Trīs par maz, pieci – par daudz

2020. gada 5. marts 07:00

Nereti biļete cena potenciālajiem sarīkojuma apmeklētājiem liek uzdot jautājumus: Kāpēc tik maz? Kāpēc tik dārgi? Kas tas par jocīgu ciparu uz ieejas biļetes?

Par simbolisku samaksu
Kultūras pasākumu organizatores Annas Jākobsones darba valstībā Grobiņas kultūras namā “Robežnieki” pie sienas krāsaina afiša vēsta, ka šonedēļ iestādē notiks pasākums Sieviešu dienas noskaņās. Spēlēs vairāki dīdžeji, bet vakara īpašie viesi būs jauniešu auditorijā populārais duets “Transleiteris” un visās izklaides baudītāju paaudzēs iecienītais Ufo jeb Kaspars Upacieris. Ieejas maksa uz šo pasākumu ir desmit eiro.
“Mūsu uzdevums nav pelnīt. Skatāmies kopējo izdevumu tāmi. Tā kā šis konkrētais pasākums ir tāds vērienīgs, prasījis lielākus ieguldījumus, biļešu cena tāpēc ir desmit eiro,” skaidro kultūras pasākumu organizatore. Taču parastās balles apmeklētājiem jārēķinās ar piecu eiro izdevumiem. “Taču tā ir simboliska maksa. Kas mūsdienās ir pieci eiro? Ja parēķina – tas bija 3,50 lati. Kas tas bija? Nekas daudz par to nesanāca,” viņa salīdzina.
“Robežniekos” par pasākumu apmeklējumu sūdzību nav bijis, tāpat neizskanot nekādi komentāri no ballētājiem vai izklaidēties gribētājiem, ka būtu par dārgu. “Mums uz ballēm nākošo auditoriju var raksturot kā mišungu – gan jaunieši, gan vidējā paaudze. Ir balles apmeklētāji, kuri nāk uz katru pasākumu, bet vienlaikus ir daudz neredzētu cilvēku. Daudzi brauc no Liepājas. Mēs, esot tuvu tai, vienmēr rēķināmies ar to, ka pilsēta ir tepat. Tajā pašā laikā ir pilsētnieki, kuri meklē jaunas izklaides vietas – vienu reizi viņi atbrauc uz Grobiņu, citu reizi uz citu mūsu novada kultūras namu,” novērojusi A. Jākobsone.
Apmeklētāji tiek pieradināti pie kārtības, ka uz lielākiem pasākumiem obligāti iepriekš ir jāpiesakās – jārezervē vietas pie galdiņiem un līdz pasākumam jau jāizpērk biļetes. “Lai novērstu situāciju, ka, piemēram, piesaka galdiņu 15 cilvēkiem un neatnāk, lai gan varbūt kādam esmu atteikusi, ka vietu vairāk nav. Otrkārt, man ir jāzina zāles plānojums – kā galdi jāsaliek, kur būs deju placis, lai visiem būtu ērti un labi.”

Pieradina arī bērnus
Salīdzinoši nesen “Robežniekos” veiksmīgi aizsākušās tematiskās bērnu ballītes. Dalības maksa ir pavisam simboliska un minimāla – divi eiro. Pasākumam, kas notiek reizi mēnesī, izvirzīts mērķis, ka šeit divas stundas bērniem ir nodrošināta kultūras programma un te var nosvinēt dzimšanas dienu, pieradinot viņus apmeklēt kultūras pasākumus. “Cilvēki ļoti novērtē, ja zināms, cik lielas izmaksas ir bērnu dzimšanas dienas svinībām, kad jānoīrē telpa vien.”
Grobiņas kultūras iestādi iecienījuši īrēt arī uzņēmumi un privātpersonas, kas vēlas atzīmēt nozīmīgus notikumus – sākot no dzimšanas dienām, jubilejām, beidzot ar tematiskiem pateicības pasākumiem darbiniekiem.
“Manuprāt, kultūras pasākumu jomā ir milzīgs pārsātinājums – piedāvājums ir liels, tāpēc reizēm no kādiem plāniem atsakāmies – strādājam ar to, kas ir. Piemēram, martā mums ir pēdējā sezonas balle, jo zinām, ka aprīlī un maijā organizēt nav jēgas – cilvēki ir noilgojušies pēc laika pavadīšanas ārpus telpām.”
Taču darba ritenis ar to neapstājas – visu sezonu kultūras iestādē sešus vakarus nedēļā aizņem dažādi pašdarbības kolektīvi.

Izmaksas nenosedz
Aizputes novada Kazdangas kultūras un izglītības centra vadītāja Inese Birkenfelde stāsta, ka praktizē biļešu cenu politiku trīs līdz piecu eiro robežās. Biļešu cena arī atkarīga no iedzīvotāju pirktspējas, un agrāk tā bijusi salīdzinoši lielāka. “Trīs eiro maksā ieeja uz koncertu, pieci eiro prasām par balli. Koncertiem ir svarīgi, lai tie būtu pieejami pēc iespējas plašākam lokam, piemēram, ģimenēm ar bērniem. Ja ģimenē ir četri cilvēki, tad par trīs eiro varēs atnākt vairāk nekā tad, ja koncerts vien maksās piecus eiro. Atšķirība tad ir.”
Pie trīs eiro ieejas maksas iedzīvotāji esot pieraduši, parasti komentāri neizskan, taču ir jāuzklausa pārmetumi, kāpēc tik dārgi, ja biļetes cena uz pasākumu par kādu eiro pieaug. “Bija pasākums par sešiem eiro, taču nodrošināts klāts galds. Kad paskaidrojām, kāpēc tā, tad jau piekāpās un saprata. Mums ir svarīgi, lai pasākumi ir pieejami pensionāriem, ģimenēm ar bērniem. Taču ir cilvēki, kuriem nav problēmu aizbraukt uz pasākumu Liepājā par 15 eiro,” zina stāstīt I. Birkenfelde.
Uz katru pasākumu tiek sastādīta tāme, atrunājot, ka ar biļešu ieņēmumiem paredzēts atgūt atsevišķas izdevumu pozīcijas. “Pilnībā nosegt izmaksas mums sanāk ļoti reti. Priecājamies, ja izejam pa nullēm, bet 95 procentos gadījumu pasākumu ieņēmumu un izdevumu attiecība ir mīnusos. Apmeklētāji parasti redz zāli un mākslinieku, taču izmaksas ir lielas – telpu uzkopšana, elektrība. Visiem pašsaprotami šķiet māksliniekiem dāvināt ziedus, bet arī tie ir jānopērk. Tāpat etiķete prasa un pilnīgi elementāri ir māksliniekus pacienāt – jāuzklāj galdiņš. Pasākums nav tikai tas, ko redz zālē,” uzsver I. Birkenfelde.

Atgūt auditoriju
Vaiņodē, līdzīgi kā Kazdangā, ieejas maksa uz pasākumiem ir no trīs līdz pieciem eiro. “Mums ir svarīgi atgriezt cilvēkus kultūras namā – tas ir mūsu biļešu cenas politikas pamatprincips,” saka Vaiņodes novada kultūras nama pasākumu organizatore Daiga Tihomirova. Vaiņodē cilvēki nelabprāt apmeklē kultūras namu, bet pasākumu norises vieta ir tirgus laukums. “Apmeklē tirgu, veikalus un paralēli vēl kultūras pasākumu. Kultūras nams mums ir tādā špāsīgā vietā – tā kā nedaudz ārpus centra,” iemeslu raksturo D. Tihomirova. Tādēļ nepieciešami īpaši piegājieni, lai cilvēkiem būtu vilinājums doties uz kultūras iestādi.
Viens no variantiem – izmantot aukstāko gadalaiku sezonu, otrkārt, nelikt augstas maksas. “Labāk uzlikt mazāku maksu, un pasākumu apmeklēs vairāk cilvēku – tad arī daļu summas, kas izgājusi rīkošanai, dabūsim atpakaļ. Laukos situācija ir sarežģītāka, jo cilvēkiem ir ierobežotas iespējas – aiziet uz kultūras pasākumu vai maizi nopirkt. Jāskatās, lai varētu abus atļauties.”
D. Tihomirova uzsver, ka augstāku ieejas maksu par tagadējo likt nav jēgas. “Ir svarīgi, lai ar vienu šāvienu varētu divus zaķus nošaut.” Ja pasākumam uzliktu septiņu vai desmit eiro biļešu cenu, atnāktu labi ja trešdaļa no apmeklētājiem. “Turklāt jārēķinās, ka ballē līdzi jāņem groziņš.”
Lai kultūras nams dabūtu savu auditoriju, ir jāsameklē mākslinieki, kuri būtu gan kvalitatīvi, gan pazīstami. “Lai viņi zinātu, uz ko nāk. Piemēram, Jaungada balli spēlēja “Vēja runa”, tagad pasākumā ir uzaicināta grupa “Zvaigžņu lietus”.” Tas nostrādājis, jo Jaungadā ar 200 vietām kultūras namā bijis par maz, bet uz gaidāmo balli jau ir pieteikušies 100 cilvēku.
D. Tihomirova neslēpj, ka maksimāli kultūras norises atbalsta novada pašvaldība. “Galvenais, ka pasākumiem ir stratēģija.”

Pielīdzinās konkurentiem
“Cenas skatāmies pēc tā, kādas tās ir apkārtnes kultūras iestādēs – tirgū sezonā zemeņu tirgotāji taču arī viens nepārdos zemenes ļoti lēti, bet cits – ļoti dārgi,” stāsta Priekules novada Gramzdas tautas nama vadītāja Gunta Gruntiņa. “Skatāmies, lai būtu līdzvērtīgi.”
Gramzdas tautas namā maksas pasākumi ir balles un kinofilmu seansi. “Pasākumiem, kuriem izmaksas ir lielākas, pieliekam ap kādu eiro klāt pie biļetes cenas,” piebilst G. Gruntiņa. Nesen vēl ballēm ieejas maksa bijusi trīs eiro, tagad – četri. Tātad uz kādu vērienīgāku balli var rēķināties arī ar piecu eiro ieejas maksu. “Taču ieejas maksai ir jābūt adekvātai, lai pasākums būtu pieejams pēc iespējas plašākai auditorijai.”
Gramzdā gana pieprasīti ir arī bezmaksas pasākumi. “Manuprāt, mums pasākumi ir pietiekami augstvērtīgi. Līgo svētki, kur uzstājas mūsu amatierteātris, un šogad mums bija sava Jaungada programma. Skeptiķi nebija pārliecināti, ka būs atsaucība. Taču tieši pasākuma programma iedeva pasākumam vērtību, apmeklējums bija ļoti labs!”
Milzīgs prieks organizatoriem esot, ja pasākumos pamana arī neredzētas sejas, kas atbraukuši speciāli uz konkrēto pasākumu, jo tas uzrunājis. Tāpat Gramzdas nacionālais amatierteātris iekarojis skatītāju sirdis – sarīkojumi ar tā piedalīšanos ir kupli apmeklēti. G. Gruntiņa novērojusi, ka apmeklējums nav atkarīgs varbūt tik daudz no ieejas maksas, kā no citiem apstākļiem. “Es saku – atkarīgs no tā, kāds ir zvaigžņu stāvoklis. Var atnākt 20 cilvēki vai pilna zāle, lai gan ieguldījums, informācija un reklāma ir līdzvērtīgi ar citiem pasākumiem,” salīdzina pasākumu rīkotāja.

Paši cenu nenosaka
Viena no pieprasītākajām kultūras iestādēm, kurā notiek dažāda veida pasākumi visu vecumu auditorijai, ir Liepājas Olimpiskais centrs. Kultūras pasākumu klāsts – visdažādākais: lielkoncerti, akustiskie koncerti, teātra izrādes, multimediāli pasākumi. Pētot biļešu tirgotāja “Biļešu paradīze” publicēto sarakstu, iestādē gaidāmajiem pasākumiem ieejas maksa iepriekšpārdošanā ir no astoņiem līdz pat 20 eiro. Uz ārvalstu mākslinieku uzstāšanos biļetes daudz dārgākas – pat līdz 70 eiro vienai personai.
Liepājas Olimpiskā centra vadītājs Aigars Kārkliņš skaidro: “Tā kā SIA “Liepājas Olimpiskais centrs” neproducē pasākumus, tad arī biļešu cenas uz mūsu telpās notiekošajiem pasākumiem mēs nenosakām. Olimpiskais centrs iznomā telpas pasākumu organizatoriem jeb producentiem, kuru kompetence ir pasākuma saturiskais un tehniskais risinājums, no kuriem pamatā izriet biļešu cenu politika uz katru konkrēto pasākumu. Nereti ir gadījumi, kad pasākumu organizatori konsultējas ar mums par Liepājas kultūras tirgū dominējošām biļešu cenām, bet galējais lēmums par ieejas maksu pasākumā jebkurā gadījumā paliek pasākuma organizatora ziņā.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Trīs par maz, pieci – par daudz

Kategorijas