Rekurzeme.lv ARHĪVS

Salidojumā tiksies paaudzes un vērtības

Salidojumā tiksies paaudzes un vērtības

23. maijā uz skolas simtgades salidojumu savus absolventus aicina Liepājas Valsts 1. ģimnāzija. Kā teic ilggadējā pedagoģe Valda Dorša, salidojums būs veltīts skolas garajam mūžam. Kad līdz salidojumam palicis mazāk par 100 dienām, “Kursas Laiks” uz sarunu aicina direktoru un trīs paaudžu skolotājus. Katra stāsts par kļūšanu piederīgam šai skolai ir izglītības iestādes vēstures papildināšanas vērts.

Sarežģīta vēsture
Skolas izveidošanās stāsts ir diezgan sarežģīts. Pamatakmens skolas ēkai likts 1910. gada maija divdesmitajos datumos, 1912. gadā jūgendstila ēka pabeigta un te bijusi meiteņu ģimnāzija, bet par skolas dzimšanas gadu uzskata 1919. gadu, stāsta ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis. “Kad 1990. gadā, akcentējot latvisko, sāka atzīmēt skolas dzimšanas dienas, tad par atskaites punktu ņēma laiku, kad te nodibināta un sāka darboties reālģimnāzija. Pirms 1919. gada te darbojās meiteņu ģimnāzija,” īsu ieskatu vēsturē sniedz direktors. Iespējams, 1919. gads arī tādēļ, ka tas ir laiks pēc Latvijas valsts dibināšanas.
H. Valcis uzsver, ka skolas vēstures veidošanā milzīgs nopelns ir valodniekam un vēsturniekam Arnoldam Spekkem, kurš bija pirmais skolas direktors, bet pēcāk kļuva par Latvijas diplomātu ārvalstīs.
“Nevaram atrast precīzu 1919. gada septembra datumu, kad reālģimnāzija uzsāka darbu, tomēr zinām, ka maija divdesmitajos datumos lika ēkas pamatakmeni. Tieši no jubileju atzīmēšanas pirmsākumiem un arī šajā svētku gadā ļoti skaisti tie visi gadskaitļi un datumi saiet kopā,” norāda H. Valcis. Ģimnāzijas dzimšanas diena maijā tiek atzīmēta ik gadu – ir simboliskais Vienotības skrējiens, lai tādējādi viss skolas kolektīvs parādītu savu lepnumu un godu skolai.

Atgūst vēsturisko izskatu
Direktora amatā H. Valcis ir no 1994. gada. Viņš ir rīdzinieks, studējis Liepājā un 80. gados Liepājas 1. vidusskolā nonācis kā jaunais matemātikas skolotājs. “Par skolotāju te strādāju no 1985. gada, pirms tam te biju praksē. Šī ir mana vienīgā darba vieta.” H. Valcis teic, ka vecāko kolēģu skatījumā viņa vārds tik ļoti saistīts ar šo skolu, ka pat radušies stāsti, ka arī viņš ir šīs skolas absolvents.
Būdams direktors, paralēli arī skolojis bērnus matemātikā, taču tad, kad skolā sākušies un ilglaicīgi noritējuši renovācijas darbi, H. Valcim kā izglītības iestādes vadītājam darba ritms kļuvis saspringtāks un sarežģītāks. Tad no stundu vadīšanas atteicies. Renovācijas laikā skola atguva vēsturisko vizuālo izskatu – skaisti balto fasādi.
Direktors aktīvi iesaistās jauniešu rīkotajās aktivitātēs, lepojas ar stipru un aktīvu Skolēnu parlamentu, saliedētiem klašu kolektīviem. “Audzinātājs klasei tagad ir vairāk skolēnu ideju atbalstītājs, ļoti daudz jaunieši dara un iesaistās paši,” novērojusi direktora vietniece izglītības jomā Signe Berga.

Novērtē rajona bērnus
2019./2020. mācību gadā ģimnāzijā mācās 686 izglītojamie, kurus māca 60 pedagogi. Vidusskolas posmā katrai klasei ir četras paralēlklases, pērn absolventu skaits bijis tuvu 120.
Liepājas Valsts 1. ģimnāziju, pirms tam Liepājas 1. vidusskolu, atpazīst ar raksturojumu “matemātikas un eksakto zinātņu skola”. H. Valcis norāda, ka skola šajā virzienā praktizējas no 1963. gada. Tajā laikā bijis populāri veidot skolām ievirzes, meklēt savas nišas. Bija fizmatu, valodu, teātra, mūzikas novirziena skolas. Ģimnāzijā kā viena no prasībām ir kārtot obligāti eksāmenu kādā no eksaktajiem priekšmetiem. “Bieži jaunieši aiziet studēt ar eksaktajām zinātnēm nesaistītu jomu. Taču nekas slikts nav dzirdēts, ka eksaktā ievirze būtu ko sliktu viņiem dzīvē devusi vai ierobežojusi kādas izvēles,” teic direktors. Nākotnē ģimnāzija plānojusi veidot, veicināt un attīstīt arī humanitārā virziena vispārējo vidējo izglītību.
Turklāt mācības kādreiz vidusskolā un tagad ģimnāzijā vienmēr bijušas aktuālas un pieprasītas no Liepājas rajona bērniem, kuri kādā pamatskolas posmā vai pēc tās absolvēšanas izvēlas turpināt mācīties šeit. “No rajona vienmēr nākuši brīnišķīgi jaunieši – viņi ir tie, kuri zina, ko dzīvē vēlas un grib darīt,” raksturo direktors. Rajona bērnus un viņu sniegumu mācībās novērtē arī pedagogi. Ģimnāzijā pašreiz izglītojas jaunieši no citām Latvijas vietām, kuri izvēlējušies Liepājā apgūt paralēli piedāvātās iespējas, piemēram, izglītoties sporta skolā.
Turklāt direktors ir gandarīts, ka gan pašam, gan citiem kolēģiem izdodas noturēt ciešu saikni ar absolventiem.

57 gadi vienā darba vietā
Bioloģijas skolotājai Valdai Doršai Liepājas Valsts 1. ģimnāzija ir vienīgā mūža darba vieta. Viņa ir no Vidzemes, bet vīrs – no šaipus Ventas – liepājnieks. Pabeigusi studijas, Liepājā ieprecējusies. Tolaik izglītības iestādēs bijis pieprasījums pēc bioloģijas un ķīmijas skolotājiem.
Lai arī skolotājai ir pāri 80, viņa joprojām turpina mācīt savu priekšmetu – bioloģiju – dažām pamatskolas klasēm. Viņa varējusi mācīt bērniem arī ķīmiju, taču tā pašai nav tik ļoti gājusi pie sirds. “Es šajā ēkā ierados 1963. gada 1. augustā,” saka ilggadējā pedagoģe. Tātad – rit 57. gads, vairāk nekā pusi no skolas ēkas vecuma. Viņa ir viena no vecākajām skolotājām pilsētā, kura joprojām turpina strādāt. Ar tieši šīs skolotājas vārdu daudziem absolventiem asociējas viņu izglītības iestāde, arī tiem, kuri savās tālākās dzīves gaitas ar bioloģiju nesaista.
“Man tagad sanāk, ka mācu savu pirmo skolēnu mazbērnus. Kad bērni mani neklausa, saku – saukšu omi uz skolu!” V. Dorša smaidot raksturo savu ilgo darba pieredzi skolotāja. Savā darba mūžā piedzīvojusi trīs izglītības iestādes direktorus, trīs skolas nosaukuma maiņas, vairākas skolēnu zināšanu vērtēšanas metodes. Izaudzinājusi vairākas klases.
“Trīs klases izaudzināju no pamatskolas sākuma līdz vidusskolas beigšanai. Nezinu, kā es viņiem neapniku! Protams, bija labie brīži, bija arī jārājas. Bet man nekad nav bijušas sliktas klases. Citiem skolotājiem gāja sliktāk, bet tā vairs nebija mana darīšana,” norāda pedaoģe. “Man ir lepnums par absolventiem, kuri atceras skolu. Piemēram, Jānis Šipkēvics. Tāpat jāpiemin, ka skolu absolvējuši daudzi mediķi – vesela dakteru paaudze.”
Bioloģijas skolotāja vienmēr bijusi cienīta skolēnu un kolēģu vidū, iegūstot mīļu iesauku – Doršiņa. Tā viņu sauc pašreizējās vidējās un jaunākās paaudzes skolotāji, no kuriem daļa pie viņas mācījušies. “Pirms gadiem vienā bildē saskaitīju, ka no skolotāju kolektīva 19 pedagogi ir skolas absolventi, kuri pie manis mācījušies,” saka V. Dorša. Piemēram, direktora vietniece Indra Jurika ir viņas audzināmās klases skolniece, savukārt I. Jurika ir bijusi audzinātāja pašreizējai sporta skolotājai, 2014. gada absolventei Ievai Lankai.

Dāvana ar emocijām
Reģistrācija salidojumam sākusies 100 dienas pirms salidojuma – februārī. Jau pirmajās dienās aktivitāte bijusi augsta – elektroniski ģimnāzijas mājaslapā vien uz šo brīdi reģistrējies pustūkstotis absolventu. Tas liecina, ka absolventi vēlas ar savu klātbūtni sumināt savu skolu svētkos. Pieteikties salidojumam var arī skolas muzejā.
Direktora vietniece S. Berga astāsta, ka skolas salidojuma rīkošanā iesaistīts plašs absolventu loks. Tādu, kas jūtas piederīgi savai skolai, esot tiešām ļoti daudz. Top atmiņu grāmata par skolas laiku, kurā absolventi dalās iespaidos par savām gaitām.
23. maija pēcpusdienā absolventi apmeklēs skolas jubilejas koncertu, kas notiks koncertzālē “Lielais dzintars”, bet vakarā ar devīzi “Atrodi savējos!” skolai piederīgie satiksies pašā ģimnāzijas ēkā, lai līdz rīta gaismai redzēšanās prieku nosvinētu ballē.
S. Berga piebilst, ka svētku vakarā gaidāms kāds īpašs mirklis – izglītības iestāde tikšot pie dāvanas, kam ir milzīga emocionāla vērtība. To būs veidojis kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks. Skolas kolektīvs par šādu simbolisku, bet nozīmīgu un dārgu dāvanu ir saņojis sen. Kas tas ir, pagaidām vēl jātur noslēpumā.
Vēl vairāki nozīmīgi pasākumi paredzēti līdz salidojumam, viens no tiem – jaunā skolas karoga iesvētīšana. Karogs nav mainīts kopš tā izgatavošanas 70. gados, tas vēl nes vidusskolas vārdu. Finansiālie līdzekļi izgatavošanai iegūti kā dāvana no absolvējošo klašu vecākiem.

Atkal piedzīvot skolu
I. Lankas stāsts, kā teju tūlīt pēc studijām atgriezusies ģimnāzijā, pēc viņas domām, ir saistīts ar vēlmi vēlreiz piedzīvot vidusskolas laikus. “Tā kā zinu, ka otrreiz nav iespējams mācīties vidusskolas posmā, tas nozīmē, ka man jāatgriežas citādā tēlā. Pēc studijām Sporta akadēmijā Rīgā, atgriezos Liepājā sporta skolā. Strādāju administrācijas darbā. Mana bijusī sporta skolotāja Dace Grūbe mani uzrunāja, viņa meklēja kādu, kas turpinātu viņas iesākto. Grēks būtu bijis teikt nē,” stāsta jaunā pedagoģe. Viņa ir sporta skolotāja pamatskolas klasēm un vidusskolas meitenēm. V. Dorša sarunas laikā piebilst, ka I. Lanka ir šīs skolas iedzimtā. “Bet tu vēl esi pavisam bērns!” viņa salīdzina
I. Lankai šis būs otrais ģimnāzijas salidojums. “Piedalījos 2015. gadā, kad skolai svinēja 95 gadus – gadu pēc absolvēšanas. Šajā salidojumā būšu gan kā absolvente, gan kā skolotāja.”

Kur citur, ja ne ģimnāzijā?
Angļu valodas skolotājai Dacei Grodumai-Vīriņai šī skola ir darba vieta jau 20 gadus. “Kad tad tu pabeidzi?” viņai jautā V. Dorša. “Pirms 25 gadiem, Doršiņ!” viņa atbild kolēģei cienījamos gados. V. Dorša paliek domīga, jaunākā kolēģe piezīmē: “Es taču pabeidzu 1995. gadā!” Doršiņa piebilst: “Un tagad es mācu viņas meitu!”
D. Groduma-Vīriņa teic, ka savā skolā atgriezusies studiju prakses laikā. “Ja paskaita, mēs te esam daudz skolas absolventi. Kaut kas skolā ir tāds, kas liek atgriezties. Vai tās ir kādas nepabeigtas darīšanas, karma? Nav nekādas vainas! Salidojumā mūsu galvenā doma ir tāda, ka jāparāda, ka te mācās ģimenes no paaudzes paaudzē,” uzsver skolotāja. I. Lanka papildina: “Zinu stāstu, ka ģimene atgriezās no Rīgas Liepājā ar domu – kur gan mūsu bērns varētu mācīties, ja ne ģimnāzijā?”