Puzles – vērtīga nodarbe dažādos vecumos

2020. gada 5. marts 07:00

477

Puzles – vērtīga nodarbe dažādos vecumos

Velta Vaškus nāk no Alsungas, bet jau 49 gadus par savām mājām sauc Pāvilostu. Pēc vairāk nekā 40 darba gadiem aizejot pensijā, bijis skaidrs, ka sevi kaut kā jānodarbina. Jau agrāk V. Vaškus nodevusies dažādiem radošiem vaļaspriekiem, tajā skaitā adīšanai. Taču, kad pāvilostnieces rokās nonākusi pirmā puzle, tās likšana likusies tik aizraujoša, ka ņēmusi virsroku pār citām nodarbēm.

Ierosmi dod dēls
Iesākumā ar pužļu likšanu aizrāvies V. Vaškus jaunākais dēls, taču, kad ilgi un rūpīgi veikto darbu vienā mirklī izpostījuši mājas mīluļi kaķi, dēls puzli atdāvinājis mammai. “Vairāk viņš neliks, kaķi viņam visu ir izjaukuši,” atminoties konkrēto atgadījumu, smej V. Vaškus.
Puzles likšanā visvairāk aizrāvis pats process – gabaliņu pareiza savietošana tā, lai iznāktu kopskats. Lai pēcāk gatavie darbi nebūtu jājauc ārā un būtu iespēja saglabāt, nolemts tos likt uz cietas pamatnes. Tādā veidā gatavos darbus ir iespējams viegli pārvietot un nostiprināt, ja nepieciešams.
Puzles lielākoties tiek iegādātas lietoto preču veikalos – tādējādi iespējams krietni ietaupīt. “Ja es par pieciem eiro varu nopirkt septiņas puzles, tad tas nav slikti,” vērtē V. Vaškus. Gadoties gan, ka kādai no puzlēm trūkst kāda gabaliņa, bet par to pāvilostniece nepārdzīvo.
Pamanot V. Vaškus aizraušanos, tuvinieki sākuši puzles arī dāvināt. Piemēram, lai parādītu pužļu daudzveidību, vedekla Ziemassvētkos uzdāvinājusi 3D puzli, kas sastāv no 38 kauliņiem. Tos saliekot kopā, izdevies izveidot skaistu putna figūriņu. Pāvilostniece teic, ka šo puzli likusi bez pārtraukuma – kā vakarā iesākusi, tā no rīta pabeigusi: “Man nebija miera.”
V. Vaškus vērtē, ka pašai tuvākas tomēr ir tradicionālās puzles no vairākiem tūkstošiem sīku gabaliņu – to likšana ir vesels process, sava veida meditācija.

Sokas arvien raitāk
Tā kā pužļu likšana kļuvusi teju vai par ikdienu, pats process sokas arvien raitāk. “Pirmo puzli ar 2000 gabaliņiem es liku astoņas nedēļas, jaunāko ar 3000 gabaliņiem saliku trīs nedēļās,” savu progresu novērtē V. Vaškus. Lai to panāktu, izveidota pat sava sistēma.
Puzli sāk likt, balstoties pēc izmēra, kas norādīts uz kastes. Tas ar zīmuli tiek atzīmēts uz preskartona, uzskatāmi parādot attēla robežas. Katras puzles likšana tiek sākta, izveidojot rāmi. Tas, pēc pāvilostnieces domām, ir visvienkāršāk, jo rāmi veido tie gabaliņi, kuriem vismaz viena mala ir taisna – tos viegli nošķirt no pārējiem. Pēcāk gabaliņi tiek dalīti pēc formas – tie tiek sagrupēti un salikti blakus cits citam, lai būtu labi pārredzami. Pamatņu – preskartona plākšņu – sagatavošana uzticēta vīram Jozim, šādā veidā arī viņš tiek iesaistīts procesā, kaut norāda, ka pužļu likšana pašam neiet pie sirds.
Kad puzle gatava, tad tai pa virsu novieto otru preskartona plāksni un apgriež puzli otrādi – tas dod iespēju to pielīmēt uz cietas virsmas un pēcāk salikto izstādīt apskatei. Uz to, ka paveiktais jāatrāda plašākai publikai, pamudinājusi Pāvilostas bibliotēkas vadītāja un kaimiņiene Mairita Vītola. V. Vaškus piekritusi un nodevusi savā krājumā esošās puzles izstādes veidošanai bibliotēkā.
Pēcāk interesi par iespēju izstādīt novadnieces veikumu izrādījuši aktīvisti arī Vērgalē, kas pēdējos desmit darba gadus bijusi V. Vaškus darbavieta. “Vērgalnieki teica: “Atved uz šejieni arī un parādi!”” Izstādēs Pāvilostā un pēcāk Vērgalē ikvienam interesentam bija iespēja aplūkot 21 novadnieces izveidoto puzli. Kā atklāj V. Vaškus – mājās top arī jaunas. Darbs nav apstājies.

Darbina rokas un prātu
V. Vaškus aizraušanās esot īpaša ar to, ka ļauj atslēgties no visa apkārt notiekošā. “Ne vairs ko valdība dara vai nedara, vai kaimiņš dara vai nedara – pilnīgi nekas cits nav prātā.” Pužļu likšanu, pēc pāvilostnieces domām, var dēvēt par atslēgšanos no visas pasaules. Nodoties šim hobijam, V. Vaškus grib darboties pilnīgā klusumā, neviena netraucēta. Reizē pāvilostnieces vaļasprieks arī lieliski trenē smadzeņu un roku darbību. “Kad kāda ķermeņa daļa netiek nodarbināta, tā atrofējas,” viņa ir pārliecināta.
Puzles likšana esot nemitīgs domāšanas process – visu laiku jākoncentrējas un jācenšas loģiski izdomāt, kurā vietā kurš gabaliņš gulstas. “Smadzenes visu laiku strādā – kā ritentiņš griežas,” salīdzina V. Vaškus. Viņa smej, ka daudz un bieži dzirdēts par dažāda veida krīzēm, kuras bieži saistītas ar dažāda veida pārmaiņām, piemēram, bērnu došanos savā dzīvē. Lai no šāda veida krīzēm izvairītos, V. Vaškus visu laiku centusies sevi nodarbināt – arvien meklējusi gan dažādus hobijus, gan apguvusi jaunas zinības, lai arvien uzturētu možu garu un asu prātu. “Es no krīzēm izvairījos – man nebija, kad. Visu laiku ir, ko darīt. Vienkārši jāatrod, ar ko sevi nodarbināt. Tad nebūs ne depresijas, ne kas nāks virsū,” skaidro pāvilostniece.
Pužļu likšanas entuziaste, tiekoties ar cilvēkiem izstāžu laikā, sapratusi, ka vien retais labprāt nododas šim aizraujošajam vaļaspriekam, un nesaprot, kāpēc tā. Iespējams, daļa joprojām uzskata, ka puzles vairāk domātas bērniem. Taču pāvilostniece norāda – tā nebūt nav. Šī nodarbe ir interesanta un noderīga visiem vecumiem – tā attīsta loģisko domāšanu, sīko motoriku.
Lai gan pužļu likšana ir laikietilpīgs un pacietīgs process, kas daudzus varētu biedēt, V. Vaškus steidz bilst – galvenokārt šāda veida darbošanās tomēr nomierina. Pašai brīžos, kad jūt, ka nekādi nesanāk un ar likšanu nevar tikt uz priekšu, sevi nelauž – atstāj darbu uz vēlāku laiku. Tā teikt, rīts gudrāks par vakaru. “Pieceļos un zinu – man vajag vienkārši apmainīt kauliņus vietām,” smaidot teic V. Vaškus un atzīst, ka ir atradusi hobiju, kas pašai nudien patīk un neapnīk.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Puzles – vērtīga nodarbe dažādos vecumos

Kategorijas