam bija tikai vidējie un garie viļņi, bet varēja tajā laikā dzirdēt visādas Eiropas radiostacijas. “Amerikas balsi” te nevarēja klausīties, bet skolotājas aparātā varēja. Izliku arī vienu no pirmajiem krāsu televizoriem, lai var redzēt, kāda milzu kaste tolaik bija,” eksponātus izrāda muzeja vadītājs.

Kolekcijā –
daudz plašu
Durbes muzejs ir iegādājies mūsdienīgu skaņu plašu atskaņotāju, bet tā kolekcijā var izsekot skaņu plašu vēsturei. “Mums ir plašu krājumi, ko cilvēki ir sanesuši. Gan piecdesmitie gadi, gan līdz 1945. gadam. Ir arī cara laika plate, kas kādās mājās glabājusies. Tā joprojām ir atskaņojama. Piemēram, “Bellacord” plates ir no pirmskara laikiem. “Bellacord” turpināja darboties vācu laikos, tad uz platēm bija rakstīts vācu un latviešu valodā, arī padomju pirmajos gados turpināja darboties. Tad “Bellacord” bija slikts, par daudz ārzemniecisks, nosauca par “Līgo”. Tad nāca laiki, kad bija politiskās pārmaiņas, kad “Līgo” bija slikts, jo Jāņi bija aizliegti. Tad nosauca par Rīgas Skaņu plašu fabriku,” vēstures faktus atklāj R. Bahs. Viņš palepojas, ka muzeja kolekcijā ir arī “Bītlu” plate, jo toreiz arī Padomju Savienībā izdeva pasaulē populāru grupu ierakstus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izrāda retro radioaparātus

Kategorijas