Pāvilostnieki: “Negribam palikt nomale!”

2020. gada 27. februāris 07:00

265

Pāvilostnieki: “Negribam palikt nomale!”

19. februārī Pāvilostas iedzīvotāju sapulcē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdnes, lai “kopīgiem spēkiem mēģinātu kliedēt bažas” par gaidāmo reformu. Sapulces dalībniekiem bija daudz konstruktīvu jautājumu, uz kuriem ierēdnes atbildēja no sava skatpunkta, un tās noslēgumā sanākušie noliedza, ka būtu sadzirdējuši ko noderīgu.

Sper soli uz priekšu
VARAM Reformu nodaļas vadītāja vietniece Diāna Orlovska atgādināja administratīvi teritoriālās reformas vēsturi un pauda, ka pēc pirmās reformas 2009. gadā mērķis netika sasniegts. Ja arī tagad nekas nemainītos, tad paliktu divu veidu pašvaldības – lielās un mazās, kuras ir vairākumā, taču funkcijas visiem ir vienādas. Ministrija gribot panākt tādas vietvaras, kas spēj veikt savas funkcijas patstāvīgi.
“Nevēlos teikt, ka līdz šim pašvaldības ir slikti strādājušas, bet jāsper solis uz priekšu, veidojot pašvaldības, kas spēj piesaistīt investīcijas,” skaidroja ministrijas pārstāve. Pēc VARAM aplēsēm, topošā Lejaskurzemes novada kopējais budžets varētu būt ap 50 miljoniem eiro. Tagadējo iestāžu un darbinieku liktenis būs pašvaldības pašas kompetencē. Darbu organizēs novada dome, kas lems, vai katrā pagastā atstāt pārvaldi vai varbūt uz vairākām vienu. Tā varētu būt kā pakalpojumu saņemšanas vieta, kur noteiktā laikā pieejami speciālisti.
Darbosies e-pārvalde, vienotie klientu apkalpošanas punkti, kuros varētu iesaistīties arī bibliotēkas. D. Orlovska norādīja, ka pakalpojumu saņemšanai vajadzētu būt 10 kilometru rādiusā no iedzīvotāju dzīvesvietas.
VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Indra Ciukša stāstīja par pēcreformas atbalsta pasākumiem pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai. Viņa kā pamatdokumentu piesauca Attīstības plānu, kurā jāparādās, kas notiek ar katru teritoriālo vienību, un uzsvēra: “Jūsu iespēja ir sekot līdzi, lai nauda nenogulstas vienā vietā.” Daļu budžeta līdzekļu varēšot novirzīt iedzīvotāju sabiedriskajām iniciatīvām. Likumā par pašvaldībām tiekot paredzēta iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveide.

Ieguvumus nesaskata
Sapulces dalībnieki vēlējās noskaidrot, kādas konkrētas funkcijas Pāvilostas novada pašvaldība nevar nodrošināt. Ierēdne atbildēja, ka “kopā būs vairāk iespēju, jo iedzīvotāju skaits sarūk”.
Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons gribēja zināt, vai veikts pētījums, ka lielie novadi pēc pirmās reformas dzīvo labāk. Viņa rīcībā esot informācija, ka ne visi. “Pāvilosta dzīvo labāk, to pierāda cipari.”
Kāda pāvilostniece pauda neizpratni, kā kopējais budžets varēšot būt lielāks par pašreizējo astoņu novadu budžetiem. Skanēja atbilde, ka ietaupījums varētu rasties no kopīgās saimniekošanas, to dotu, piemēram, vienota grāmatvedība. Kā piemēru D. Orlovska minēja saimniekošanu mazdārziņos. Tur izdevīgāk esot uzsliet vienu kopīgu šķūnīti darbarīku glabāšanai, nevis katram atsevišķu. “Iznāk kolhozs!” skanēja replika no zāles. “Jo lielāks novads, jo lielāks bardaks. Tagad Uldis neko nevar paņemt, mums viss redzams.” Iedzīvotāji arī norādīja, ka pārvaldes ēka būs jāuztur tik un tā.
Vai Pāvilosta saņems atpakaļ proporcionāli “kopējā katlā” ieguldītajam, ministrija nevarot garantēt. Iedzīvotāji iebilda, ka nevēlas maksāt švako novadu parādus.
D. Orlovska pauda novērojumu, ka mazās pašvaldības bremzē lielās, un nepiekrita, ka nevajag balstīt švakākās: “Mēs dzīvojam vienā valstī.” Pāvilostnieki nepalika atbildi parādā: “Tad vajag izlīdzināt arī deputātu algas un mūsu pensijas.”
Viņi iebilda, ka arī lielajās netiek realizēti visi projekti. Kāds iedzīvotājs salīdzināja, ka Vērgales pagastā tiek noraidīti vairāk projektu nekā Pāvilostā. Vai tagad tā nebūšot ar Pāvilostu lielā novada sastāvā? I. Ciukša norādīja, ka mazajās pašvaldībās neesot uz pilnu slodzi strādājošu profesionālu ekspertu, tāpēc tās nevarot realizēt projektus. Ierēdnes apgalvojumu, ka reforma pašvaldībām būs atspēriens, iedzīvotāji uzņēma skeptiski.
Savukārt ziemupnieki stāstīja par līdzšinējo nespēju valsts līmenī panākt grants ceļu noklāšanu ar asfaltu, tie liekot ārzemju tūristiem griezt mašīnas pretējā virzienā. Neziņa arī par tālāko jaudīgu interneta sakaru attīstību, kas ļautu dzīvot piekrastē un strādāt no mājām.
D. Orlovska mierināja, ka nevajag būt pesimistiem.

Svarīgi, ko ievēlēs
Iedzīvotājus arī uztrauc, vai vietējās vēlēšanās varēs startēt tikai politiskās partijas. Ierēdnes pauda, ka esot iecerēta arī vēlētāju apvienību iespēja veidot savus sarakstus, un vairākkārt uzsvēra, ka būs svarīgi, ko paši jaunajā novada domē ievēlēs, bet iedzīvotāji sprieda, ka vairāk par vienu diviem Pāvilostas pārstāvjiem tajā nebūs. Var nebūt arī neviena.
Pāvilostas muzeja vadītāja Irina Kurčanova kā kuriozu minēja no Kultūras ministrijas saņemto vaicājumu: “Kādas sekas jums būs pēc reformas?” “Kā es varu zināt, kas man sagatavots?” teica I. Kurčanova, norādot uz ministriju nesadarbošanos.
“Iedzīvotāji ir satraukti tāpēc, ka negribam, lai paliek sliktāk. Mēs ar savu iedzīvotāju skaitu būsim nomale un nevarēsim atļauties tādus projektus kā līdz šim. Vai nevar iestrādāt noteikumus, ka mūsu līdzekļi paliek te?” pauda muzejniece.
D. Orlovska ieteica, ka nevajag šādi sevi noskaņot. Daudz būšot atkarīgs no cilvēkiem uz vietām. “Atkarīgs, ko ievēlēsit.”
Reformas likumu Saeima 3. lasījumā varētu izskatīt līdz vasaras sākumam, bet 2021. gada 1. jūlijā darbu sāks jaunās novadu domes.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pāvilostnieki: “Negribam palikt nomale!”

Kategorijas