Tiekas forumā

2020. gada 27. februāris 07:00

1002

Tūrisma jomas darbinieki priecājas par tikšanos ar sen neredzētiem kolēģiem un iedvesmojošiem stāstiem
Nīcā aizvadīts pirmais Lejaskurzemes tūrisma forums, kas pulcēja vairākus desmitus kultūras, tūrisma un radošo industriju nozaru pārstāvju gan no bijušā Liepājas rajona, gan kaimiņu novadu pašvaldībām. Lielākā daļa aptaujāto foruma dalībnieku atzina, ka šādu pasākumu gaidījuši ļoti sen, jo iepriekšējās pašvaldību reformas rezultātā zudusi tiešā saikne un sadarbība ar kolēģiem citās pašvaldībās.
Tūrisma foruma rīkotāji – biedrības “Liepājas rajona partnerība” pārstāvji Ilze Kārkliņa un Raimonds Reinis – stāsta, ka ideja par plašāka mēroga tūrisma foruma rīkošanu dzimusi pirms apmēram pieciem gadiem. “Sapratām, ka vajadzētu lielu kultūras pasākumu tūrisma jomai un nozarei. Idejām nav jāpiepildās uzreiz – tas notiek īstajā laikā,” foruma atklāšanas uzrunā teica I. Kārkliņa, norādot, ka šādas tematiskās kopā sanākšanas palīdz nozarei augt un attīstīties.
Lejaskurzemes tūrisma foruma devīze ir “Iedvesma. Ideja. Inovācijas”. Abi foruma idejas autori norādīja, ka iedvesma ir vajadzīga pat vairāk nekā gaiss – tas ir dzinulis, lai darītu vairāk, savukārt inovācijas nozīmē uz vienkāršu lietu paskatīties citādi, no cita skatpunkta.
Savukārt Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis palepojās ar saviem iedzīvotājiem, kuri spējuši statistikas datos sasniegt trešo augstāko dzīves līmeņa rezultātu valstī. “Tas ir tāpēc, ka pie mums ir čakli ļaudis,” viņš uzsvēra. Daļa novada iedzīvotāju strādā tieši tūrisma nozarē.
Pasākuma vadītājs Artūrs Breidaks foruma apmeklētājiem novēlēja iedvesmoties inovatīvām idejām.

Paņemt maksimumu un labāko
Foruma pirmajā daļā ar pieredzē balstītiem stāstījumiem uzstājās Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” pārstāves Žanete Grende un Maija Jaunzeme. Ž. Grende pastāstīja, kā pirms daudziem gadiem, būdama uzņēmēja, dzimšanas dienā prasījusi, lai kolēģi viņai uzdāvina I. Ziedoņa Kopotos rakstus un mēnesi brīva laika, lai tos varētu izlasīt. Pēc pāris nedēļām viņa gājusi pa ielu, un pretim nāk... pats dzejnieks! Pienāk klāt un piedāvā iet dzert kafiju. “Tā mēs deviņus gadus dzērām kafiju un runājām par biznesu, jo viņš savulaik gribējis būt par uzņēmēju,” norādīja Ž. Grende.
Protams, tas, ka nākotnē varētu vadīt I. Ziedoņa muzeju, viņai pat nebija prātā ienācis. Taču dzejnieks atklājis, ka negrib muzeju, bet gan nemuzeju. I. Ziedonis teicis: “Man muzejos gidi nepatīk, tā tante, kas sēž stūrī, mani novēro, es nevaru apsēsties kāda rakstnieka gultā.”
Ž. Grende laika gaitā satikusi jaunus un radošus cilvēkus, kuri vēlējušies darboties. Viņas dibinātajā fondā “Viegli” darbojas cilvēki, kuri stingri nolēmuši – darīs to, par ko viņiem pašiem ir prieks un kas to rada. “Ļoti svarīga ir stratēģija. Ne tā, ko iesniegt pašvaldībā, bet tā otrā – tā jūsējā!” viņa uzsver.
Ž. Grende pauda gandarījumu, ka daudzas fonda īstenotās jaunrades idejas tiek novērtētas no sabiedrības puses. Piemēram, projekts “Kulturālo kartupeļu lauks” Kuldīgā, ko turpinās attīstīt, jo vieta un kartupeļu lauks, kurā var klausīties radio, kļuvusi par tūristu iecienītu.
“Kas tad īsti ir jaunrade? Imanta Ziedoņa recepte – jaunrade ir krustceles starp maksimālu ieiešanu saknēs un vienlaikus labākā paņemšanu no globālās telpas,” norādīja fonda dibinātāja, atgādinot, ka jāseko līdzi tam, ko var izveidot savā piedāvājumā no visa labi zināmā, bet vienlaikus skatoties, kādas aktualitātes valda pasaulē konkrētajā nozarē. Kā piemēru viņa minēja fonda radīto izlaušanās spēli “Ziedoņa klase”, kas piedāvā inovatīvā veidā mācīties literatūru.
Tāpat, balsoties uz dižgara devumu literatūrā, iecerēts īstenot vēl citas aktivitātes. “Leišmalīte” iedvesmojusi radīt metodisko materiālu ģeogrāfijas stundām, bet “Kurzemīte” meklēt izcilus kurzemniekus – cilvēkus, kuri nesavtīgi dod sabiedrībai.
M. Jaunzeme uzsvēra, ka jebkura ideja – pat pati trakākā – jāietērpj mērķauditorijai saprotamā valodā, atspoguļojot tās vērtības.

Nekautrēties lauzt stereotipus
Foruma lektore Dzintra Līce tūrisma biznesā strādājusi ne tikai Latvijā, bet kopumā vēl sešās valstīs. “Pie mums ļoti pārdzīvo to, ka mēs kādas lietas neizdarām pārāk labi vai perfekti. Mums katram ir citādas intereses un domāšana,” viņa secinājusi. Citās valstīs, kur tūrisms ir augstā līmenī, tādiem sīkumiem, kuriem mēs pievēršam milzīgu vērību un pārdzīvojam par kādu neizdošanos, izliekas šādu “problēmu” nemanām. “Svarīgi ir arī nepakļauties apkārtējo spiedienam, būt vieglam un gaišam, nekaunēties strādāt savos gados.”
Tūrisma nozarē varot novērot tendenci, ka ģimenes biznesā omītes viesiem nekautrēsies pasniegt savu īpašo ēdienu, bet bērni pēc pusdienām novākt traukus. “Katrs dara savu darbu, un visiem ir labi, visi priecīgi.”
Tādēļ arvien biežāk esot jāprot lauzt stereotipus. Kā galveno padomu viņa dod: ar viesiem nevar runāt par trim lietām – reliģiju, politiku un dzimumidentitāti. “Tāpat vienmēr izvirziet mērķi iepazīties ar jauniem cilvēkiem! Forumā es gribēju iepazīties ar četriem cilvēkiem, bet tagad jau esmu to izdarījusi vismaz ar pieciem.”

Mesties piedzīvojumā
Ar ovācijām forumā tika sagaidīti Latvijas Televīzijas raidījumu “Ziemeļu puse”, “TE” un “Literatūre” veidotāji un vadītāji Marta Selecka un Gustavs Terzens. Jokojot viņi teica, ka desmit gadu laikā izbaudījuši globālo ceļošanu, tad pievērsušies vietējām ekskursijām pa Latvijas vietām ar šarmu un īpašo stāstu, bet tagad savu nodarbošanos sauc “ceļo nepaceļot”.
Arī viņi stāstījumā uzsvēra, ka nepieciešams atrast īstos cilvēkus, ar kuriem kopā mesties iekšā piedzīvojumā. “Jābūt tam iekšējam saucienam – kad un cikos, nevis – vai braukt?!” teica G. Terzens. Raidījumu veidotāji rēķinājuši, ka sanācis pavadīt pat 100 dienas gadā, ceļojot un filmējot. Viņu sniegums iepaticies igauņiem, kuri pasūtījuši gatavot raidījumus par viņu valsti, un tie labi nostrādājuši uz Latvijas auditoriju – igauņi jutuši mūsu iedzīvotāju pieplūdumu.
Tūrisma tematikas raidījumu veidotāji atzīst, ka jūt gandarījumu, ja viņu darbs, ko ieguldījuši veidošanā un metoties īstos piedzīvojumos, netēlojot to norisi, iedvesmojis cilvēkus brīvdienās doties tuvākās un tālākās ekskursijās pa Latviju.
Reiz, būdami Zviedrijā un ieslēdzot radio, dzirdējuši, kā rīta programmā moderators ēterā lasījis grāmatu. “Nekad nelasīsim grāmatas televīzijā,” tābrīža nostāju atminas G. Terzens. Bet tagad apceļo Latviju, balstoties uz latviešu autoru grāmatu saturu, kur pieminētas konkrētas vietas. Ideju tam radusi M. Selecka, kad ar ģimeni aizbraukusi uz vietām, ko Džeralds Darels pieminējis savā grāmatā “Mana ģimene un citi zvēri”.

Pasākumu tver ar baudu
Foruma dalībnieki vērtē, ka pasākums nācis par labu darba ikdienai – tā bijusi izraušanās no ikdienas rutīnas.
Šādi vērienīgi pasākumi kopš Liepājas rajona laikiem, kad var satikt kolēģus no tālākām vietām un būt lielākā bariņā, pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma notiek pirmo reizi, secināja foruma dalībnieki, cenšoties atcerēties pēdējo reizi, kad satikušies lielākā savstarpēji pazīstamu cilvēku kompānijā.
“Es ar baudu piedalos pasākumā. Šodien tik daudzus sen neredzētus cilvēkus satiku, man tāds prieks!” pauda Bārtas kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna.
Rucavas novada projektu koordinatore, bijusī Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Mieme ar forumu bija apmierināta. “Ir baigi labi! Man vaigi sāp – visu laiku jāsmaida!” viņa raksturoja savas emocijas.
Aizputes Tūrisma informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Diāna Reine sarunā ar laikrakstu piekrita, ka šāda veida iedvesmojošā pasākumā laiks paiet nemanot. Pasākumi, kuros cilvēki gūst noderīgas lietas nepiespiesta tipa lekcijās ar profesionāļu skatījumu un pieredzi, kļūstot arvien populārāki.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tiekas forumā

Kategorijas