Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kad jāklepo līdz vemšanai

ILZE ŠĶIETNIECE

2020. gada 20. februāris 07:00

286
Kad jāklepo līdz vemšanai

Lai arī ģimenes ārsti to negrib atzīt, bērni sākuši slimot ar garo klepu – tādas aizdomas pauž daudzi vecāki. Daļai tās apstiprinājušās, jo mazajiem veselības problēmas bijušas tik lielas, ka viņi nonākuši slimnīcā Rīgā. Tur diagnoze apstiprināta laboratoriski. Arī vairākiem pieaugušajiem ir aizdomas par to, ka nule izslimojuši šo it kā aizmirsto infekcijas slimību.

Biežāk slimo pilsētnieki
“Domāju, ka man pašai pagājušajā gadā arī bija garais klepus. Klepoju divus mēnešus līdz galvas reiboņiem, vemšanai, vēdera krampjiem. Bija grūti elpot,” pieredzē dalās kāda lasītāja. “Nevienas antibiotikas nepalīdzēja, tikai mitrs jūras un Daugavas gaiss. Tas viss, kas iekšā, vienkārši bija jāizklepo.”
Garais klepus ir augsti infekcioza akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis baktērija, kas apkārtējā vidē ir neizturīga un ātri iet bojā. Tai raksturīgas smacējošas klepus lēkmes, kas var ilgt divus mēnešus un pat vairāk, skaidro Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC). Ar garo klepu iespējams saslimt jebkurā vecumā, bet visbiežāk inficējas zīdaiņi, kuri vēl nav saņēmuši visas vakcīnas devas, kā arī pusaudži un pieaugušie, kuriem pagājis ilgs laiks kopš pēdējās potes saņemšanas brīža.
Inficēšanās risks pieaug rudenī un ziemā; četras, piecas reizes vairāk pilsētā, kur ir lielāks cilvēku blīvums nekā laukos, rāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) dati. Slimība izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu ceļā pat pusotra metra attālumā – runājot, klepojot, šķaudot – vai ciešu kontaktu laikā. Simptomi attīstās vidēji 10 dienu pēc inficēšanās, taču var parādīties arī līdz 21 dienai un vēlāk. Pieaugušajiem tie var būt tik viegli, tāpēc paši par saslimšanu nemaz nenojauš, taču baktēriju, kas inficē citus, viņi izdala tik un tā – trīs nedēļas un ilgāk.

Ārstē svaigs gaiss
Infekcija parasti sākas pakāpeniski, un tai novēro trīs fāzes. Pirmā ilgst no divām dienām līdz divām nedēļām. Tās laikā var būt iesnas, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra, rets, sauss klepus, asarojošas acis, palielināta uzbudināmība, nogurums.
Otrais periods ilgst divas, trīs nedēļas. Tam raksturīgas pēkšņas mokošas krampjveida klepus lēkmes, galvenokārt naktīs. To laikā seja piesarkst, kļūst pat zilgana, acīs saskrien asaras, beigās izdalās staipīgas krēpas vai sākas vemšana. Lēkmes ilgst vairākas minūtes un var atkārtoties piecas līdz sešdesmit reizes diennaktī. Biežās klepošanas dēļ acu ābolos var parādīties asinsizplūdumi. Zīdaiņiem, kuri jaunāki par pusgadu, klepus var neattīstīties, bet novērojama aizdusa, elpošanas apstāšanās jeb apnoja. Atveseļošanās periods ilgst trīs līdz četras nedēļas. Šajā laikā klepus kļūst retāks, mazāk intensīvs, krēpas atdalās vieglāk. Tāda stadija var saglabāties ilgstoši.
Infekcijas ilgumu var samazināt ar antibiotiku terapiju, sevišķi gadījumos, kad ārstēšanu uzsāk agrīnā slimības posmā. Zīdaiņus līdz pusgada vecumam, kā arī pacientus ar sirds, plaušu un nervu sistēmas slimībām ieteicams ievietot slimnīcā. Pārējiem, ja nav paaugstinātas temperatūras, ieteicams daudz uzturēties svaigā vēsā gaisā, jo tas samazina klepus lēkmju biežumu. Tikai jāatceras, ka nedrīkst uzturēties vietās, kur iespējams inficēt citus, piemēram, bērnu rotaļlaukumos.
Ārstēšanās gaitā svarīgs ir pareizs dienas režīms un uzturs. Slimniekam nepieciešams uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Pārtikai jābūt viegli sagremojamai. Nav vēlams ēst skābus un sāļus produktus, jo tie kairina augšējos elpošanas ceļus.
Nesaņemot atbilstošu ārstēšanu, zīdaiņiem un cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, pastāv pat risks nomirt. Pēc garā klepus bieži attīstās tādi sarežģījumi kā bronhīts un plauškarsonis, var būt svara zudums, trūces, krampji, asinsizplūdums smadzenēs un citi.

Var sūdzēties inspekcijā
Slimību diagnosticē, bastoties uz novērotajiem simptomiem un laboratorisko pārbaudi. Ja pastāv šaubas, ka ārsts savus pienākumus nav veicis pietiekami labi un atbildīgi, nepieciešams vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā, kas izvērtēs viņa darbu, atgādina SPKC pārstāve Edīte Tettere.
Gadījumos, kad infekcijas pazīmes nav izteiktas, kā tas bieži vien ir pusaudžiem un pieaugušajiem, viņi pie ārsta vēršas novēloti. Līdz tam šie cilvēki brīvi staigā apkārt, izdalot baktērijas apkārtējā vidē. Aprēķini rāda, ka šādā veidā viens avots inficē vidēji deviņas kontaktpersonas.
Pēc izslimošanas ar garo klepu imunitāte pret šo infekciju parasti ir ilgstoša un noturīga. Savukārt profilakses pamatā ir vakcinācija, kas Latvijā tiek veikta kopš 1958. gada. Pirms tam garais klepus bija otra izplatītākā slimība aiz masalām. 80 procentos gadījumu ar to sirga galvenokārt bērni vecumā no viena līdz pieciem gadiem. Garais klepus bija galvenais nāves iemesls zīdaiņiem.
Tomēr tā joprojām ir ļoti izplatīta slimība. Pēdējos gados vērojams būtisks saslimstības pieaugums gan Latvijā, gan citur Eiropā, ASV un Austrālijā. Periodiski uzliesmojumi vērojami ik pēc trim, četriem gadiem, norāda BKUS. Turklāt – jo garāks periods starp uzliesmojumiem, jo tie spēcīgāki. Iespējams, iemesls ir aizvien pieaugošā kampaņa pret vakcinācijas nepieciešamību. Statistikas dati rāda, ka imunizācijas līmenis pret garo klepu samazinās. Te jāatceras – pat ja potēts bērns inficējas ar garo klepu, slimība norit vieglāk.
Imunitātes izveidošanai un uzturēšanai nepieciešams noteikts vakcīnas devu skaits – pamatvakcinācijas kurss un balstvakcinācijas. Bērniem vajadzīgas piecas potes – divu, četru, sešu, 12 līdz 15 mēnešu un septiņu gadu vecumā. Pret garo klepu mazuļus parasti vakcinē vienlaikus ar difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu, B tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu.
Vakcinācijas nodrošinātā imunitāte nav uz mūžu, aizsardzības precīzs ilgums nav noteikts, brīdina BKUS. Zināms, ka tā ir spēcīga pirmos četrus gadus, bet strauji mazinās nākamajos sešos līdz 14 gados. Taču pieaugušo potēšana un revakcinācija pret garo klepu Latvijas vakcinācijas kalendārā nav iekļauta. To iespējams veikt par pašu līdzekļiem, izmantojot kombinēto vakcīnu pret difteriju, stinguma krampjiem un garo klepu, norāda SPKC pārstāve E. Tettere.