Nebaidies no dakterīša!

2020. gada 5. marts 07:00

143

Pavasarī bieži vien saasinās veselības problēmas tiem, kuri sirgst ar hroniskām kuņģa un zarnu trakta slimībām. Gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns sarunā skaidro iemeslus un rosina vērsties pie ārsta tos, kuriem sūdzības parādās pēkšņi.

Tie, kuriem diagnosticētas hroniskas kuņģa kaites, zina, ka pavasarī un rudenī tās bieži saasinās. Kāpēc tā?
Cilvēka organisms jūt, ka notiek gadalaiku maiņa. Strādā arī citi faktori, kā spriedze, medikamentu lietošana. Pavasaris un rudens ir laiks, kad cilvēki bieži sirgst ar elpceļu slimībām. Temperatūru pazeminoši, sāpes noņemoši līdzekļi, antibiotikas sekmē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas veidošanos vai saasinājumu.

Vai to veicina arī grūtāk sagremojams uzturs? Rudenī ir pieejami āboli, plūmes, tomāti; pavasarī sākas lociņu, redīsu sezona, no kā daudziem grūti atteikties, lai arī zina, ka tas var radīt sāpes un dedzināšanu.
Agrāk uzskatīja: ja ieēdīs kādu skābāku produktu, paasinājums būs klāt. Tagad izrādās, ka nav daudz tādu slimību, ko dabū tieši ēšanas kļūmju dēļ. Lielākā nozīme ir divām citām lietām. Pirmkārt, jau pieminētajiem medikamentiem. Izsaku pateicību kardiologiem, kuri rūpējas par to, lai mums, gastroenterologiem, būtu darbs! Piemēram, zāles, kas kavē asins sarecēšanu, novērš trombu veidošanos un asinsvadu bojājumus, sekmīgi ļauj veidoties čūlām.
Otrs faktors ir infekcija – helikobaktērija pilori (Helicobacter pylori). Tā ir tāda jauka baktērija, kas dzīvo kuņģī. Tikai nevajag ar viņu sakašķēties!

Vai šī baktērija ir visiem cilvēkiem?
Visiem ne. Un tiem, kuriem nav, ir bēda – nevar dabūt kuņģa čūlu, ja vien nelieto medikamentus. Tie, kuriem šī baktērija ir, pietiek mazliet palietot zāles, gadās kāds kreņķītis, pārmaiņu laiks, un – paasinājums klāt.

Kas šo baktēriju pārnēsā?
To cilvēks cilvēkam, visbiežāk – bērni, nodod fekāli orālā ceļā. Vienam ir baktērija. Viņš tualetē nosmērējas ar saviem izkārnījumiem. Nāk vesels bērniņš, labi nenomazgā rokas pēc nogramstīšanās gar cita bērniņa izkārnījumiem un sēžas pie galda. Bet vispār šī baktērija sāk no mums atvadīties, jo laikam kļūstam pārāk tīrīgi.

Bet tas, ka šī baktērija kuņģī ir, uzreiz nenozīmē, ka noteikti būs veselības problēmas? Tā tur var dzīvot, neko ļaunu nenodarot?
Pētījumi rāda – cilvēki, kuriem ir šī baktērija, retāk slimo ar barības vada slimībām. Dedzināšana, grēmas, atviļņa vainas, barības vada iekaisums un vēzis trīsreiz biežāk ir tiem, kuriem kuņģī nav helikobaktērijas. Tā pretojas caurejai, ietekmē vielmaiņu. Daudzi dara nepareizi, atrasto baktēriju iznīcinot ar antibiotikām.

Kā to diagnosticē?
Ļoti vienkārši – ar asinstestu palīdzību, veicot izkārnījumu analīzes vai gastroskopijas laikā paņemot paraugu no kuņģa.

Pieminējāt tā saukto kobras rīšanu jeb gastroskopiju. Vienmēr esmu domājusi – vai tiešām mūsdienās nav iespējams izgudrot cilvēcīgāku metodi, kā kuņģi apskatīt?
Ir tādas labas metodes kā datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, tomēr pašu gļotādu joprojām vislabāk var izpētīt, apskatot ar aci. Procedūras laikā var paņemt arī gabaliņu, ko izpētīt mikroskopā. Vēl ir kolonoskopija – cauruli bāž iekšā pa otru galu un skatās resno zarnu.

Tas noteikti ir vēl nepatīkamāk.
Nekas patīkams uz to mirkli nav, bet bīstama metode tā nav. Vecāka gadagājuma cilvēkiem – no sešdesmit pieciem, septiņdesmit gadiem – rekomendējam abas šīs pārbaudes veikt vismaz vienu reizi. Ja nav sūdzību un grib profilaktiski pārliecināties, ka viss kārtībā, var palūgt ģimenes ārstam nozīmējumu.
Endoskopijas kabinetā divi speciālisti uzreiz būs klāt un pārbaudes veiks vienlaikus katrs no sava gala. Tas notiek nelielā anestēzijā, un cilvēks tās dažas minūtes nemaz nejūt. Šādi iespējams pamanīt pārmaiņas kuņģī vai zarnas gļotādā, kas rada aizdomas, ka ar laiku var attīstīties kaut kas nelabs. Tāpēc ir cilvēki, kuriem rekomendējam profilaktisko izmeklējumu veikt katru gadu. Laikus atrodot ļaundabīgu audzēju, tas ir kā iesnas – viegla slimība. Bet, ja neko ļaunu neredz, vairākus gadus izmeklējumu drīkst neatkārtot.

Daudziem ir grūti saņemties to izdarīt, jo baidās, ka ārsts pateiks kaut ko sliktu. Bet Jūsu teiktais vēlreiz apliecina, ka vajag rūpēties par savu veselību un laikus pārbaudīties, nevis gaidīt līdz pēdējam brīdim.
Šī doma jāizmet no galvas! Ja tiks veiktas pārbaudes, iespējamība, ka kuņģī un resnajā zarnā attīstīsies vēzis, ir mazāka. Endoskopijas laikā samērā bieži atrod vienu vai vairākus polipus. Tie nesāp, nerada nekādas sūdzības, bet no tiem ne vienmēr, bet reizēm veidojas vēzis. Tāpēc endoskopijas laikā polipus ar cilpiņu nokniebjam un izmetam. Tas nav sāpīgi, cilvēks to pat nejūt. Tā ir laba profilakse.

Ar kādām sūdzībām noteikti vajadzētu vērsties pie gastroenterologa?
Viena no pazīmēm, ka piemeties kaut kas slikts, ir tā, ka cilvēks, kurš nekad nav slimojis ar kuņģa un zarnu trakta slimībām, pēkšņi bieži jūt sāpes, sākas vēdera izejas traucējumi, zūd apetīte, strauji samazinās svars, asinsanalīzēs parādās anēmija. To, ka šie simptomi pāries, var gaidīt divus, trīs mēnešus, ne ilgāk. Jaunam cilvēkam ir mazāka iespēja, ka būs kāda ļoti ļauna slimība, tomēr gastroenterologu vajadzētu apmeklēt tik un tā.

Anēmija jeb mazasinība arī var būt viens no rādītājiem, ka vajag vērsties pie speciālista?
Tas nozīmē, ka asinis zūd, un vajag atrast, kāpēc. Sievietēm iemesls var būt mēnešreizes, vīriešiem biežākais iemesls ir problēmas kuņģa un zarnu traktā. Gribu uzsvērt, ka daudz labākā situācijā ir cilvēki, kuri jau bijuši pie dakterīša, kuriem gadus desmit, divdesmit ir sūdzības par gremošanas traucējumiem – spiež, sāp, pūš vēderiņu, ir caureja vai aizcietējums. Visbiežāk viņiem jau ir veiktas abu veidu endoskopijas un konstatēts, ka ir tīri normāla gļotāda. Ja gastroenterologs nevar neko atrast, tas nozīmē, ka ir funkcionāla slimība – kuņģis un zarnas nedarbojas, kā vajag. Un to var ārstēt.

Gribat teikt, ka tiem, kuri visu laiku mokās ar kuņģa problēmām, vēzis nedraud?
Risks ir mazāks. Protams, ir jāvēršas pie ārsta un jācenšas uzlabot subjektīvo stāvokli, jo cilvēkiem, kuriem ir funkcionālie kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, dzīves kvalitāte patiešām nav laba.

Par gastrītu mēdz teikt, ka tā nav nekāda nopietna slimība. Bet jokot arī laikam nevar.
Gastrīti jeb kuņģa gļotādas iekaisumi ir divi. Vienā gadījumā nelielam procentam slimnieku kuņģa gļotādā var iestāties tik lielas pārmaiņas, ka ārsti var redzēt – ar gadiem, iespējams, attīstīsies kaut kas nelabs. Šiem cilvēkiem sakām: pēc gada atnāciet vēlreiz uz endoskopiju! Otra gastrīta gadījumā gļotāda paliek mazliet biezāka – to sauc par hiperplāziju. Veselā kuņģī tas iemetīsies biežāk nekā hiperplastiska gastrīta gadījumā.
Bieži vien cilvēks atnāk un saka: man ir hronisks gastrīts, jo spiež kuņģi. Uzreiz gribu teikt, ka gastrīts sūdzības izraisa maz vai nemaz. Visbiežāk klāt nāk jau pieminētie funkcionālie traucējumi, kas rada sāpes, vēdera pūšanos un citas nepatīkamas lietas.

Esmu dzirdējusi, ka ārsti saka: gastrīti, kuņģa čūlas skar aizvien jaunākus cilvēkus, pat mazus bērnus.
Tā vienmēr ir bijis. Manā jaunībā arī dakteri tā teica.

Bet vai tomēr nav tā, ka bērniem, kuri uzturā lieto koliņas, čipsīšus, pastāv lielāks risks nekā tiem, kuri ēd veselīgi?
Ar koliņām, čipsīšiem čūlu ir grūti dabūt, ja vien bērns bieži nelieto medikamentus un viņa organismā nav baktērijas. Taču tas ir vienpusīgs uzturs, kas nav labi. Kaitīgs uzturs ir arī tad, ja nelieto ne gaļu, ne olas, ne biezpienu, dārzeņus, augļus; ēd tikai putriņas. Tikai tad, ja cilvēkam ir alerģija, kāda produkta nepanesība, piemēram, no piena pūš vēderu, saku, lai to nelieto.

Sanāk, ka izslēgt daudzus produktus no ēdienkartes, ko mūsdienās daudzi mēdz darīt, ir bīstami.
Protams, jo organismam beigās pietrūkst kaloriju un dažu svarīgu vielu. Jāēd pilnvērtīgi – augļi, dārzeņi, rupja barība, gaļa, piens, olas. Nevajag ēst tikai to, kas negaršo un riebjas. Un nav labi arī pārspīlēt kāda produkta lietošanas apjomu.
Ja saku, ka speķītim nav ne vainas, tas nenozīmē: tagad, mīļie, ēdiet speķi kaudzēm! Man jautā: profesor, tuvojas Lieldienas, cik olu varēšu apēst? Kaut vai divpadsmit! Izvemsies, un nebūs ne vainas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nebaidies no dakterīša!

Kategorijas