Pozitīvās tendences liek meklēt papildu resursus

2020. gada 20. februāris 07:00

109

Pozitīvās tendences liek meklēt papildu resursus

“Mums atkal pieaudzis skolēnu skaits,” palepojas Nīcas vidusskolas direktore Lāsma Petermane. Nīcas vidusskolu par savējo šajā mācību gadā sauc 281 audzēknis. 2018./2019. mācību gadā te izglītojās 272 bērni un jaunieši, bet vēl gadu iepriekš – 255. Audzēkņu skaita pieaugums skaidrojams ar Nīcas novadu kā dzīvesvietas izvēli, kā arī iespējām skaitliski mazākā kolektīvā veiksmīgāk mācīties valsts valodu krievvalodīgajiem skolēniem.

Uzņem bērnus no Vjetnamas
Vēl pirms trim gadiem skolēnu skaits turējās zem 200, taču Nīcas vidusskola rokas nenolaida un veica dažādas aktivitātes, popularizējot savu pieredzi mācību darbā un skolas dzīvē.
Direktore teic, ka iemesli skolēnu skaita pieaugumam ir dažādi: ir ģimenes, kas atgriežas Latvijā, vairākas mainījušas dzīvesvietu uz Nīcas novadu. Vairāki skolēni brauc no Liepājas – pārsvarā tie, kuri iepriekš mācījušies skolā ar krievu valodas plūsmu. Šāda tendence skolā novērota jau agrāk.
Četri bērni būs no Vjetnamas – viņu vecāki novadā dabūjuši darbu un dzīvesvietu, un līdz ar to bērni izglītosies šeit. Divi bērni jau nāk skolā, diviem ģimene kārto dokumentus. “Ļoti patīkami, atsaucīgi cilvēki, pozitīvi noskaņoti. Viegli iegūt kontaktu. Bērni ļoti labi iejutās, labi runā latviešu valodā un raksta diktātus,” uzsver L. Petermane. Vjetnamieši papildinās arī pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” audzēkņu rindas.

Veido paralēlklases
Pagājušajā mācību gadā Nīcas vidusskola bija gatavojusies uz pavisam nelielu 1. klases kolektīvu. Prognozēja, ka būs mazāk par desmit pirmklasniekiem, jo vietējā bērnudārzā skolas sagatavošanas grupā mācījās astoņi bērni. Pirms astoņiem gadiem bijusi salīdzinoši zema dzimstība. “Ir mums tomēr 15 pirmklasnieki,” piebilst direktore.
1. klases sastāvu veido ne tikai vietējie bērni, bet arī no Rucavas novada. Nākamajā mācību gadā par iespējām 1. klasi apmeklēt interesi izrādījušas dažas ģimenes no Liepājas. “Iespējams, atkal sanāks divas pirmās klases,” plāno direktore. Pašreiz Nīcā ir pa divām 2., 6. un 7. klasēm. Savukārt 5. klasē skolēnu skaits ir 27. Ja šajā klasē vēl pienāks kāds audzēknis klāt, tad skolas administrācija lems par divu klašu izveidošanu.
“Jau tagad atsevišķu mācību priekšmetu apguvē skolēni tiek dalīti grupās. Ja veidosim paralēlklases, būs nepieciešami papildu skolotāji. Šobrīd mums pedagogi ir pietiekamā skaitā, bet, tiklīdz būs izmaiņas, vairs nepietiks, vajadzēs papildspēkus.”
Kā tad notiks paralēlklašu veidošana no esošās klases kolektīva? Direktore uzsver, ka viņiem šajā jautājumā ir izveidojusies lieliska pieredze, kas apmierinot gan skolēnus, gan viņu vecākus. “Šo procesu vada mācību pārzine, kura nav procesā emocionāli iesaistīta. Audzinātāji parasti to izjūt daudz emocionālāk. Galvenais kritērijs ir, lai klasē būtu vienlīdzīgs zēnu un meiteņu skaits, kā arī būtu līdzsvars starp centrā dzīvojošajiem bērniem un audzēkņiem, kuri brauc no attālākām vietām. Lai visādā ziņā kolektīvā ir dažādība,” uzsver direktore.
Klašu audzinātāji tiek izlozēti. “Parasti visi no sapulces par šo jautājumu aiziet priecīgi – pretenziju vienam pret otru nav. Ja nu kāds pamatota iemesla dēļ tomēr vēlas mācīties vienā vai otrā paralēlklasē, nav problēmu veikt korekcijas.” Direktore un skolas personāls secinājis: ja klasē ir vairāk par 30 bērniem, mācību darbs norit salīdzinoši grūtāk gan skolēniem, gan pedagogiem. “Otrkārt, mums arī nav tik lielas telpas, kur iekārtot tik lielas klases,” papildina L. Petermane.

Pārplāno telpas
Tieši telpu jautājums, ņemot vērā tendenci pieaugt skolēnu skaitam, ir nākamais darbs, pie kā jāstrādā jau tagad. Nīcas skola savulaik celta ar mērķi, ka tajā var mācīties vairāki simti bērnu un jauniešu. Tā kā ilgus gadus skolēnu skaits bijis teju uz pusi mazāks nekā pašreiz, klašu telpas pārplānotas un pārveidotas citiem mērķiem. Piemēram, izveidots skolas muzejs, skolotāju sanāksmēm un plānošanas darbam iekārtots metodiskais kabinets.
“Tagad sāk izskatīties, ka telpu paliek par maz un mazām. Plānā ir metodisko kabinetu pārveidot par klasi. Tāfele tur jau ir,” teic L. Petermane. Katram pedagogam, kuram piešķir klases telpu, ir tiesības to izsapņot – izremontēt un iekārtot pēc savām sajūtām un ērtībām veiksmīgam mācību darbam. Līdz ar to klases ir iekārtotas dažādi. Vienās skolēni sēž solos pa vienam, citās – pa diviem. Izrādījies, ka senāk dažu klašu durvīm aizkrāsots ciet stiklojums, un, krāsu noņemot, iegūts neierastāks izskats. Direktore piebilst, ka tas nav no jauna izdomāts – tā ir atjaunota sākotnējā noformējuma versija un klašu kā atvērtās telpas pieeja.
Viņa pieļauj, ka stiklojums aizkrāsots padomju laikos, sistemātiski pārkrāsojot. “Ilgu laiku nevarēju saprast, kādēļ arhitekts savulaik skolu iecerējis tik tumšu. Sākām pētīt, ka zem krāsas ir stikls. Mācību darbā un skolas dzīvē filozofijas, laikam ritot, mainās.”
Pamazām durvis un to stiklojums Nīcas vidusskolā tiek atjaunots, lai klasē notiekošais kļūtu redzamāks, bet skola pati par sevi – gaišāka. Ar šādu atvērtās klases pieeju izveidots vēstures kabinets. Tas disciplinējot, jo klasē vai gaitenī notiekošo var labāk ieraudzīt un mācību darbs netiek lieki traucēts, piemēram, klauvējot pie durvīm.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pozitīvās tendences liek meklēt papildu resursus

Kategorijas