Ar šaha dēlīti rokās

2020. gada 5. marts 07:00

Liepājā daudzi vēlējās iepazīt orientēšanos sportu jaunā veidā, piedaloties sacensībās Liepājas Olimpiskā centra manēžā.
Latvijas Orientēšanās federācijas pārstāvis Matīss Ratnieks stāsta, ka Liepājā ir mūsdienīgas celtnes, kurās var sarīkot aizraujošas telpu orientēšanās sacensības. Tajās atrast kontrolpunktus pat ir grūtāk nekā mežā. 1. martā sacensības bija LOC manēžā.

Liepājai – sava “odziņa”
“Šis sporta veids radās pirms 15 gadiem Skandināvijā, kad bija auksts laiks un īsti pa mežu vairs nevarēja skriet. Tad orientieristi tāpat kā citos sporta veidos izdomāja, ka varētu rīkot pasākumus telpās, lai varētu nodarboties ar orientēšanās sportu visu gadu. Tā viņi telpās izveidoja orientēšanās sporta sacensības, kas faktiski ir orientēšanās pa telpu ugunsdzēsības plāniem. No šiem plāniem tiek sastādīta karte un tāpat kā mežā tiek izveidoti kontrolpunkti. Tiek uzstādīti arī dažādi šķēršļi kā norobežojumi vai vienvirziena kustības, lai sarežģītu orientēšanos,” par telpu sacensību aizsākumiem stāsta M. Ratnieks.
Viņaprāt, telpu orientēšanās sacensības gadu gaitā ir izveidojušās par ļoti populāru sporta veidu, Latvijā tas ir jau desmit gadus. Pērn Rīgā vienā posmā Brasas cietumā tika sasniegts rekords – 500 dalībnieki. “Tā ir liela attīstība,” uzskata sacensību organizators.
Liepājā federācija sacensības rīkoja jau ceturto gadu. Pirmos divus gadus tās notika koncertzālē “Lielais dzintars”. Toreiz tika atzīts, ka tās ir vienas no sarežģītākajām sacensībām, jo koncertzāles ēka ir tik sarežģīta, ka tur apmaldās pat paši darbinieki.
“Lai neatkārtotos un varētu skriet jaunās telpas, jau otro gadu esam LOC manēžā, kas ir viena no modernākām būvēm Latvijā un priekš orientēšanās ļoti pateicīga. LOC manēžas “odziņa” – tā ir ar četriem stāviem un pašu manēžas telpu, kas ir unikāla Latvijai, un blakus ir 5. vidusskolas korpuss ar četriem stāviem un vairākiem pusstāviem. Visinteresantākais ir tas, ka stāvu līmeņi šīm ēkām nesakrīt. Ja LOC atrodies otrajā, tad, izejot caur pāreju, nonāc skolas pirmajā stāvā. Lai nokļūtu no skolas jaunā korpusa uz veco korpusu, vēl ej caur interesantām pārejām,” skaidro M. Ratnieks.

Pa taisno nevar
“Visu laiku ir jādomā, kurā vietā atrodies. Telpu orientēšanās sacensībās ir jāmāk labi orientēties 3D vidē. Jābūt labai uztverei trīs dimensijās. Jāspēj samērot skriešanas ātrums ar domāšanas ātrumu. Ja ātri skriesi, vari aizskriet uz neīsto pusi; ja domā labi un lēni skrien, tad ātrākais apdzīs. Vislabāk – skriešana ar šaha galdiņu rokās. Jādomā un vēl jāskrien,” telpu orientēšanos raksturo M. Ratnieks. Viņš ir gandarīts, ka sacensības pulcēja aptuveni 150 dalībniekus, ka lielākā daļa bija vietējo.
“Telpu sacensību “odziņa” – ka notiek vairākos stāvos, attiecīgi distance veidota dažādos līmeņos. Pirmais punkts var būt pagrabā, otrais – pašā augšējā stāvā. Jādomā risinājumi. Bieži vien īsākie ceļi tiek aiztaisīti ciet, lai nevarētu pa taisno,” sacensību laikā stāsta Liepājas orientierists Edgars Bērziņš. Liepājnieks Mārtiņš Bucis papildina: “Ja visas durvis būtu vaļā, tad vairs nebūtu interesanti.”
“Grūti! Daudzi gaiteņi ir slēgti, jāskrien apkārt liels līkums. Baigi spēkus paņem pa trepēm augšā, lejā un baigi slīdīgs, bija jāuzmanās. Bija gana sarežģīti, tas nav pa parku pastaigāties. Bija jāpadomā, kā tikt uz nākamo punktu, citādi vari aizskriet līdz gaiteņa galam, bet tas ir ciet, atkal jāskrien atpakaļ. Visu laiku ir jādomā,” pēc finiša atzina liepājnieks Edgars Sprūds.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar šaha dēlīti rokās

Kategorijas