Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kā kultūras iestādes salāgo iedzīvotāju maciņu biezumu ar pasākumu izdevumiem?

Kā kultūras iestādes salāgo iedzīvotāju maciņu biezumu ar pasākumu izdevumiem?

Nereti biļete cena potenciālajiem sarīkojuma apmeklētājiem liek uzdot jautājumus: Kāpēc tik maz? Kāpēc tik dārgi? Kas tas par jocīgu ciparu uz ieejas biļetes?

Kultūras pasākumu organizatores Annas Jākobsones darba valstībā Grobiņas kultūras namā “Robežnieki” pie sienas krāsaina afiša vēsta, ka šonedēļ iestādē notiks pasākums Sieviešu dienas noskaņās. Spēlēs vairāki dīdžeji, bet vakara īpašie viesi būs jauniešu auditorijā populārais duets “Transleiteris” un visās izklaides baudītāju paaudzēs iecienītais Ufo jeb Kaspars Upacieris. Ieejas maksa uz šo pasākumu ir desmit eiro.

“Mūsu uzdevums nav pelnīt. Skatāmies kopējo izdevumu tāmi. Tā kā šis konkrētais pasākums ir tāds vērienīgs, prasījis lielākus ieguldījumus, biļešu cena tāpēc ir desmit eiro,” skaidro kultūras pasākumu organizatore.

Aizputes novada Kazdangas kultūras un izglītības centra vadītāja Inese Birkenfelde stāsta, ka praktizē biļešu cenu politiku trīs līdz piecu eiro robežās. Biļešu cena arī atkarīga no iedzīvotāju pirktspējas, un agrāk tā bijusi salīdzinoši lielāka.

Vaiņodē, līdzīgi kā Kazdangā, ieejas maksa uz pasākumiem ir no trīs līdz pieciem eiro. “Mums ir svarīgi atgriezt cilvēkus kultūras namā – tas ir mūsu biļešu cenas politikas pamatprincips,” saka Vaiņodes novada kultūras nama pasākumu organizatore Daiga Tihomirova.

“Cenas skatāmies pēc tā, kādas tās ir apkārtnes kultūras iestādēs – tirgū sezonā zemeņu tirgotāji taču arī viens nepārdos zemenes ļoti lēti, bet cits – ļoti dārgi,” stāsta Priekules novada Gramzdas tautas nama vadītāja Gunta Gruntiņa.

Plašāk lasiet "Kursas Laika" 5. marta numurā!